Es atkal neatvados

Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva

Lažas speciālā internātpamatskola

Vilciens, rindu priekšā sēdošā kundze lasa grāmatu, o! Uzmetu aci - vļeh, Bībļa.
Kundze izvelk lapiņu, pildspalvu un sāk rakstīt: "Grūti ir būt paklausīgai vīram..."

Rēcu pie sevis: jā, attīstība nav notikusi, ja kundzei gados ir jākonspektē 2k gadu vecs dzīves manuālis, kas bāzēts uz 3,5k gadu veca vēstuļu savārstījuma no dvieļgalvu reģiona (tuksnesis, kuram ar LV reģionu un kultūru absolūti nekā kopīga), abi kopā māca striktu patriarhātu un apriori pakļaušanos varai, nevis laulības kā abpusēji izdevīgu sadarbību, kas balstīta uz mīlestības un cieņas. Nevis sekmē neatkarīgu domāšanu izaugsmei un staltai stājai - stalts, neatkarīgs pilsonis varai ir kaitīgs, jo redz cauri meliem un priekškariem.

Jāsecina, ka strādā - paskat, kā no ebreju dieva visa civilizētā pasaule mīž - cirks!

Hehe. Pamanīju, ka platenieks sācis dot šķidrāku basu. Domāju - kas diez mainīts? Gan jau tīrīšanas procesā aizķerts tonarma atsvars un Tracking Force jeb svars, ar kādu stylus iegulst celiņā, ir nobīdīts?
Paņemu svariņus, nosveru - kā tad, bļa! Ir 1.74g, bet jābūt 2!
Un vispār - paeksperimentēšu ar augšējo robežu šajai galviņai: 2.2g... Uzlieku 2.15g un Fear Factory - Obsolete sāk tūdaļ spārdīt - smaids uzreiz seju rotā! Smaids par analogās pasaules lietiņām: tvirtāks un daudz dziļāks bass, plašāka skatuve, tīrākas augšas bik un veikla diagnostika / fix :)

Kaimiņam par prieku jāuzliek tagad Igorrr - Amen plate!

Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā.

Vecie albumi (pirms DAW) skan labāk ne jau tāpēc, ka tie tika rakstīti lentās.
Tās tehniski sniedzot to silto skaņas burvību... Jā, bet nē - tehniskais tverošā medija askpekts te mazāku lomu spēlē. Skan labāk pavisam citu, cilvēcisku iemeslu dēļ. Darba pieejas dēļ. Profesionalitātes dēļ. Šoreiz noreducēties uz pliku tehnoloģiju nesanāks, nāksies rakties dziļāk - vērtību skalās, psiholoģijā un biznesa modelī.

Analogais darba process: te, uz vietas, tūdaļ un profesionāli muzicēt, notvert mūziķu dzīvā izpildījuma enerģiju uz vietas. Digitālais darba process: Gunār - spēlē giču atsevišķi, Jāni - pis pa basa stīgām tur atsevišķi un sakruķīsim postā, bet bundzinieku Žani salāpīsim ar sempļiem būs būs čikiniekā, done.
Analogais tvirtums Vs digitālā pasaule, kas pieļauj un/vai pat sagaida brāķi, ar kuru strādāt pēc tam. Tas pats precīzi notiek fotogrāfijā - uz vietas notiekošais nav svarīgi, visu sadzejos ar vieniniekiem un nullītēm, samelos un gānīs, kamēr pēc kaut kā sāks izskatīties v666. iterācijā! Lai gan fotogrāfija ir gaismas pieraksts un labs fotogrāfs redz labu gaismu, nevis feiko orgasmu datorā. Cita pieeja, cita garša.
Vairs neeksistē brāķa filtrs, jebkurš lohs loho vienādi citu lohu un tas griež ausīs, pienes nulli vērtību kultūrai. Soctīkli - netīrās veļas poligoni. MI ir tikai kārtējais solis šajā virzienā - more slop, more faking - less talent, less discipline.

Vecie albumi skan labāk tāpēc, ka tos ierakstīja lentās. ( ... tālāk ... )

Skatos 16. aprīļa ES parlamenta sēdi. Tur beidzot pacelts jautājums par to, ka pirktai lietiņai nedrīkst kādā jaukā dienā iemeslu dēļ tikt centralizēti iznīcinātai. Sevišķi tad, kad naudu par transakciju lietiņas taisītājs patur, bet savu klientu atstāj ar nolaistām biksēm pie ne tikai tukšas, bet absolūti izārdītas siles: https://www.youtube.com/watch?v=QXdmoeaYZ9Y
Ušakovs tur beigās kā AI bots ar krievu akcentu uzmeta kopsavilkumu :D

Un jā, atskatoties, ir skaidri redzams, ka ap divtūkstošpadsmitajiem gadiem apreibinošās digitālās distribūcijas priekšā mainījās visa vērtību skala. To redzēju notiekam tad, to redzu izteikti asās līnijās tagad.
No pabeigta, noslīpēta produkta fiziskā iepakojumā līdz pusfabrikātiem digitālajā vidē, kurus uzdod par pabeigtiem un prasa pilnu cenu... Day 1 patches, mikrotranīši, viss pārējais mēris. Un tad šie pusfabrikāti atrod vietu fiziskā produktā, kas imitē ko jau aizmirstu. Imitē, jo fiziskajā lietiņā arī pilna, noslīpēta produkta šodien vairs īsti nav, bet prasa - jā, pilnu cenu, kas turpina augt. Šodien diskā nereti atrodama tikai atslēga uz dauņlādi no serveriem, nevis neatkarīgs un pabeigts, noslīpēts produkts, interaktīvs mākslas darbs. Vērtību skalas maiņai ir smagas sekas, lai gan tāda huiņa vien šķiet.

Ja veca spēle (racionāla, ilgtspējīga, cienoša saimniekošana) bija par lielu vienam diskam, to rakstīja divos. Vai trijos. Vai četros.
Nesen izgāju PS1 spēles Fear Effect 2 un Fear Effect - abas četros diskso, astoņi pa abām kopā. Un? To visnesenāk darīja pat Xbox ar saviem DVD. Tāpēc nav valīds arguments, ka milzīgas spēles un tāpēc jākačā setupi, kas neder diskos. Nevis neder diskos, bet neder ekspluatējoša kapitālisma modelī, ar kuru industrija šobrīd aizrāvusies. ( ... tālāk ... )

Mana + Gemini cīņa ar Winblows 11, lai to dabūtu maksimāli darbu netraucējošu un tīru + cilvēku, tīkla resursus un admina nervus saudzējošu.
Lai radītu Windows 11, kas nerada pārsteigumus trešdienās un jaukā brīdī nepārkraujas visai sistēmai pāri, un tamlīdzīgi.

Ņemšanās neslikta:
- Eksportēt attīrītu .wim no fiziska dzelža ar instalētām nepieciešamajām programmām
- P2P WU aizliegšana - jau ir?
- DisableSearchBoxSuggestions iekš Search ar Gpolicy vai regedit
- Atslēgt "Show search highlights" - lai Search meklē tikai lokāli
- Pārbaudīt draiverus, vai visi no WDS sastājušies savās vietās
- Automatizēt partīciju izveidi, lietotāja dati uz D: un Setups tad, lai neaiztiek D:
- Setup lai taisa log failu manā šārē?
- Chrome enrollment token reģistra komandu unattend failā
- Iznest komandas .bat iekš PXE\FIX\, nosaukt mērķa vārdā: StartMenu.bat | WU.bat | Taskbar.bat | Search.bat | Lockscreen.bat u.tml.
- SRP liegumu Users instalēt jebko
- Scheduled task vai Logon komanda lai tīra user data vai atjauno Restore Point?
PIELĀGOT START MENU:
- Start Menu imports imedžojamajā datorā
- Ieteiktās apenes - nav
- Skats: Saraksts
- Piesprausts skolai vajadzīgais, atsprausts liekais.
PIELĀGOT TASKBAR: ( ... tālāk ... )

Man jau šķita, ka mani nekad vairs nespēs pārsteigt, ko dara slampa tramps. Bet nu - kļūdījos: pārsteigumiem vēl čupiem vietas

https://youtu.be/Pfg0GXYqSZM?si=ftNKu4Fw8oUsXbKv&t=1289

Ja uzņēmums vai valsts saka: drošības dēļ, lasīt: mēs sagrābjam kontroli, atņemot to tev.

Google ir vismaz bik jēdzīgāks no trim lielajiem gigantiem: vismaz Edu spārnam šobrīd vēl atstāj Manifest v2 pieejamību, ar kuru var smalki ravēt nevēlamos elememtus no lapām centralizēti ārā... Visādi citādi - radījuši infrastruktūru bakendā, shadow elementus un tamlīdzīgas kodētas lietiņas, kas principā smagi apgrūtina lokālam sisadminam filtrēt nost lapās elementus, kas smagi novērš uzmanību no mācību darba.

Un tad visi "brīnās", ka jauniešiem problēmas uzmanību galvā saturēt. Like - no shit. Pašas korporācijas peļņas dēļ pārbāž klientu galvas un kabatas ar tehnosūdiem, tad pēc 20 gadiem sāk sūdzēties, ka sabiedrība tupa. Rīcība un sekas, nekas vairāk.

Mēdzu "uzsēsties" "uz lietām" ar atdevi, kas no malas varētu šķist varbūt pat neveselīga. Kad esmu kādā lietiņā iekšā, laiks pārstāj eksistēt, ķermenis pat pielāgojas - neprasa ēst, dzert un uz tualeti arī retāk, visa būtība pilnībā un ilgstoši ir nodota lietiņai. Stundām neatiet no uzdevuma un vislabākais ir tad, kad mani arī stundām nepiemeklē neviens impulss no malas.
No šī stāvokļa nav patīkami būt izrautam, tāpēc nereti ir nācies pateikt ko aplamu mīļam cilvēkam, kuram vienkārši šobrīd smadzenēs nav vieta pat tad, kad mīlu no visas sirds un vēl vairāk. Kad uzdevums jāpārtrauc, vēl stundām pa galvu kuļas lietas, var grozīt, pētīt un bakstīt to jautājumu mentāli. Uzlabot, pilnveidot, transformēt. Pārslēgšanās mēdz prasīt aktīvu piepūli un jūtiņu modificēšanu, jo cits nesapratīs, ka kožu aiz masīvā diskomforta un sapistā progresa, jo atņemts Flow State, nevis tāpēc, ka vienkārši traks jenots. ( ... tālāk ... )

Apsveicu cienītos ungārus ar atkrievošanās rituāla uzsākšanu!

Atcerieties: sist un padzīt, nežēlot - notiesāt, atņemt, sapist viņu dzīves kapitālā apmērā. Ja žēlosiet, dzīvosiet ar to vēzi advancētās metastāzēs kā Latvija. Sist, deportēt, nežēlot. Tāpat kā sita, okupēja, deportēja un nežēloja mūs - reti, kad ir tik skaidri melnbalti cirsts darījums, bet šis tāds noteikti ir, tāpēc uz priekšu - pirmo soli jau spēruši, nodevēju medības uzsāktas :)

Slampai trampam ar pļutkinu gan jau tagad pakaļas deg bik vairāk un tas ir brīnišķīgi!
Es pat gribētu redzēt šos kungus vai to reizinātājus karājamies skvēros - nu, tas tā, viduslaicīga atriebības kāre, tīra emocija.

no reklāmas: Masculine choice. Cedarwood

Aizmirsu pie kases iegādāties savu kārtējo papīra mēnešbiļeti, esmu jau vilcienā un laiks līdz kasei vairs nav. Divas opcijas: 1) pirkt pie konduktora par papildus eināru vai 2) mēģināt iegādāties digitāli, dodot savus datus pa labi un pa kreisi. Einārs vai dati? Einārs/dati? Pamēģināju digitāli, nākamreiz gan iedošu Vivi par eināru vairāk, lai man nav jābauda zemāk aprakstītais progress:

Papīra biļete:
1) Nosaucu galamērķi un 2) samaksāju skaidrā naudā. Biļete burtiski pēc 30 sekundēm ir mana uz mēnesi, neviens jautājumus neuzdod, neviena politika fonā nemainās, neviens datu noplūdes vārsts netiek potenciāli atvērts. Cilvēcisks, uz cieņu balstīts oldskūl darījums. Pareiza pieeja.

Digitāla biļete:
1) Kaut kas jākačā un jāgaida uz ielādi, tad 2) jāreģistrējas un jāapstiprina, ka "piekrīti" allaž mainīgiem politiku bulšitiem, kuriem papīrs neprasa piekrist, tad 3) jāgaida 1 min. uz katru pogas spiedienu, tad 4) pašam jābūt konduktoram - jāizvēlas maršruts un tad 5) jāveic apmaksu vismaz 6 darbībās: a) noformē pasūtījumu vivi netīrajā apenē, b) apstiprini to turpat, c) izvēlies apmaksas veidu, tad d) autorizējas bankā, tad e) veic divpakāpju autorizāciju un visbeidzot f) samaksu, un biļete beidzot pēc 10min ir tava! ( ... tālāk ... )

Sabiedrībai jābūt tumši, smagi un totāli tukšai, lai auto, drēbes un telefons būtu tavs statusa simbols.
Nenobriedušu, sociālajam un ekonomiskajam spiedienam pakļautu normiju pazīmes, ārišķības maucība un kodola trūkums.
Atspalvotas vāveres, dekapitēti un kastrēti gaiļi ar manpursiem.

Auto, gaisa kvalitātes un Rīgas progresa problēma uz ielām nerisināsies, kamēr galvā vietējiem šādas drazas.
Jo dārgāka āriene, jo puvušāks saturs.

no KarmaSock reklāmas: Uzdāvini savam cilvēkam siltas kājas

Heh. Metāla attīstības sarunās nekad netika piefiksēta šī banda, bet te, bļa, bleķa u.c. ekstrēmā metāla žanru sākumums saožams iz ķipa crust punk pionieriem. Pavirši klausoties, nevarētu nosodīt minējumu, ka skan Darkthrone - sevišķi kaut kas iz viņu pēdējā albuma Pre-historic Metal.

https://www.youtube.com/playlist?list=PLpvztXgGzYSH4yqVzZxQ7CutJHfDiKA5c

no Vikipēdijas: "Pastāv uzskats, ka Higsa bozona mākslīga iegūšana varētu izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos vai tā saucamās "dīvainās matērijas" rašanos, tomēr līdz šim nekas tāds nav novērots."

mana mīļākā Karpmana trīstūra loma ir glābējs.
es tik ļoti ienīstu upurus, bet tik ļoti gribu palikt labs cilvēks, ka manas saprāts ir izrēķinājis, ka efektīvākais veids, kā iznīcināt upuri pēc būtības ir viņu izglābt.
tas, diemžēl atrisina tikai manu velmi būt labai, bet trīsturis turpina darboties vēl vairāk atstājot upuri upurī, atņemot viņam rīcības brīvību.
ĻOTI, ĻOTI NO VISAS SIRDS ATVAINOJOS UN LŪDZU PIEDOŠANU SEV UN VISIEM JEBKAD IESAISTĪTAJIEM.

Varbūt kadam plauktā šī put:

Māršala B. Rozenberga grāmata "Nevardarbīga komunikācija: dzīves valoda" (Nonviolent Communication jeb NVC) ir viena no ietekmīgākajām grāmatām par empātiju un konfliktu risināšanu. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēki pēc dabas ir līdzjūtīgi, bet mūsu valoda un domāšanas veidi bieži kļūst "vardarbīgi" (vērtējoši, kritizējoši un pieprasoši).

Šeit ir īss kopsavilkums par NVC četru soļu modeli, kas palīdz veidot veselīgas attiecības:

1. Novērojums (Observation)
Tā vietā, lai vērtētu vai kritizētu ("Tu vienmēr kavē!"), mēs aprakstām konkrētus faktus: "Es redzu, ka tu atnāci 20 minūtes vēlāk, nekā mēs sarunājām." Mērķis ir runāt kā videokamerai – bez interpretācijām.

2. Sajūtas (Feelings)
Mēs uzņemamies atbildību par savām emocijām un skaidri tās nosaucam: "Es jūtos sarūgtināts" vai "Es jūtos vientuļi". Svarīgi nejaukt sajūtas ar domām (piemēram, "Es jūtos ignorēts" nav sajūta, bet gan interpretācija par otra rīcību).

3. Vajadzības (Needs)
Sajūtas ir signāls par mūsu vajadzībām. NVC māca, ka visiem cilvēkiem ir universālas vajadzības (drošība, sapratne, cieņa, atpūta). Mēs savienojam sajūtu ar vajadzību: "Es jūtos sarūgtināts, jo man ir svarīga precizitāte un cieņa pret manu laiku."

4. Lūgums (Request)
Mēs formulējam skaidru, pozitīvu un konkrētu lūgumu (nevis pavēli): "Vai tu būtu ar mieru nākamreiz man piezvanīt, ja redzi, ka kavēsies?" Lūgumam jābūt tādam, uz kuru otrs drīkst pateikt arī "nē".

Galvenās atziņas:
Empātija pret sevi un citiem: NVC palīdz vispirms saprast savas vajadzības un tad mēģināt sadzirdēt, kādas vajadzības slēpjas aiz otra cilvēka "uzbrukuma" vai dusmām.

Vainošanas aizstāšana: Tā vietā, lai meklētu, "kurš ir vainīgs", mēs meklējam, "kā mēs varam padarīt dzīvi skaistāku".

Dzīve ārpus "pareizā" un "nepareizā": Rozenbergs aicina iziet no vērtēšanas rāmjiem, kas rada konfliktus, un tā vietā fokusēties uz dzīvu saikni starp cilvēkiem.

Šī grāmata ir kā "valodas rokasgrāmata", kas māca runāt no sirds, paliekot godīgam, bet neaizskarot otru.