Wed, Feb. 16th, 2011, 09:13 am

Hm.

Tālāk ir vervelēšana, bez sakara un domas. Jautājumi bez atbildēm un otrādi. Auksts, ziniet.


Pa ausu galam dzirdēju, kā kaut kādi politiķi izpildījušies skolās, kur mēģinājuši iedvest domu, kāpēc vajadzētu mācīties. Nābadziņi, man viņu žēl. Nepateicīga misija. Zirgi ir pievesti pie ūdens, nu un tālāk? Viņiem tagad lasa lekciju par ūdens pozitīvo ietekmi, bet dzert viņiem tāpat negribas. Bērnībā es nezināju, par ko kļūt, bet skaidri zināju, ka par skolotāju ne.

Jaunēklis palūdza "nopirkt kādu interesantu grāmatu". Interesanta, tas ir daudz bildes, vēlams ar uguni bezdošiem pokemoniem. Plikas jumpravas vēl neliekas aizraujošas. Mājās plauktā stāv Brīnumzemes sērija, vienīgie kuri tās ir lasījuši, ir vecāki. Aiz savas neprāta aizrautības nopirku Kestnera "Trīs dvīņus". Vairāk tā nedarīšu. Tās nav pērles cūkām, tās ir auzas traktoram. Pilnīgi liekas.

Attieksme un interese, imho, to neiemācīs skolā vai vēl kur. Es pat nezinu, no kurienes tās rodas. No kaut kāda kompleksa, no kaut kādām paralēlām un nesaistītām lietām, no kaut kāda miljona sīkumu? Nezinu. "Mēs savā laikā" arī neder. "Manā laikā" es izurbu pusi ciema bibliotēkas, kamēr kolēģi man stāstīja, kā es neko no dzīves nesajēdzu. Es pat neapvainojos, man bija interesanti un viss. Vai arī tomēr apvainojos.

No kurienes tā attieksme rodas? Pie tam tā nav nekāda štrunta lieta, par to naudu maksā nepajokam. Es esmu ne visai dziļš speciālists, vairāk no tiem seklajiem. Bet klienti mēdz būt aplam laimīgi ar mani un pat tīko sadarboties arī tad, kad izprovēti citi, par mani reizes divas trīs gudrāki un dziļāki speci. Pats nesaprotu, kāpēc. Man gan ir teorija. Es nemēdzu apvainoties par stulbiem jautājumiem, es dvēselē nedēvēju klientu par kretīnu un viņa uzdevumus par idiotisma kalngalu. Tas patiesībā ir mans trūkums, es zinu. Nav pašapziņas, tā nu arī klausu, ko man saka. Augsti nevērtēju savu laiku (a cik man tā laika vispār ir...parēķināju, 500 mēneši, maksimums. Drīzāk kādi 300). Reizēm cilvēkus vajag izlamāt un tad es tiešām nekur nederu. Bet reizēm cilvēkiem patīk, kad pret viņiem jau ar pirmo sekundi neizturas kā pret staigājošām traka suņa mēslu čupām. Varbūt.

Attieksme, tāda smalka lieta, kā volframa pavedieni.

Tas pats jauneklis stiepj piezīmes no skolas un es nesaprotu, ko lai dara. Pimdien sarakstīta kaudze, par mēdīšanos un vispār necieņu pret skolotāja darbu. Un? Kā cilvēkā dabū iekšā cieņu? I have no fucking idea. Otrdien atkal piezīme. Jaunekļa teorija - gājis prasīt skolotājai, kā jāpilda uzdevums, ir aizsūtīts sēdēt bez atbildes. Skolotājas teorija - neko nedara, kad jautā, kur uzdevums, nebalsī kliedzot. Es piekrītu gan skolotājai, gan jauneklim, abi ir jauki cilvēki. Kuru man tagad izlamāt? Kā lai es zinu, kas klasē notiek? Kam lai es ticu? Nezinu. Jauneklis var būt izcili kaitinošs personāžs, to es zinu. Un?

Man plauktā stāv skolas laika dienasgrāmatas, tās, ar atzīmēm, stundām, piezīmēm. Jā, es zinu, par to ir jākaunas. Jauneklis pieprasīja redzēt, kāda man ir bijusi 3.klasē. Šķirstīja un sajūsmā atrada vienu piezīmi, kurā bija teikts, ka neprotu stundā uzvesties. Vienu pa visu gadu. Labi, ka nepaprasīja vēlāku gadu dienasgrāmatas, man liekas, tur bija vairāk sliktu atzīmju un piezīmju. Man tādas bija, aha. Tagad varu ar to lepoties un pie sevis apmierināti berzēt roķeles, ka pietika veiksmes nepelnīt apaļus pieciniekus. Tad no kauna būtu zemē jālien.


Tas viss ir nieki un dzīšanās pēc vēja. Toties, kad es vakar iedzēru asinsspiediena tableti, pa vienu dienu zaudēju 2 kg svara. Spēks, ne?

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:36 am
[info]lavendera

Nesen tieši domāju par to, kāpēc es mācījos un kāpēc lasīju grāmatas. Nu tikai tāpēc, ka man nebija ko labāku darīt uztieptās izolācijas dēļ un grāmatās varēja paglābties no ļoti nomācošās realitātes. Nevarētu teikt, ka tas man ir nācis par labu.

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:44 am
[info]sirdna

Gadās. Es lasīju, pretējās mājas kidi nelasīja. Tā augām.

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:38 am
[info]eermaniitis

ar tiem spiedieniem neaizraujies ;) izdilsi vēl pavisam

kas attiecas uz lamāšanos - izmanto to nekam nederīgo spalvu kušķi, kas pievemj visus kaktus ;) viņš neņems ļaunā ;DD

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:43 am
[info]sirdna

Man liekas, ka viņš mani ignorē.

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:43 am
[info]eermaniitis

tas tikai liecina, ka tu par maz izmanto iespēju viņu izlamāt - viņam vienkārši vajag vairāk ;)

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:39 am
[info]milda

Cik jaunēklim gadu?

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:43 am
[info]sirdna

10

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:50 am
[info]milda

Par skolotāju - Tev tomēr ir jānostājas jaunēkļa pusē. Viņam jājūt atbalstu. Tu tak vari pagriezt to visu tā, ka viņam jāiemācās saprasties ar visādiem cilvēkiem - foršiem un netik foršiem. Un tā skolotāja nebūs pēdējais neforšais cilvēks viņa dzīvē - nu ka tā tas ir un ka jāmēģina mazāk problēmu taisīt ar tādiem cilvēkiem. Tev viņam jāpalīdz. Mazs vēl.

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:51 am
[info]dunduks

a ko darīt, ja reāli skolotāja ir foršā, bet patiešām jauneklis neforšais ?

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:53 am
[info]milda

Jādomā, kāpēc jauneklis ir kļuvis neforšs. Nu respektīvi spogulī jāpaskatās. Un ne jau jaunēklim. :)

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:55 am
[info]sirdna

Oj, spogulis...

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:03 am
[info]milda

Nu neuztver tik to kā baigo kritiku. Vispār jau jājūt, kad smadzenes izskalot, kad sabučot, kad vienkārši mierīgi izrunāties. Man tak ar visādi. Citreiz pati sanervozējos un nespēju mierīgi reaģēt. A par to lasīšanu - nu tad jānoņem kompji un TV nost. Vasarās laukos, manas meitenes lasa kā mīļās, jo nav nekādas kastes pieejamas. Bērniem nav jābūt tādiem pašiem kā mums, citādi mēs neko no viņiem neiemācītos.

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:37 am
[info]puce

Zini, gadās, ka abi ir forši. Bet kopā neklapē un viss.
Un reizēm pat foršie mēdz būt dikti neforši. Kam negadās.

Dzīve ir dzīve. Visādi gadās. Vai "Tā gadās"- kā teica nemirstīgais klasiķis.

Un beigu galā gribēju piebilst, ka mūsu izglītības sistēma ir vāji atbilstoša puišiem. Mūsu izglītības sistēma ir orientēta uz reproducēšanu, bet tā ir sievišķā funkcija. Nu i puikas cīnās ar to. Viņam liek pastāstīt par KĀDU filmu. Meitene sev pierastajā manierē paņem vienu, kas ienāk prātā no 3 (5, 10, 50) un vālē. Puika apstulbst pie uzstādījuma vien - KĀDU filmu?! Un pusstundu domā, par kuru filmu domāt, jo nemāk izvēlēties. Ģenētiski nemāk. Tādi pīrāgi.

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:51 am
[info]dunduks

baidos, ka ja tu atrisināsi šo problēmu (ne to, kas notievēšana, bet to otro), tad līdzko tu publiskosi kas un kā pie tevis atbrauks nepatīkami tēvaiņi, savāks un saules gaismu neredzēsi vairrs un labākajā gadījumā būsi otrs SaharovTamlīdzīgs :-)

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:53 am
[info]str

kad mēs augām- tad tā nebija.
mani māte dzina ārā no mājas - zaļa tak paliksi - grāmatas lasot.
bračkas nelasīja. visi izauga. ( tagad viņi lasa, mazliet).

sīkā nelasa, nu vai ļoti maz. zinu ka citi bērni klasē lasa.

par intresēm - arī problēmas. bet varbūt tās tikai manējās?

Wed, Feb. 16th, 2011, 10:55 am
[info]sirdna

hehe, tas bija stāsts par mani. Māmuļa esot dzinusi laukā, lai beidzu grāmatas lasīt. Nu, es savācu grāmatu un gāju lasīt pagalmā.

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:16 am
[info]eermaniitis

visforšākā lasīšana bija malkas šķūnī!

pie lodziņa, kas aizķepis no spiestām mušām un zirnekļu tīkliem aizaudzis

apsēdies uz bērza malkas klāsta, apkārt smaržo pēc skaidām un kaltušas voblas, kaut kur zumm muša, ārā saulīte spīd, a tu izvelc dr dūlitlu un lasi par peldošām salām ;)

Wed, Feb. 16th, 2011, 12:29 pm
[info]sirdna

Dūlitla peldošā sala, pie šitās es šo to iemācījos par cilvēka anatomiju.

Biju viltīgs - notēmēju seju skolotājas virzienā un lasīju grāmatu. Domāju, ka tad viņa neredzēs, ka es nemaz neskatos uz tāfeli, jo pēc manas teorijas, to redz pēc sejas virziena, nevis acīm. Pamanīja gan. Teorija izgāzās.

Imho, tas bija mūsdienu analogs "Stundā spēlējas ar mobilo telefonu!" Bet piezīmi es tad, imho, nedabūju. Laiks bija jaukāks un sirsnīgāks.

Kamōn, vidusskolā bez problēmām gāja cauri numurs, kad mēs stundās spēlējām šahu aizmugurējos solos. Galvenais bija pareizi atbildēt uz skolotājas jautājumiem, pildīt uzdevumus, un, kamēr turējāmies uz pieciniekiem un neklaigājām, varējām spēlēties.

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:10 am
[info]honeybee

a tu esi mēģinājis viņam iešķiebt kautkādas tādas grāmatas kā Malaszemes hronikas (ko neesmu lasījusi gan, bet manam sīkajam patika) vai Lemonijs Snikets (tipa "Stīvens Kings, kas aizmirsis iedzert antidepresantus") vai Artēmijs Fauls (bērnu piedzīvojumi, bet ar padrūmu/emocionāli vēsu varoni) vai tamlīdzīgi? T.i., salauzt priekšstatu, ka bērnu grāmatas ir moralizējošas un labdabīgas?

Par pārējo nezināšu neko teikt diemžēl =/

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:26 am
[info]sirdna

Par Faulzu es iedomājos, bet grāmatnīcā nebija. Malaszemes hronikas arī varētu pavilkt.

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:32 am
[info]bozena

Cienīts kungs! Es jums visnotaļ tagadīt varētu sacīt tā, kā mani mācīja sacīt maniem klientiem! - Kā es jūs saprotu!
:) Sākumā mani tā mācīja, bet beigās es tiešām sapratu, ka es viņus saprotu, ka man viņu ir žēl, un ka "optimālā risinājuma meklēšana" nav tikai skaņa. Man ir Stokholmas sindroms uz maniem apkalpojamajiem korporativajiem "pacientiem", kuri zināmā mērā tura mani par ķīlnieku, un es uz viņiem, tā sacīt, empatizēju. Savukārt mana tagadējā priekšniecība nevar saprast, kāpēc es "iedziļinos". Jo nevajagot. Tas neesot mans darbs. A tur pretī tak ir perzonība, un viņam ir problēma.
Par grāmatām arī saprotu. Meita I nevar pat Hariju Poteru izlasīt, jo nav laika, aber laika pietek, lai ļurinātu bezjēdzīgos čatos vai vienkārši gulētu ar kājām griestos.
Nu jā, un visādas Prečeta grāmatas arī es esmu sev sapirkusi.
Manu Meitu Tēva Māsa itin bieži redzama sēdot pie vispārizglītojošās skolas X direktores kabineta, jo viņa, lūk, audzina divus puisēnus, nu jā. Bet pati skolā vispār bija pirmā skolniece, un skolu beidza ar medāli.
Tā kā, zinko, Sirdnastēvs, izmirstoša rase mēs esam. Mēs un visādīgi te līdzīgie grāmatu lasītāji. :)

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:32 am
[info]shelly

Vau, šis laikam ir garākais tavs ieraksts, ko atceros.

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:33 am
[info]lemurs

pamēģini sakombinēt ar filmu.
desmitgadīgam vīriešdzimuma iesācējam piemēroti būtu:

Zvaigznes izdotās Spaidervika hronikas. Ij formāts mazs un nav biedējošs. Ij bilžu gana daudz, tak nav krāsainas. Un cena patīkami nolaista. Bet pirms tam vai paralēli šī filma.

Tāpat te augstāk jau pieminētais Lemonijs Snikets. Zvaigznes izdotas sešas, nocenotas, bet lieliskas grāmatiņas un attiecīgā filma.

Tādu salikumu ir daudz, un uz lasīšanas iesācējiem tie labi darbojas. Šos divus konkrētos meita uz aptuveni desmitgadīga izmēra nelasošiem/ām klasesbiedriem/enēm izmēģināja savulaik. Darbojas, pārbaudīts.

Wed, Feb. 16th, 2011, 11:58 am
[info]toadbeauty

mmde...
Kad mans 6gadīgais zaraziks Līdakas stilā uz mani auro "AIZVER MUTI!"
Tad es smagi nopūšos par to pašu spoguli (no kā ta viš to bļaušanu samācijās?), samīļoju/ieklapēju to ķēmu (atkarībā no noskaņojuma) un secinu, ka, lai vai ko audzinātāji darītu, rezultāts ir ...
Tāds, kāds nu ir.
Man arī drīz spiediena zāles vajadzēs.

Wed, Feb. 16th, 2011, 12:35 pm
[info]raaha

ak, kā es Tevi saprotu! nu vismaz man tā liekas ;)
Man gluži tāda pati pārdomu čupiņa- nu kā var nelasīt? Tak tik interesanti! Nu un tad mēs vēl lasām priekšā (Nu mūsu gadījumā 8 gadi), tad viss interesē, tad vajag vēl.
Vispār, man pašai to lasīšanas slimību iedēstīja laikam klasē 4tajā, kad skolotāja sarīkoja sacensības- kurš vairāk būs izlasījis Zentas Ērgles grāmatas, tas dabūs balvas! Nu un vari iedomāties, kā man vajadzēja uzvarēt!! Sevišķi savu gudro, konkurējošo draudzeni vajadzēja apsteigt. Ja būsim godīgi, es arī uzvarēju, bet tā nu kā mēs abas bijām dikti atrāvušās ar savām padsmit grāmatām no vidējā 3, tad abas dabūjām pirmo vietu un ļoti skaistu Poruka grāmatu. Un ar to jau tik sākās šaizīte.
Māte to atceras kā izmisuma pilnu bļaustīšanos- iznes miskasti. Iznesu, ienesu virtuvē un atkal grāmatā. Nu bet ieklāj miskastē papīru. Ieklāj un atkal grāmatā... Un tā visu laiku. viņai, kā pašai nelasītājai, pumpas metās no pilnīgi pretēja bērna. Ne prot smuki kniksēt un estētiski izskatīties gaišās drēbēs, ne paciesties bez grāmatas...
Vienīgi esmu sajūsmā, ka mans 8gadnieks risina sudokus tai pašā līmenī, kā es. Moš sanāks vismaz matemātiķis.

Wed, Feb. 16th, 2011, 01:43 pm
[info]puuce

Manas kolēģes puika šajā vecumā pēc filmas noskatīšanās izlasīja visas Persija Džeksona grāmatas (aizņēmās no manis:)), tad izlasīja Sengrieķu mitoloģiju un tagad ir tāds pat "nevaru-izturēt-ja-pa-rokai-nav-vismaz-trīs-lasāmas-grāmatas" kā māte.
Bet man liekas, ka latviski vēl nav tulkota.

Wed, Feb. 16th, 2011, 02:07 pm
[info]vilibaldis

no privātas desmitgadnieka audzināšanas pieredzes - nu jau kādu laiku atpakaļ draudzene iebaroja šam Kornēlija Funke Spoku medniekus, izrāva vienā vakara un pats aiztecēja pēc nākamā krājumiņa, lasāmviela raita un ar piedzīvojuma momentu. Tagadiņ arī Potera sērija nav par grūtu, aš vietējā miesta bibliotēkā pamanījies pierakstīties... un kā neizbēgamas sekas - lasīšana līdz vieniem naktī un aizpampušas aces no rīta.