Par fašismu vai dēvējiet kā gribat
Jurka. Īstajā vārdā Juris uzpeldēja ap jūniju. No Dobeles, bez neviena santīma kabatā, bez dzīvesvietas, ar miglainu pagātni, bet toties ar lielu apņēmību strādāt. Pirmajā nedēļā tapa skaidrs, ka pašpasludinātā birka "galdnieks" ir graša vērta un viņš paliks kā gūsteknis/vergs uz visiem laikiem. Jurkam tika ierādīts silts apartaments, ja protams šo telpu tā var dēvēt, kuru nu jau viņš ir pārvērtis par kaut ko līdzīgu apdzīvotai alai.

Tātad, Jurkam ir bezmaksas dzīvošana un komunālie plus divsimt piecdesmit rubuļi mēnesī. Sasummējot varam pieņemt, ka Jurkas mēneša bilancei uz papīra vajadzētu svārstīties ap 400-450 latiem uz rokas. Simtlatnieki saņem simts, minimālā ir 180, tā kā 250 + dzīvesvieta man liekas diezgan bōnusīga padarīšana priekš dzīves spīdzinātā.

Jurka ir derīgs kā "pomogala" - priņesi, podai, iģi nahuj. Nu vēl var likt soliņu un smilšu kastu dēļus apstrādāt. Ja nonākam līdz savienojumu vietām, tad ir grūtības un Jurka tiek aiztriekts stumt betonu. Vārdu sakot, kā jau noraksturoju - gūsteknis, ar algu 400.

Un tad sākās pigori. Naudas, nu to 250 nav nedēļu pēc algas. Vajagot piecīti moņķikam, maizei un tā tālāk. Kur pazūdot nauda? Nuuu, esot no iepriekšējās dzīves parādi palikuši kas jāmaksā. Tā viņš te no mums pa piecītim, pa piecītim, līdz ā re če. Apaļi cipari jau pa visu kantori savācās. Pirmoreizi čigāni viņam maku nospēra ap augustu. Un nelaimīgas sagadīšanās dēļ makā arī visa alga bijusi. Šo stāstu, nedaudz pasildītu Jurka cēla galdā atkal pagājušonedēļ. Atkal maks un atkal ar visu algu. Incanti, ne?

Vakara braucis uz Rīgu aizņemties, lai ar kolēģiem norēķinātos. Aizņēmās piecīti ceļam. Turp atpakaļ 2,4 lati. Pa nakti neatgriezās, viss palika nekurināts, cehi auksti. Bezmaksas dzīvošana tiek aplikta ar kurināšanas uzdevuma nodokli. No rīta viss auksts, Jurkas nav.

Sazvanu ap desmitiem. Jurka izklausās sakreņķējies. Kopā ar vēl vienu fruktu gaidot trešo, kas iedos naudu ceļam mājup. Neesot piezvanījis, jo neesot kredīta. Bet pag, Tu taču brauci aizņemties trīs simtus? Nuuuu jāaaa... nesanāca. Un tagad neesot 1,2 LVL vilcienam. A piecītis? Paēdis esot...paēst svēti.

Principā, par šito gājienu viņu vajadzētu izmest uz ielas, lai ar kājām špannē uz savu jobano Dobeli, savukārt pēdējo sastrādāto izdalīt kolektīvam, kaut daļējai parādu dzēšanai. Tas būtu loģiski, pedagoģiski un ļoti kapitālistiski. Bet ir Ziemassvētki, jaunaisgads, gaišuma un piedošanas laiks un tāpēc mums ir plāns. Dienas racions - 1/2 kukuļa rudzu maizes, 50 gr. sviesta, 300 gr. doktordesas, 200 gr. krievijas siera, Rolton lielā zupa un Monte Karlo. Ā, nu jā un trīs maisiņi tējas. ~ 4LVL/dienā. Katru dienu dot nevis 4 LVL, bet uzskaitīto groziņu. Noteikt aizliegumu visiem Jurkam dot kaut lāsīti alkohola. Pašam Jurkam noteikt teritorijas arestu.

Jurka mums iesniedz visu parādu sarakstu. Katru mēnesi, mēs viņam sapērkam viņa racionu (30x4=120LVL) un atlikušos 130 izmaksājam viņa kreditoriem. Kad parādi ir dzēsti, viedojas Jurkas uzkrājums (130 LVL x nostrādātie mēneši) , kur es atradīšu kādu viņa radinieku - māti vai bērnus, kam šo naudu atdot. Cietsirdīgi līdz bezgalībai, bet tikai tā to cilvēku vēl var izglābt, jo liekas, ka pats viņš izglābties nav spējīgs. Un kas jocīgi, viņam ir tikai 41....