sirdnA

ak, kā es Tevi saprotu! nu vismaz man tā liekas ;)
Man gluži tāda pati pārdomu čupiņa- nu kā var nelasīt? Tak tik interesanti! Nu un tad mēs vēl lasām priekšā (Nu mūsu gadījumā 8 gadi), tad viss interesē, tad vajag vēl.
Vispār, man pašai to lasīšanas slimību iedēstīja laikam klasē 4tajā, kad skolotāja sarīkoja sacensības- kurš vairāk būs izlasījis Zentas Ērgles grāmatas, tas dabūs balvas! Nu un vari iedomāties, kā man vajadzēja uzvarēt!! Sevišķi savu gudro, konkurējošo draudzeni vajadzēja apsteigt. Ja būsim godīgi, es arī uzvarēju, bet tā nu kā mēs abas bijām dikti atrāvušās ar savām padsmit grāmatām no vidējā 3, tad abas dabūjām pirmo vietu un ļoti skaistu Poruka grāmatu. Un ar to jau tik sākās šaizīte.
Māte to atceras kā izmisuma pilnu bļaustīšanos- iznes miskasti. Iznesu, ienesu virtuvē un atkal grāmatā. Nu bet ieklāj miskastē papīru. Ieklāj un atkal grāmatā... Un tā visu laiku. viņai, kā pašai nelasītājai, pumpas metās no pilnīgi pretēja bērna. Ne prot smuki kniksēt un estētiski izskatīties gaišās drēbēs, ne paciesties bez grāmatas...
Vienīgi esmu sajūsmā, ka mans 8gadnieks risina sudokus tai pašā līmenī, kā es. Moš sanāks vismaz matemātiķis.