sirdnA

Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.

Skaidrojums Black Robin.
Nu jā, parkour pa sienām, ko arī Eižens apliecināja komentārā (paldies!), redzējis mani klātienē. Tikai toreiz tas bija amfetamīns. Es reāli gāju kā duracell zaķītis. Arī uz redbull man netiek līdzi. Šodien, nedēļu nestaigājis, es knapi vilkos, kaut labā formā. Tas ir reāli smieklīgs skats, kad skrienu. Skriet man nozīmē vnk klibot normāla cilvēka ātrumā, neatpalikt, ne vairāk.

Labvēlīgi dzērājiņi Latvijā ir welcome. Pārtikas veikalā viņiem pašiem bija kāda mise ar čeka pareizu izsišanu. Pieredzējušākā sauca jaunākajai: "Easy, šis ir pastāvīgais. Nāk vnm iedzēris, bet savējais."

Es atvainojos! (savā prātā, un ar izsaukuma zīmi), es pārsvarā esmu skaidrā. Bet nu jā, ja man ir nauda pārtikai, tad es izeju no mājas, reizi nedēļā. Un tad jau arī ir nauda, ko iedzert.

biju uz uni, izdarīju papīrus (nu, vienu rīt līdz galam un tad jāiesniedz) un ir atvieglojums. braucu mājās nereāli priecīga - šurpu-turpu, tikšanās trīs punktos, saņemšanās jo nu Svarīgi un iekļāvos trīs ar pusi stundās!! priecīga, jo braucu ar auto. lai ir dārgi, lai arī tas bija čakars, tas ir tik nereāli forši ietaupīt laiku un besi (ja busiņš) vai iešanu (ja vilciens). tur gan vienā mirklī atkal deguns asiņoja ar joni, bet nenosmērēju papīrus un tagad atlaida drusku fona stresis lai gan ķipa migrēna ir vienā deguna blakusdobumā (augšžoklī) un tirina vidusausi. jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, jāsamaksā pāris (daudzi) simti un tad var močīt. būtu tik skaisti sev uz dz.d. uzdāvināt izdarītu diplomdarbu, bet nu redzēsim
Vī!

Dažas piezīmes par short distance lāzera projektoriem, ja nu kādam noder.

Es pieņemu, ka par cenu man te nekas daudz nav jākomentē. Tāpēc pirmā problēma un iemesls, kāpēc man projektors visu vasaru nostāvēja kastē, ir laika trūkums un nevēlēšanās dīlot ar ekrāna sagādāšanu. Tiem short distance projektoriem vajag ļoti gludu virsmu, uz kuras projecēt to bildi. Lieki teikt, ka specializētu ekrānu nav nemaz tik daudz, un tie kas ir, arī šo to maksā. Teorētiski bija doma par kaut kādu būvmateriāla gabalu, bet atrast kādu plāksni vienā gabalā, un iedabūt viņu dzīvoklī, ir izaicinājums pats par sevi. Beigās tas tika risināts tomēr ar specializētu ekrānu, kura salikšana arī prasa vairākas stundas pat neņemot vērā urbšanas darbus, kas vienmēr nāk komplektā ar pārsteigumiem. No šīs vietas kļūst vieglāk, bet te arī ekrāna un projektora savstarpējais novietojums ir ļoti svarīgs. Te katrs milimetrs diezgan iespaidīgi ietekmē bildes izmērus un ģeometriju. Bet kā jau teicu, tā nav lielākā problēma, bet ekrāns man nākotnē visdrīzāk būs jāpārvieto, kad tiks nomainīta mēbele zem projektora. Visbeidzot, projektors nav ļoti skaļš, bet es kaut kā biju iedomājies, ka viņš tomēr nebūs skaļāks par televizoru.

Retrospektīvā es iespējams labāk būtu pircis kādu labāku long distance projektoru, un tas būtu izrādījies arī lētāk, bet jāsaka, ka bilde tam lāzerim ir diezgan iespaidīga. Visdrīzāk televizors pat nebūs vajadzīgs īpaši saulainām dienām. Rīta ziņas var klausīties arī skatoties uz blāvāku bildi, ja nu saule akurāt ir maksimālā spožumā.

Izgāju no specializētā apreibināšanās veikala Boozie ar acīm vortexā: Wow! Es samaksāju 89 eiro!
Jāsaka gan, ka tur bija arī tabaka un redbull. Visu plānu neatklāšu, tikai paslavēšu sevi, ka es pieņemu alko debesis un elli.
Mani nedēļas sākumā jau gaida darbs; tik atbildīgu kā pēdējā mēnesī neesmu sevi redzējis. Šorīt nespējis nogulēt ilgāk par 6:30, uztaisīju sev dienu, ka visas mammas priecātos. Ap 14:00 jau biju pamatīgi nostrādājies un noslēgumā bijis dušā. Mājās viss ir top notch, izpildīti pat virsplāni.

Jāiet otrreiz ārā, jau pēc pārtikas, soma bija pārbāzta. Vakarā būs plovs ar vistu, bet zivs gaumē.

es katru dienu domās ierakstu vienu divus cibas postus.
tā ir kaut kāda ļoti dziļi iesakņojusies sajūta - domāt cibiski.

man ir laima slimība, sestdien skriešu pusmaratonu, šķiet, vissliktākajā sagatavotībā, kāda man ir bijusi, darba daudz, bērniem visiem dažādas intereses un tikšana tām līdzi kļūst loģistiski izaicinoša. kā diviem pieaugušajiem paspēt vienlaicīgi uz trim vietām? nu jau mēs to mākam.

darbs ir ļoti intensīvs, jūtu, kā skrienu visam pa priekšu, nesavācot aiz sevis neko. būs grūti pēc tam piņķerēt vaļā, bet vaļas visu kārtīgi darīt šobrīd nav.

gribas saulītē un smiltiņās - kaut kādā karību jūrā.

katru reizi, ka aizeju uz nodarbību infrasarkano staru siltumā, kā aizveru acis - uzreiz esmu vjetnamas pludmalē. vienā konkrētā vjetnamas pludmalē. un es esmu bijusi daudzās un dažādās vispasaules pludmalēs, bet tas infasarkano staru tiešais karstums ved tikai uz vjetnamas atmiņu kastītēm.

Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above). 

Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli.

vai ir kādam ieteikumi sirsnīgai auklītei Juglā? darba dienas, darba laiki. komentāri skrīnoti

mēnesi gaidīju jauno strādnieku. mamma atsūtījusi viņa bildi, džeks ar auskaru, izskatījās maigas dabas. un tad viņš atnāk un izrādās fakin pirāts – rupjš, cenšas runāt pār citiem pēc iespējas skaļāk. jautājot par ieteikumiem tualetes durvīm (tās veras uz iekšu, līdz ar to tualete ir ļoti šaura), viņš teica “tad resnās meitenes tu šeit neaicināsi, hahaha”, bet par dušas noteku – jāpērk cita, jo lisās meičas gan jau es arī šeit neaicināšot (hohoho). visa viņa būtība lika man pašam ieņemt kaut kādu mačisma pozu, lai vienkārši noturētos uz grīdas vertikāli un nepaceļot balsi, un es jutos ielīdis atpakaļ skapī. galu galā tomēr pacēlu balsi, kad viņš neaicināts sāka nodirst visus šeit pieņemtos lēmumus, bet mana balss bija histēriska un dreboša, un man par visu bija kauns. pēc fakin stundas stulbu joku un neprasītu remontdarbu pieredzes stāstu viņš pateica, ka esot šeit ieradies tikai sniegt konsultāciju – viņš tomēr esot par aizņemtu un šeit nemaz nestrādāšot. fakinais kverplis, dirsā tavu viedokli, dirsā tavu solījumu, dirsā tavu auskariņu, bļe.

tikmēr cits jaunais strādnieks uzvaicā, vai varot pacienāties ar manu kafiju, un es saku, ka protams. bet tad es ienāku virtuvē, un viņš rij no skapja izvilkto manu zemesriekstu paku.

un elektriķis, no kura atteicāmies, vienkārši nenāca un pārsvarā tikai izmantoja manu caurlaidi, lai noparkotos, un parkojās viņš sestdienās, lai ietu pie brīvības pieminekļa vārīt tēju sludinātājiem. pēc atteikšanās viņš tomēr piekrita atnākt uz dienu “savilkt galus”. tas ir – savilkt tā, lai es pēc tam redzētu salūtu, kontaktligzdā spraužot tumbiņas.

vai tādi ir tie vīrieši? fucking shit...

un tomēr arī smieklīgi.

Kad tikšu ar kāju uz strīpas, būs jāaizbrauc uz dzīvokli un jāsamēra viss dzīvē. Caurules, izliekumi, rozetes u.t.t.

Gemini man iesaka pirkt šo ledusskapi - https://pta.lv/lv/sadzives-tehnika/ledusskapji/saldetava-apaksa/candy-cncq2t518ew . Man kādreiz bija Candy un bija ok, tikai plastmasas detaļas nodzeltēja. Bet mūsdienās jau tam esot izdomāts risinājums. Šim gan mani mulsina, ka tas ir 60.2 cm dziļš, jo man nepatīk ka mazās telpās uttir pārlieku masīvas mēbeles vai sadzīves tehnika. Šajā gadījumā tas izvirzīsies pāris cm ārpus virtuves iekārtas. Platums gan patīk.

Vēl prātoju par veļas mašīnu un apsveru ņemt veļas mašīnu ar žāvētāju - arī kaut kādu budžeta variantu - piemēram, šo - https://pta.lv/lv/sadzives-tehnika/velas-mazgajamas-masinas/vel-mas-ar-zavetaju/beko-bmm5dfo5741w.

Bišķi laikam sajaucu. Tagad rēķinu, ka nekāds miega rekords nav pārspēts, bija 39-40h, kas jau reiz ir bijis.
Tikai nesparotu, kāpēc tik ļoti gribēju nomirt. Tas nepienāk tikai divas dienas mēreni padzerot. Un viss it kā zašebis, piektdien sakārtoju linkedin, lielais projekts pabeigts, tuvie pret mani laipni.
You never know – mans stingrs uzskats, ka alko ir durvis uz tumsu. Bet ne jau 2 dienās.

Un apkaunojošā čurāšana biksēs, kas jau pāris gadus nav bijusi. Es vnk nespēju piecelties no grīdas pēc visām tām tabletēm. Rīt būs jākopj māja. Parīt pensija, atkal jāiedzer. Bet nu, pieskatīšu sevi, haha, lai neiebraucu tādā ellē ne par ko. Nav pat kauna, tikai skumji par sevi. Sūkt toreiz urīnu no grīdas, jo neēdot, tur ir tikai spirts, kas man bija jau beidzies. Sit pa galvu, divreiz dzīvē ir mēģināts

Man te izsaka komplimentus ka manas idejas nākot no okultisma.

Nu bet protams, ja okultisms strādātu - tad es pētītu un praktizētu okultismu, kā gan citādi.

Tikai tā ķeza ka nestrādā.

Un protams ka mēs gribam būt visa noteicēji un rīkojamies tā lai tas realizētos. Un ja eksistētu kaut kāds radītājs tad protams ka mēs strādātu pie tā uzhakošanas un kontroles.

44h miega, jau nu ir mans absolūts miega rekords. Daudz šaibu līdzēja. MI pirms miega vislaik meta krīzes tālruņus, es viņu sūtīju d.
Un fanī, ka gribas gulēt vēl. Man ir lielās brīvdienas, nu jau skaidrā. Dzeru kafiju vnk garšas pēc. Jāiet pagulēt vēl.

Ejot no darba, paklupu, kāpjot uz ceļa no trotuāra, nogāzos pamatīgi. Blakus gan divi cilvēki uzreiz jautāja, vai var man palīdzēt, bet lauzts gluži nekas nebija, ievilkts vestibilā, drusku pasēdēju un tad lenitēm vilkos uz pieturu. Labi, kā nebiju uzvilkuši smukās bikses, jo tas noteikti būtu saplēstas. Tagad uz abiem ceļiem ir nobrazumi līdz asinīm un labās kājas potīte tāda dīvaina- kad kaut kā ne tā pagriež, tad sāp. Atbraucu ar tramvaju majās, tagad mēģinu iekārtoties tā, lai kāja nesāp. Gan jau ka tikai stipri sasitu.

Laba pazīme, kas raksturo Krievijas iedzīvotāju vispārējo situāciju. Kāds ir uztaisījis Android klaviatūru, kas pārbauda rakstīto tekstu, un rāda paziņojumus, vai tas gadījumā netrigero kādu no jaunajiem kriminālpantiem.

Vēl nieka 11 gadi un 2 mēneši un varēs beidzot nesacerēt sev prioritātes un nespraust mērķus. MPlanēta liks mani mierā un atdos 40+ gados atņemto piķi, vai tas nebūs neprātīgi skaisti, ko?

Heh, cibu laikam pēdējos gados izmantoju tikai tam, lai pabrīnītos, ka tā vēl eksistē. Bet nu jauki, protams.

Kaut kad braukšu uz pašiem Helsinkiem, tādi man jaunumi.

"- Kad māsa, ar kuru mēs kopā strādājam, uzvedas nelaipni, es viņu pažēloju un paciešu. Šajā gadījumā es to daru mīlestības vadīta?
- Bet kā tu vari zināt, ka viņas nelaipnības cēlonis neesi tu pati? Varbūt, ka tā ir viņa, kas tevi pacieš?"

/ Sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis, Kaislības un tikumi