|
marts 13., 2019
 | 23:22
bijām ar k. uz vef spēli. viena kopīgā kopš izlaiduma neredzētā vidusskolas draudzene pāris stundu pirms uzmeta. iemetām pīlēm ar auzām un kukurūzu. tad nepareizajā (brīvbas ielas turk-, nevis ausmenī) garāmpaietajā kebabnīcā paņēmu ēdienu. brīvības ielas maximā nopirkām pa aliņam, jo labietī šodien neesot viņas favorīts. tad vienā vesetas ielas piecstāveņu pagalmā izdzērām alus un runājām par mūzikas klipiem un dīvainām latviešu filmām. olimpiskā ēdamzālē notiesāju kebabu, viņa siera bulku ar tēju.
somas nepārbaudīja. pirmo ceturtdaļu viņa pavadīja ar pavērstu telefona kameru pret visiem notikumiem, bet tad mēs sapratām, ka instagrams ur uzkāries un nekas nesūtās. pirmo no trim reizēm šogad neredzēju talismanu-pandu vai manu bijušo kursabiesreni starp dejotājām. un es nezinu, kādā veidā valmierras studenti pusspēli cīnijās līdzīgi ar krievijas čempionāta komandu.
kait kā tā. izrādās, ka olimpiskajā arī var dabūt alu. par divīti.
ā, pareizi, un vakar ciemos bija piekāpusi i. ar savu draudziņu (fak, viņi ir kopā trīs gadus? tad es viņus diezgan iespējams arī redzēju pēdējoreiz). nē, i. bija atnākusi 8. martā. bet pirms tam. atnāca ar bulciņām un trim aliņiem. vienu ierodoties izdzēra drauudziņš, vienu es sāku dzert tiklīdz viņi aizgāja, un trešais paliek ledusskapī un gaida nākamos viesus. ārkārtīgi egocentriski rādīju bildes un diezgan jaukdami stāstīju par savu mūža tripu. draudziņš ārkārtīgi klanījās, bet es tā centos baigi nedusmoties vai neizrādīt hm. jo nu otrdienas vakars, nepazīstams čalis kaut ko stāsta un tādā garā, naktsmaiņas vai kas tur. viņi izgāja no manis divas minūtes pirms trolejbusa un paspēja ielekt, kas vispār ir pats pozitīvākais un neticamākaias par to visu vakaru.
|
marts 11., 2019
| 17:08
piektdien vakarā sacepu kīšiņus un kīšu (es pat nezinu vai tas skaitās. izklāj cepamtrauku ar tortijām, saber sīki grieztu dārzeņu/šķiņķa/siera maisījumu un pārlej ar kultu olu, voilā), kā arī mazu auzu/šokolādes salipumu. atnāca i. ar tēva vīna pudeli, iedzēru varbūt kādas divas glāzes. nakts vidū atveda mazu lulū picu ar marinētiem halapenjo un paši pilinājām sriraču. un paostīju gāņa dūmus.
no rīta kaut kāda mazā, nē, diezgan vidēja lieluma paģiriņa un omes vārda dienas pieēšanās.
svētdien atslodze, pēcpusdienā atbraucu mājās un apēdu pārpalikumus no kīša un auzām/šokolādes.
šodien atslodze, apēdu pārpalikumus no omes vārda dienas. un viss turpina nākt ārā. gandrīz esmu nobindžojis ceturto sainfelda sezonu. no karjeras iespēju centra nepiezvanīja un pats arī neesmu piezvanījis. rīts tā kā jau kādu laiku ir garām.
|
marts 5., 2019
| 20:42
ah, uz divām stundām biju ārā ar sapņu meiteni. man liekas ka mēs esam kļuvuši līdzīgāki. sliktajās/pieaugušo dzīvē nenoderīgajās īpašībās. bet ahhh(hh), viņa joprojām ir. ir tādi cilvēki. viņa ir. un viņa tieši man esot gribējusi rakstīt, jo izlasīja manu janvārī sūtīto ziemassvēktu apsveik-īsziņu.
tērvete: 3,-
|
marts 2., 2019
| 13:14
uzrakstīju sapņu meitenei par trīs gadus neatdotu dāvanu. nākamnedēļ iesim laukā. iet. laukā. ar. sapņu. meiteni. ā.
vēl i. saka, ka jau vasarā uzminēja, ka es iešu uz slimnīcu. eh.
|
| 00:36
piezvanīja čomiņš (ne tas čomiņš kas vienmēr), pēc stundas mani savāc uz rajona ezīti, trīs reizes (mašīnā, pie mašīnas un manā dzīvoklī) izrāda savu jauno sniegadēli, iedzeram pa aliņiem un ūdeņiem, apēdam pa kūkai jo vietējam ezītim dzimumdiena, atnākam pie manis un garāžbandā spēlējam sjūdu katrs savā tonalitātē, tiek ierakstīts kā viņš aizpīpē manu palikušo džointu un turpina strato-elektriski strinkšķināt par darīšanu tā kā vecās labās dienās.
dzīve laikam līdzsvarojas. ir ok. līdz ar to ir vēl divi cilvēki kurus ielūgt uz izvākšanos.
cilvēku terapija ķipa
tagad no rīta atcerējos ka uz atvadām viņš iemeta manu tualetes papīra rulli podā. es pats brīnos, kā nebiju izdarījis to jau agrāk.
|
nuavembris 24., 2018
| 00:47
pirmoreiz dzīvē ar svešu cilvēku izgāju ārā. nu hmm.
difūzija bija jauka, fantomasa pirmās divas/trīs dziesmas likās "ohohoo", tad vai nu iegrimām sarunās vai palika vienveidīgi, nez.
dzērumā ar velosipēdu nebiju kopš kaut kāda pagājušā gada jūnija. un drusku sāka snigt. mazliet jauki, mazliet nedroši un auksti ar skatu uz rītdienu.
divi sidri: 8.30
sīpolu gredzeni: 2.50
|
septembris 8., 2018
| 22:54
pāris stundas sēdējām atvērtā pagalmā pašā pilsētas centrā, nolikts projektors uz kura likti divi vhs ieraksti no koncertiem 80-to beigās (rozenštrauhs ādažos un pieči mežparkā), kuri gan abi pārtrūka. tad sākās "roncij, uzliec taču kaut ko, roncij, ielej tikko atbraukušām ļoti vizuāli pievilcīgām milfām viņu pašu atvesto gruzīnu baltvīnu" un pēc tā drīzi vien uz mājām. hm. amatieru teātra šīsdienas izrādes viskomiskākās lomas atveidotājs bija no aktīvākajiem bļāvējiem, lai palieku un kas tad mūziku liks.
līdz šodienai bija katastrofālas zobu sāpes vismaz pusotras nedēļas ilgumā. gribas pārdzīvot. un zinu, ka sapnī spēlēju vienu no foršākajiem pašrakstītajiem gabaliem. nu tādā "i wrote the best song that i've ever written, can't remember how it goes" līmenī. un vakar bija brīnišķīgs gadījums, kas pierāda, kādēļ es negribētu dzīvot galīgos laukos. ieejam topā, desmit minūtes pie kases notiek saruna ar vienas līdzgājējas māsu kurai rokās bērnu ratiņi, un pēc tam tikpat ilgi ar ojāru par to, kuras nac. teātra izrādes ir jāapmeklē un kur rīt trijos kalnā ir jādzer rums. dziļos laukos tas nenotiek un lielpilsētās arī ne. ja vien nav mikrorajona draugu. kuru man (vairs) nav. sign me the fuck up.
kā arī mana sapņu mašīna ir pēc iespējas īsāks hečbeks (vieglāk noparkoties), kuram vienīgajai komforta fīčai būtu jābūt iespējai izstiepties pilnā garumā (kaut vai ar kājām pie ātrumkārbas), lai var pagulēt. viss pārējais ir sūds.
|
augustus 29., 2018
| 23:20
tieši pēc gada pauzes uz ikgadējo dakša botāniskajā dārzā uzstāšanos patikāmies ar K. dīvans turkebabs ar saldējumu pie māras dīķa. biju domājis, ka runājot daudz uz viņu skatīšos, bet nekā. jūtos diezgan labi. kas neļauj aizmigt. un rīt jādara lietas. dažas.
|
juulijs 26., 2018
| 22:25 - purvciema kebabs ar čomiņiem + pasēdāšana
tā, vidējais kebabs ar liellopu un karija mērci - ?
friškas un gurķu mērce
happy joe lejamais sidrs
viss kopā 8.60
tad divi sidri rimi, 2.58 (aizmirsu kartes pinkodu, nopirka čomiņš)
mazliet uzspēlējām battlefield I un overwatch, viņi divatā pīpēja cigāru un runājām par vecu huiņu.
atpakaļceļā austiņās mūzika, bļauju cik varu un minos mājās. sidra minikliņķis ir drusku citādāks un galvai sāpīgāks kā alus. bet vienalga. svilpot līdzi femme d'ela argente. (air dziesma)
kebabs vismaz vistas dzizrdēju ir briesmīgs, liellopa gaļa dikti garšoja pēc ceptas asinsdesas. toties skats uz purvciemu fenomenāls.
|
juulijs 7., 2018
| 02:45 - kaut kāds 90-to tuss vefa kvartālā
lielvārdes "craft" sidrs, 4.00
i. pietrūka centu priekš sava sidra: 0.40
pēcpusdienā feisītī sarunājām doties peldēties, beigās saņemot ziņu, ka viņa no savas mājas izbrauks 11pm. piestājām pēc sidra un 90-to bangeriem (britpopu nesagaidot) vefā, ap diviem ielikāmies juglas kanālā. tagad jūtos brīnišķīgi.
|
juunijs 30., 2018
| 23:55 - ezītī ar i.
tālavas sidrs, 3.20
ķipl. grauzdiņi, 2.00
papildus mērcīte, 0.30
i. nepatīk mmmm.
|
marts 7., 2018
| 23:19
vakar pēc ilga nedzeršanas posma iepļāvu trīs sidrus (stella a. un divi angļi). nogurums vai kas, bet tas nebija pālis.
|
juunijs 2., 2017
| 09:54
vakar ar čomiņu pirmoreiz apciemojām ausmeņkebabu (apjomīgs price/performance) un vismaz es - labieti, kur grauzdiņi un 2/12 no pieejamajiem aliem likās okei. gan jau kādam patiešām garšo tie pārbuķetēti rūgtie ali, vai kamdēļ tad tur tūristi grozās, uz aizstikla mucām skatās?
parunājām par nākotnes plāniem, kamēr paralēli brīnījos par msk skanēšanu fonā. aizgāju gulēt deviņos, pusnaktī pamodos un stundu baidījos, ka ofisā esmu sataisījis kārtējās huiņas. izskatās, ka velti steidzos un velodarastēju, lai redzētu ka nekādu huiņu nav.
jāpaklausās jaunais beach fossils
|
septembris 10., 2016
| 02:20
argh. pēc mošanās uzzināju, ka no kubikainiem ingveriem tējā nekāda efekta nav, tādēļ nācās izdzert vēl divas krūzes ar rīvētu ingveru un klāt cepumiem, citādi tāda neizlietota sajūta. pēc tam izpļāvu pēdējo alus pudeli, kas mājā bija palikusi - tērvetes senci ar jūnija datumu un devos uz pilsētas pludmali.
cilvēku tikpat kā vispār nav, un no vieniem līdz diviem bija ellīgi karsti saulstari. centos palasīt kārtējo dostojevska stāstu no kopotajiem rakstiem - taču vai neērti stāvās smiltis pie vainas, vai kārtējais stāsts ar foršu sākumu, bet aizmiršanos ar smieklīgiem krievu uzvārdiem un jaunu cilvēku pieminēšana, bet parubījos uz pusotru stundu, kurās pat apakšbikses neizžuva, jo gulēju uz vēdera.
ap septiņiem biju gatavs braukt atpakaļ uz rīgu, pa priekšu kāpņutelpā izlejot ar mušām pilnu šampanieti un neaizskrūvētu gurķu marinēdi no miskastes maisa.
lēni purpinot ap astoņiem tiku līdz sādžas satelītmiestam - parkā notiek joga, piepumpēju riepu pirms šosejas un pafočēju ūdens torni pierozīgām debesīm, uzslēdzu mūziku.
Pa divi stundām esmu ticis līdz "āgenskalna čomskim", ko varētu diezgan nemūžam nepateikt - vienīgā kopīgā lieta ir ar velosipēdiem mazliet noklāts žogs, izkārtnes neesamība un ledusskapis ar aliem. ir glīša terase, glīšs lamināts(?), lampas un cilvēcīga tualete ar banānu roku putām. un galvenā atšķirība vismaz šovakar - iekšā kaut kāds dīvains čalis audi džemperī vnk neritmā spaida pogas. tho gata ziemas kovers bija diezgan nais, iespējams pirmā gata dziesma ar tekstu, kuru esmu noklausījies līdz galam. uz minūti satiku vienu paziņu ar kuru rudenī gaidījām diiv albumu un kurai tas albums no februāra jau ir vecs.
drusku pasēdēju (ak, kādēļ lejamais medalus nav tāds sūds kā uz rimi atlaidēm pirkts, silts un no pudeles?) un braucu mājās, lai pie jrt uz trotuāra ieraudzītu paziņas draudzeni ar kuru un dzintri kolātu izkāpām no viena autobusa pēc pozitivusa.
aizgājām pakaļ viņas veļukam un mināmies uz kā izrādās, mutuālo mikrorajonu. paša personīgā paranoja par tukšu riepu vai nogulētu bremžkluci jau bija pārgājusi, līdz viņa pārsita savējo riepu un atteicās no mana bikla mēģinājuma kaut ko darīt ar smilšpapīru, līmi un plastmasīgu tetovējumu. muldēdami par oslo vai filmām vai kasjaunsrīgā aizvilkāmies - jo transports >00:15 vairs neiet - līdz kādam šķiršanās punktam (viņa man joprojām ir parādā vienu grāmatu). stulbi.
rakstīju šito un paskatījos uz istabas stūri, kur stāv veļuks. veļuka nav. stundu kvernēja kāpņutelpā. lai dzīvo velosatiksme naktīs - lol, lāčplēša iela ar strādniekiem, kas dzenā pieparkojušos taksistus.
jā, the doors ir lielceļu mūzika. end of the night neliekas uzspīlēti lēna, un dūriskie kībordi ('smiltis, Manzarek!) piestāv klusajai gumijas švīkstēšanai, braucošām mašīnām un tukšumam, pie reizes šķietami atgādinot lo-fi datorspēles vai graudainas 70/80/90to amerikāņu filmas (hmm, ja tā padomā, daudz neesmu redzējis) ar nebeidzamu diennakts tumšās puses asfaltu. kas vēl? ā, uz nometņu ielas skrēja viena liela žurka, un drusku uzlaboju savas orientēšanās prasmes pa pārdaugavu atsprāguša telefona dēļ
|
augustus 31., 2016
| 23:27
tā, nu padīvaini izvērtās
lēnā garā ar cietu ģīmi un mazliet bravūru ka ja mani notrieks, tad šoferi latvijā ar tik platām joslām ir idioti, tieku līdz čomskim, kur tālāk zem skalpeļa joprojām guļ lāčplēsis ar baronu
no galerijas centrs ir izvācies īvs rošērs, tā man teica bodīšopā, tādēļ apsēžos jāņa sētā un pusstundu klausos "iedvesmojošus stāstus", kur vienā galā sēž seju pārsmērējusi dāma no rīgatv24, otrā pusē 1) lūzumpunkta šefs, 2) "veiksmīgā lauku biznesmene" alma un 3) iestādes vadītāja. tici saviem sapņiem, klausies tēva padomus un dari kas tev ienāk prātā. publikā saskaitīju kādus desmit purnus kas reiz manīti vidusskolā
pēc septiņiem uzkāpj šubrovskis, komentāri diezgan lieki (vienīgo un iepriekšējo reizi mantas albums likās sūds un hi repertuāru spīķeros neaiztika), pēc stundas beidz.
skatuves priekšā tika dejots tikai vienas dziesmas laikā, meiteni kādreiz bērnībā pazinu. tāpat blakussēdētājiem un mazliet arī man zināmu interesi izraisīja vokālam sekojošs svilpiena efekts.
nujā, apeju riņķī galerijai, pārbaudu vai vecrīgas kafejnīcā strādā viens čoms (šodien nestrādā), tad uz andrejsalu pavērot, vai ir uzradušās jahtas, apkaroti grausti vai būtiski uzlabots asfalts vai pazuduši stikli. (nav). nofoķējos un jau gribēdams braukt mājās, drusku redzu līdzību kādā uz mola sēdošā jauneklī. balss arī diezgan līdzīga. pāris minūtes nopļāpājam par to vai biju miris. nelikās pārāk labs temats un pārbaudīju ūdeņus, cik ļoti iztraucēju blakus sēdošo meiteni un cik vienkārši būtu godīgi braukt mājās. nē, netraucēju. tad nu mazliet pabarojām odus, aizdevāmies uz mcdonalds kur pasūtīju pīrāgu kurš tika pasniegts piecas sekundes pēc eiro monētas iedošanas, aizpildīju anketu par pievienošanos darbā mcdonaldā jaunekļa (bijušajai?) draudzenei, kura viņu šobrīd esot iznesusi no nerviem, tā ka pavisam pavisam.
jā, pārsvarā tika apspriestas jaunekļa bijušās draudzenes, kādi temati ir ok (basketbols nē, draugi nē, iepirkšanās jā, mašīnas jā), latviešu seriāli - piemēram, pieminot šodien notiekošās "netīrās dejas", pie nākamā galdiņa sēdošais aizrijās - un vēl visādus sīkumus, instagramu - manis bildētais pāra portrets uz makdonalda trepēm stundas laikā ticis pie 56 sirsniņām meitenes kontam -, zoodārzu, rītdienas sauso likumu un zuzīšu medīšanu, bomžus, izteicienam "iet uz vecrīgu" nemaz nav jābūt uz vecrīgu lai būtu spēkā un kaut kā tā. pēc pusvienpadsmitiem atstāju šos pieturā un ripināju mājās.
eh, apmales un nomales kopš vasaras sākuma nav kļuvušas lietojamākas
dusmīgs jo wireless klaviere totāli negrib slēgties un izsalcis jo izsalcis
|
juunijs 17., 2016
| 00:20 - Ģertrūdes rondo
Biju ticis pie ielūguma uz izrādi 2 personām, kādu laiku domāju mīļi pajautāt vai nevar pārtaisīt par ielūgumu tikai man uz 2 izrādēm, tātad rondo un m.s, bet tas būtu baigi kretīniski. M.s protams tika izpārdota, paliek vienīgi šīs, vienīgi pēdējā izrāde ģitā.
Kādu laiciņu pirms izrādes nopirkām baltmaizi, netikām pie kafijas kafijas tornī pie lu ekonomistiem, meklējām pīles posmā ap bastejkalna izaugumu, neatradām. Tiek nopirkta kafija frančos un blakus bronzas pārītim pie operas atlikti riteņi. Kaijas saņem "bū", zvirbuļi pie barošanas no rokas, pīles pie lielā kopgalda un baloži kā nu kurš. Maize beidzas, pa ceļam uz ģitu satieku vienu paziņu kas ir redzējusi rondo(droši vien tādu pašu ielūgumu kā man), novēlēja veiksmi.
Mneko, foajē pa aliņam un sesiju grafiku apmaiņai.
A par izrādi, ko gan var teikt. čaļa skatiens pirmajās divās sēdošajās ainās atgādina kauč ko no viena blonda režisora, čivzelles balss tonis beidzot saskan ar spēlējamo varoni(gintu vairs neatceros, lai gan sākums atgādina tieši to). Sākumā, tāpat kā Seņkova mežapīlē, tika atrādīts jauks un neordinārs dialoga veids, ķipa :
viņa: viņš uz mani paskatās
viņš: es uz viņu paskatos ar iekāri un vēl kaut ko tur
man tas savienojumā ar to vieglumu likās dikti smieklīgi.
Nuja, kādās pirmajās pāris ainās, kuras atdala pīkstulis, likās attēlota drusku haotiska attiecību eskalācija, bet laikam nākas aloties, jo ap vidu atkodu to joku, ka katrā nākamajā ainā kāds no iepr. ainas krāpj kādu citu.
Ar lielu pieredzi svešās guļamistabās nevaru lepoties, bet izskanēja diezgan daudz "bet es tevi mīlu, iekāroju; vai mēs vēl tiksimies" un vēl dažas zelta frāzes.
lūk, un tajās pāris reizēs, kurās zem dialoga bija sabāzts fona troksnis(fankī dziesma vai vibrozvans) bija diezgan ciešams, tāpat kā ūdens pudeles masēšana.
Ā, vot, ainā kur bija dzejnieks - nu nezinu, sūdīgs dzejnieks, pilns nojātiem vārdiem un teikumu struktūrām.
Skatuvei ne vainas, mesidža(?, oriģ. aprakstu nebiju iedziļinājies) atspoguļojumam arī.
Vajadzēja kaut ko biš vairāk uzdrukāt, bet neko
|
augustus 8., 2015
| 03:56
svatarpēji nesarunājuši, šodien ar artūru medni bijām uz diviem orķestru koncertiem - rīta stieni vietā un frspr zunda angārā.
pagājuši jau trīs gadi kopš trīsdaļīgā mārpla konča, ko iesildīja stienis, bet dziesmiski viss ir pa vecam - tik kādas divas jaunas kompozīcijas. un kozmens ir samācījies bolīt acis bļaujot mikrofonā.
a par frspr īsti nav ko teikt. normāli šovelementi.
|
maijs 30., 2014
| 01:36
uz vakarpusi aizchaapojaam uz alias turniiru. nokaveejaam pusstundu, izsmeejaamies, maacijaam meiteneem zoli, satikaam dabasziniibu skolotaajas un beigu beigaas turniiru pabeidzaam treshie chetru komandu konkurencee. ak, veel iemeeginaaju alu "saansliide"(malduguns). garshoja peec medaina kvasa - nu, taas ir teju vieniigaas asociaacijas, peec kaa vispaar garsho alus -, bet taa kaa maksaaja 4 eiro, ne paaraak patika. otrs maldugunjnieks tur gaaja pa laikam 3.5 eur. takaa.
uzvilku laikam sencha jaku, kas kaadai omei gadus piecpadsmit meetaajaas skapii. nedaudz par lielu. varbuut arii nebija sencha.
|
maijs 23., 2014
| 01:33
iemeta mani sociālajā eksperimentā - kalnciema k. koncertā piecpadsmitgadīga meitene mācīja otrai, kurai šodien 18, neatbildēt uz kaut kāda čaļa zvaniem un ka vispār tā vecākā ir tik piepisusies, ka lai uzreiz slēdz to telefonu ārā pirms vēl kādas muļķības pasaka. kā tu viņam vari pateikt "līdz vēlākam", debīla esi? kāds "vēlāk"?
bet ir labi, sanāca pabraukt garām baložu pašvaldības busiņam ap pusnakti, kad šiem maza saruna ar pusplikiem čaļiem.
|
maijs 11., 2014
| 03:34
aiztecēju uz origo bois un pažāvājos rokkafejnīcā. jauki, bet piecas stundas tā pavadīt ir jāmāk. atkal neiztika bez klasesbiedru nodiršanas, noriebies.
skan: naked and famous - young blood
|
|
|
|