sirdnA

pagājšnedēļas sākumā, tātad bija kritusi mammas brāļa sieva. par to jau rakstīju.
trešdien nomira manas krustmātes māte - krustmāte manai mātei un mātes brālim. pašai krustmātei Jāņos palika 60 un bija plānota lielā balle.
naktī pirms Savvaļas uz slimnīcu aizveda mammas brāli. to pašu, kurš pats izdomāja, ka ir slims ar vēzi un kategoriski atteicās iet pie ārsta vai taisīt analīzes. bija sācis smakt un tomēr pats izsaucis ātros. aknas un nieres pie sistēmas, vēderā trubiņa, kas atsūc kaut kādu šķidrumu un tūsku, kas visur iekšā. tāpēc arī bija smacis, jo arī plaušās tūska.
viņa insultainā sieva palika mājās viena. pie viņas atskrēja mana māte. telefoniski izdirsās ar brālēnu, kurš vispār nemēģina iesaistīties un kaut ko palīdzēt vai kko organizēt. mana māte īsti nav spējīga izcilāt un pārģērbt un sakopt ne visai tievu un diezgan ļenganu ķermeni. naktī izsauca ātros arī viņai - izrādās nedēļas sākumā krītot lauzusi gūžu. šodien operēs.
sestdien bija jābrauc uz bērēm. neaizbraucām. man nebija spēka. bija arī drusku bail, ka pastāv iespēja, ka jāskrien uz Valmieras slimnīcu atvadīties no mammas brāļa.
mamma ir mess. viss ir mess. man riebjas strādāt. nebūtu tūlīt etnofestivāls, ņemtu bezalgas atvaļinājumu. jebal.

dusmas arī par to mazvērtības kompleksos sakņoto, iedomāto lepnību un patstāvību. man ārstu nevajag, palīdzību nevajag, neko nevajag. ja kāds nokrīt un nevar viņu piecelt, nesauksim uzreiz ārstu, nezvanīsim jauniem un spēcīgiem radiniekiem, kas dzīvo tepat blakus, bet gaidīsim kad no rīta atbrauks vēl viens vecs un vārgs onkulītis un tad stibīsim kritušo gultā. uzstādīsim paši sev diagnozes un vienkārši cietīsim - sāpes, bezspēku, vēdera nedarbošanos, nevarēšanu normāli paēst utt.
mana māte ir vecākā māsa, viņiem ir divu gadu starpība. bērnībā viņa vienmēr bija atbildīga par brāli un vainīga pie visām viņa blēņām un nebūšanām. tas turpinās joprojām.
kaut kāds ārprātīgi toksisks mudžeklis.

Te nekas nekad nerimsies. Skaitam. Jau 3 beibes, viena iespējama. Tad jāiet ārā. Vismaz attaisnojums.

Hārdkōr. Cik ņemt 9-os no rīta? Visi tilpumi liekās piedauzīgi. 200 būtu vēlreiz iet ārā, bet tad jau ar taxi. Vairāk negribu iedomāties.
Speed nē. Lai paliek darba reizēm.

Varbūt neiet ārā? Somā vēl viens medalus. Ir trīs. Ja gribēji atiet, tieši laikā.

Ilgi papildināšu ierakstu. Totālas šaubas.

Skriet ārā, neatskatoties.

Nē, nu vecīt, kādu plānu vajag. Citādi tu dzersi līdz attapsies uz ūdens un makaroniem, nopirktiem par nodoto taru.

Darbs un jauna nauda būšot 6. jūlijā.
Paldies, es ļoti labi padzēru pirms laika. Bija pilns spektrs. Tam Armandam, kurš sečī, pilnīgi pietika. Tik traki gāja 2022. Ir jāpietiek. Es galu galā dabūju visu – rokas, galvu un saprātu.

Tad jābeidz lauzties, un jāiet.

Atceries, kādi tev ir athodi? To padomā veikalā.

Līdz 6. jūlijam tikai 10 dienas. Piecas vajadzēs attiet.
Es nesaku, ka šodien vēl var. Iepriekšējais bija tik deep, ka tagad sākot dzert, jau sāku attiet, no more, I wish.

Jaunu tekstu nesākšu. Lai viss birst vienā miskastē.
Ko es vēl neesmu darījis cibā? Izmantot fēces kā izteiksmes veidu. Irl nelietoju un arī te negribu. Bet bija tikko. Check.

Zābaciņu nevaru uzvilkt. Jā augstās kedas, ļoti sarežģīti uzvelkamas, pat ar lāpstiņu. Attālinājās iešana ārā.

Tool - Sober tomēr pērk. Teksti nav īsti jāņem vērā. Mana filosofija jau tolaik bija vienā līmenī, bet pateikt mūzikā māk. Džeks apmēram ar tikpat naivu purniņu kā man.

Nezinu senos ierakstus. Neesmu mēginājis. Lasu nesenos, ap speed laiku. Es gribētu tur atpakaļ. Es nevaru apstāties dzert, nekas jauns. Mājās tikai medalus. Alkoholiķa runas: varbūt jāiet pakaļ[ā]?

Kāpēc Tu vizuāli neesi mans tips? Tava pasaule ir skaista.

Sākām mēs ne ar Fisherspooner, bet ar Blue States. Abi vienlaicīgi.
Es vairs nezinu, jo Laura neticēja, ka esmu gulbis. Smējās, kāds tu gulbis. Tā nenotiek. Notiek bračiņ.

Un mans Tricky - Hell is around the corner.
Paldies, Dievs, par mīlestību. Tā nav mīlestība, ko nevar savākt. Tā ir perversa peļķe sirdī.
Vai perversa? Nemāku domāt, pateikt.

Ja tu varētu atteikties no slimām idejām par Goldie, tad tu būtu kinda gulbis. Iesaku. Viņa vienalga jau ir prom. Un tu labi redzi, ka nebūs. Es nespekulēju. Tā es domāju. Tu taču viņu pat vēl nemīli.

Palasījos savus senu gadu ierakstus. Sasodīts, nevajadzēja tā darīt. Cik salkani stulba esmu bijusi. Pati no sevis nobijos.

Atkal nesu Lauru. Sākas nevieglās dienas. Viņa ir ļoti tālu, kilometros.

Es sev to nenovēlu. Jauns aplis.

Kā būtu satikties? Esmu izgājis tādam shitam cauri, negribu iedomāties.

Helēna Kozlova, bandā Levīti.
Es tevi mīlu.
https://www.youtube.com/watch?v=3IWvOO8OWu8&list=RDMMZO8o6EE_G6M&index=2

Nākamā dziesma Hunter. Vieglāk ir nobeigties.

holy shit, es pabeidzu to tulkojumu (nu, jāpārlasa vēl, bet jā, damn, fuck)

tā jau var paspēt visu tekstu atdot līdz "honeybee tu esi psihopāts, ka teici, ka tas vispār ir iespējams" dedlainam

/ saliku visu vienā word failā, jo man ir jauns dators un ar šo varbūt word neaizrīsies no apjoma. 231 118 vārdi. Holy fucking shit.

Bioinženierija uz AI bāzes ir klāt.

1. https://doi.org/10.1126/science.adl2528
2. https://doi.org/10.1038/s41586-023-05696-3
3. https://doi.org/10.1101/2024.04.22.590591
4. https://doi.org/10.1126/science.abn2100
5. https://www.profluent.bio/blog/editing-the-human-genome-with-ai
6. https://www.evolutionaryscale.ai/blog/esm3-release

Tu klusi uzsūc viļņu šalkas, vēro kādu retu kaiju, kura nodirš pusi soliņa un mazliet seju. Bet nepārstāj kaut kur dziļi iekšā smelgt alkas. Pēc kaut kā tik būtiska ka to pat nekādi nepateikt, teju. Bez mākoņiem, šodien debesis zilas, es joprojām eju. Kaut kur tālu, ļoti tālu. Un kā viļņi, nekad nepāreju.

Nespējot beigt par to domāt... es tev parādīšu savu pasauli, paradīšu no kurienes nāk visas krāsainās lampiņas, dejas, mūzika, teltis un sedziņas, visus jocīgos cilvēkus, kas dara dīvainas lietas un runā par kaut kādām ezotēriskām lietām... un tev nav tam visam jāpatīk. Tev var būt pārāk auksti, pārāk skaļi, sāpēt galva, negribēties kāpt visaugstākajā tornī un dejot rīta saulrietā, kamēr vien tu pieņem to, ka tā ir daļa no manis. Then we are going to be alright.

Es nekad nebūšu "gatavs" AB. Uz Līgo - atbraucu, uzstellējos, saskrūvēju, nodedzināju, novācos. Gandrīz vai "leave no trace", ja neskaita pelnu kaudzīti ar skrūvēm, jo magnētu tā arī nesameklēju, un lampiņu piekāršanu, ko no manis atpirka pagājušajos Līgo, jo "smuki". Savukārt satraukums par to, ka piektdien jau ir jābrauc būvēt, ir kā pirms randiņa, neskatoties uz to, ka ekselī stāv atzīme "veteran burner". "Veteran burner" manī gan zina, ka satraukums pazudīs ar to brīdi, kad es ierāpšos burbuļvannā, un sāksies mēnesi gara nedēļa, un jebkāda cita realitāte pārstās eksistēt.

kas tā par perversiju - sandales taisīt ar zamšādas papēdi.

Nesen ieraudzīju kaut kādu izteicienu bildi, kura piesaistīja manu uzmanību.

Doma bija tāda - dzīve ir grūta. Izvēlies, kādas grūtības būs tavējās.

Un tā jau laikam arī ir.

Ir grūti, ja tev ir vienmuļa, pelēka dzīve. Un ir grūti izkāpt no savas komforta zonas. Izvēlies, kuras grūtības būs tavējās.

Ir grūti būt sliktā fiziskā formā. Un ir grūti uzturēt sevi labā fiziskā formā. Izvēlies, kuras grūtības būs tavējās.

Varbūt tieši šo teicienu man vajadzēja atrast.

Nu, tad nomierinies, ja tev ir Laura

Tēja, pirms 20, kad vēl nebiju sapists, kā es gribētu tevi satikt, līdzīgi kā Lauru
Skaidrojot, fiziski esmu sapists 2013. Pārējais whatever. Es nekad negribu runāt par to.

Gaudamūrā biju ārā. Tupēju uz ceļiem veikalā, bet tas nebija nekas. Teicu cilvēkiem, ka norm, es vēlos tupēt, skatījos tel, kur ir mans bolt.
Atpakaļ, es lūdzu taxistam, lai neuztraucās, es rāpošu, un tas būs ok. Protams, gāju. Soma smaga, kāpnēs izvēlās medalus un šņabis, viens no.
Neesmu vispār pieskaitāms. Es visur redzu Dievu. Šņabis saplīsa? Ļoti ok.
Es neeju ar kājām, bet mans prāts.

Man liekas, vairāk vajadzētu runāt par to, ka "Kāpa" ir lieliska filma mātēm un dēliem. Daudz vairāk. Es, piemēram, to vispār nezināju, līdz beidzot nenoskatījos, par laimi, kopā ar Lauvu.



Lauva gan piedzīvoja nelielu uzjautrinājuma un aizkaitinājuma miksli brīdī, kad Pols sāka kliegt uz māti un es to nokomentēju ar: "How do you dare to use my spells against me, Potter?!?" labākajā Rikmena interpretācijā, uz kādu vien esmu spējīga.

kur labāk pirkt telti, paklājiņus un guļammaisus - dekatlonā vai depo?

man vajag normālus, ne labus.

Nav kodiena miera.
Vakar bāze bija 350, neskaitot medalu, šodien plānoju 200 + 200. Jo ir tikai rīts.
Es nevienam neesmu vajadzīgs. Es saprotu, ko piedāvāju, un tāpēc neesmu vajadzīgs.

Bikses joprojām nepiečurātas. Un nesvaigas. Jāmazgājas ir katru otro dienu.

Sintētikas, No, es neesmu narkomāns. Hardly interesē. Nemēģināšu pat dabūt. Ko ar speed darīt? Nezinu pat ko ar alko darīt.

Uzstādi sev taimeri. Vislabāk bolt, lai nav atkāpšanās ceļa. Go!

rakstu sliktu atsauksmi par studiju kursu un jūtos ļoti slikti