1.Kālab vajadzētu palielināt dzimstību "izglītotajās ģimenēs"?
2.Piekrītu, ka cilvēks ar doktora grādu tiešām ir ieguldījies un var skaitīties izglītots un tāds, no kura var sagaidīt kaut kādus labumus, kā arī tāds, kuru visos veidos vajadzētu atbalstīt. Par maģistriem nosacīti eksaktajās zintīs arī vēl varētu piekrist. Visi citi ir tikai augonis uz sabiedrības miesas.

jo izglītotas ģimenes, plānojot pēcnācēju, domā ne tikai par to, cik karpeļu vagas nākamgad būs jāiestāda vairāk, lai bērns nenomirst badā, bet arī par to, kā viņu labāk izskolot un vispusīgi attīstīt.

1.Lielais vairums "izglītoto ģimeņu" neko ievērības cienīgu nesasniedz savā profesionālajā lauciņā, kālab lai tieši bērnu audzināšana viņiem sanāktu labāk par visu?

2.No sabiedrības viedokļa visa veida puskoka lēcēju maģistru un plānā galdiņa urbēju bakalauru mums jau tā ir par daudz. Lielais vairums no viņiem no sabiedrības tikai prasa, bet labumu nedod itin nekādu. Trūkst jau tieši pamata - cilvēku, kas uztur visu šo lērumu "balto apkaklīšu". Trūkst strādnieku un uzņēmēju.

1) Tikai un vienīgi tādēļ, lai zema izglītības līmeņa (kas parasti tiešā veidā korelē ar dzīves un inteliģences līmeni) ļaudis "netaisītu bērnus" pabalstu dēļ, kurus pēc tam nenodzertu un nenopīpētu un neradītu pieplūdumu bērnu namos dēļ atņemtām vecāku tiesībām.
2) Man, piemēram ir nepabeigta augstākā izglītība jeb citiem vārdiem - nav. Nodokļos pēdējos 10 gados esmu samaksājis 3-5K LVL gadā, tātad kopā ap 40k LVL. Tā kā sievai ir maģistra grāds, bet viņa nestrādā, jo strādā pie doktora grāda un gaida jau otro bērnu, tad šis ir plāns kā daļu no maniem (un citu līdzīgo, iespējams arī Taviem) nodokļiem saņemt atpakaļ jau šajā dzīvē un izlietot bērnu uzturēšanai, man ļaujot strādāt vienā nevis divarpus darbos un sievai turpinot audzināt inteliģentu jauno paaudzi un fonā nodarboties ar zinātni. Tā ka Tev ir pilnīga taisnība - esmu augonis uz sabiedrības miesas, bet reizē savā domāšanā vērsts uz tās uzlabošanu ilgtermiņā. Vai piekrīti?

1.Nepiekrītu. Daudziem maniem paziņām ir vecāki bez augstākās izglītības, arī manējie, starp citu. Arī paziņu pašu bez augstākās izglītības netrūkst. Arī pašam nav divas pabeigtas:)) Un ir tikai viens, kurš ir taisījis bērnu pabalstu dēļ - labi izglītots augšējā ešelona ierēdnis "treknajos" gados, kad pabalstos kopā sanāca glīts, tiešām ievērības cienīgs cipars. Ja visu pareizi atceros, tad šo ciparu viņš nedz nopīpēja, nedz nodzēra. Bērnu bērnu namā arī nav nodevis.

2.Ja pareizi uzaudzināsi bērnus, tad savu dabūsi atpakaļ tad, kad šie uzaugs, apgādās sevi un varēs apgādāt arī Tevi. Ja uzaudzināsi varen inteliģentus, kuri mācēs līdzīgi man tukši muldēt un sēdēt uz sabiedrības kakla, nekāda ilgtermiņa uzlabojuma nebūs. Īpaši, ja ņem vērā, ka nākamajai paaudzei, kā izskatās, jau tā klāsies diezgan čābīgi.

un kādā veidā man piemērojams koeficients varētu motivēt mani savairoties?

Kādā veidā motivē, vai kādā veidā savairoties?

kā savairoties es zinu. pat to kā dabūt bērnu bez pišanās. tā kā mani vairāk interesē, kā šitas izdomājums mani motivēs šīs zināšanas izmantot praksē. vismaz pagaidām es nejūtu nekādu aicinājumu savairoties.

domai piekrītu, bet:

1) manuprāt, bakalaurs ir par maz. attīstītās valstīs bakalaurs jau vairs netiek uztverts par augstāko izglītību, tāpēc jāsāk, manuprāt, no maģistriem;
2) kā tieši šis stimulē to, ka "maģistrantiem un doktoriem vairāk laika pētnieciskajam darbam". vai Tu domā paralēli bērnu audzināšanai? daudzos gadījumos tas ir praktiski un fiziski neiespējami, ja vien bērnus neaudzina aukle.
3) kur tam visam ņemt līdzekļus?

1) Ok, varam no maģistriem, tad arī līdzekļu būs vairāk, jo mazāk būs, kas kvalificējas. Man jau liekas, ka bakalaurs arī liek cilvēkam pietiekami pacīnīties, bet tas laikam stipri atkarīgs no mācību iestādes. ASV bakalaurs pēc līmeņa ir mūsu vidusskolnieks, tāpēc tas arguments par ārzemēm varbūt nav ņemams nopietni, ja domāji ASV.
2) Tieši tā - var vairāk laika veltīt bērnam, jo var nestrādāt algotu darbu, jo, ja ir pabalsts, ir līdzekļi, ko samaksāt auklei. Tātad nevis strādāt 6h (ieskaitot nokļūšanu darbā) un algu atdot auklei par 8h darbu, zinātniskajam darbam veltīt 2h un bērnam 2h, bet saņemt pabalstu, no tā samaksāt auklei par 4h, 4h veltīt bērnam un 4h zinātniskajam darbam.
3) Lai statistiķi parēķina un modelētāji pamodelē, bet stratēģiskajam virzienam naudu skaitīt nedrīkst - tā vienkārši ir jāatrod. Teiksim, atkarojot pienācīgā apjomā ES subsīdījas priekš lauksaimniekiem, un samazinot to, ko viņiem maksā Latvijas valsts.

es arī gribētu domāt, ka nauda vienkārši jāatrod, bet ir tik daudz vajadzību un budžets ir tāds, kāds tas ir. manā skatījumā prioritāte tomēr ir izglītības sistēmas pilnīha nahrenizācija un uzbūvēšana par jaunu, jo sākumā, manuprāt, jāceļ kvalitāte ar tiem, kas jau sadzimuši un paaugušies, pirms ķerties pie kvantitātes.

Nu, ja, lai tie visi galdniek meistari un pavār - kulināri, cimdiņmeistari nevairojas. Un ja sadomā vairoties, lai paši par saviem pēcnācējiem gādā...

Jā, un cilvēki vairs nemacītos šadus amatus, bet sedētu augtskolās (kurās, pēc manas pieredzes ir iespējams dabūt diplomas bez daudz pūles).

Ja bez pūlēm, tad kāpēc gan neiet studēt, bet iet uz tehnikumu?

Kur un kāda Tev ir pieredze par diploma dabūšanu bez piepūles? Man gan ir pilnīgi pretēja pieredze!
Un uz komentāru zemāk - ja iet runa par bērnu radīšanu pabalstu dēļ. Padomā, kas būtu labāk - bērnu radīšana augstu pabalstu dēļ vai ar-maz-piepūlēm-dabūta augstākā izglītība to pašu bērnu (sākot ar otro!) pabalstu dēļ? Es par otro balsotu, viennozīmīgi!

Mans ieteikums nav par esošo pabalstu atcelšanu. Tas ir par esošo pabalstu saglabāšanu un par papildus piemaksām tiem, kam ģimenē ir augstākā izglītība.

Es tomēr neizprotu šā pabalsta ideju: vai nu tādā veidā tiek stimulēta vēlēšanās studēt/izglītoties/iegūt grādu, taču šādā gadījumā tāds pabalsts tomēr ir jocīgs, jo motivācija ir nevis pati izglītība, bet kāds ar to nesaistīts iemesls, šajā gadījumā bērni, ja tomēr pabalsts ir augstskolu beigušo atbalstīšana, tad man ir jautājums ar ko tad īstenībā maģistrants ir labāks par, piemēram, santehniķi, kurš izcili prot savu arodu un kuram tāds grāds saknē neinteresē. Nevajag aizmirst, ka ir cilvēki, kuri vienkārši nav dzimuši, lai sēdētu solos un "apgrūtu" ar akadēmiskām zināšanām, taču nekādā ziņā nav zemāk vērtējami par kādu profesoru.

Atšķirība tāda, ka par galdnieku, pavāru un cimdiņmeistaru ir mazāk laika ziņā jāmācās. Bet tajā laikā, kad pavārs pilnveido savu amatu jau strādājot un pelnot topošais dakteris, piemēram, tik mācās un mācās vēl gadiem.

pagrozīju stikla bumbu, palasīju horoskopus un tāpēc paredzu šai tēmai samērā veiksmīga ugunskura potenciālu, bet doddieviņ, novaldīties un tikai noskatīties.

Viedi vārdi!

Nākamās tēmas būs "kā 10x nestrīdēties, bet 1x pamēģināt" un "apdomīga ieraksta trīs nepieciešamie soļi".

es tik izmestu bakalaurus no saraksta.

Zinu vairākas sakarīgas ģimenes, kur vecāki pabeidza augstskolas labu laiku pēc bērnu piedzimšanas un arī tādas, kur jau krietni savecējuši vecāki ar vairākām izglītībam beidzot rada vienu pēcnācēju, kuru audzina par mūžīgi apkopjamu tizlenīti.

Es arī. Maniem pirmajiem bērniem bija 5 un 6 gadi, kad es beidzot pabeidzu augstāko izglītību. Tagad tērēšu trīs gadus (un divas dienas nedēļā), lai dabūtu maģistru - tā vietā, lai taisītu vēl kādu bērnu. Manus bērnus tikmēr vāks kretīni bez izglītības, kuri bērnam neko nevar dot. Toties trešais bērns, kurš piedzims, kad būšu 38 gadus vecs maģistrs, jā, tam nu gan visi ceļi būs vaļā! Daudz inteliģentākā ģimenē būs piedzimis!

Man liekas, tā "inteliģence" šai konkrētajā diskusijā ir nu tik drausmīgi overrated, ka riebjas. Un, kad cilvēkam ir pāri 18 gadiem, viņam vairs nav nekādu tiesību aizbildināties ar to, ka prastu, nekulturālu bakalauru ģimenē audzis.

domāju, ka bērns ir vērtība, lai arī kādā ģimenē būtu piedzimis. minētais mērķis man šķiet ne tikai diskriminējošs, bet arī sociāldarvinisks -> netāls no nacionālsociālistu ideoloģijas. tas rada risku ranžēt cilvēkus pēc "vērtības" tāpāt kā pēc rases, materiālā stāvokļa utt.
ja mērķi pavērš kā atbalstu studentiem, tad savādāk. tur ir dažādi stipendiju mehānismi jāpilnveido.
vispār mērķim būtu jābūt -> nodrošināt reāli praksē iespējas vispusīgai un pilnvērtīgai attīstībai arī bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

+1

un par tādu jocīgu pabalstu dafiga vērtīgāk būtu ieguldīt kaut vai kapeikas, bet tomēr - lai uzlabotu izglītības sistēmu, gan pamata/vidējo, gan augstāko. Lai, ejot uz darba interviju, "man nav augstākās izglītības" netiktu uztverts kā plusiņš - tipa "sakarīgs cilvēks, netērē laiku un naudu bulšitam".