Tāpēc, ka šajās valstīs tie, kam ir izglītība, tas ir, uzņēmēji un menedžeri ir nekonkurētspējīgi.

Teiksim, tāds laosietis, kas ikdienā stūrē autobusu, bez problēmām varētu konkurēt ar Londonas autobusu stūrētāju. Prasmes ir apmēram līdzīgas, tikai laosietim maksā varbūt $2 dienā, bet londonietiem kādus $100 dienā.

Bet autobusa firmas vadītājs Laosā bez problēmām var uzturēt savu biznesu Laosā, jo viņš strādniekiem maksā grašus, bet viņš nespētu konkurēt ar līdzīgu uzņēmēju Londonā, jo viņš ir mazāk efektīvs. Laosā pārējie uzņēmēji ir tādi paši loderi, tāpēc nav konkurences un viņam nav vajadzīgs optimizēt savu uzņēmējdarbību.

Būtībā tas attiecas arī uz Latviju un tu gribi aizstāvēt neefektīvus cilvēkus ar diplomu. Manā izpratnē cilvēkam ar maģistru un vēl jo vairāk ar doktora grādu jau tāpat vajadzētu pelnīt (vai ar grantiem saņemt) krietni vairāk nekā parastam strādniekam. Ja cilvēks saņem 2000+ Ls mēnesī, tad viņu maz interesē vēl kaut kādi pabalsti, kas ideksēti pēc minimālās algas. Ja viņš gribēs bērnus un vienlaicīgi turpināt strādāt, tad nebūs arī problēmu noalgot auklīti. Ja maģistrs nespēj pelnīt šādu naudu, tad vai nu viņa izglītība ir sūda vērta, vai arī tas ir kārtējais nekonkurētspējīgais maģistra grāda ieguvējs, kurš grib turpināt labi dzīvot bezkonkurences apstākļos.

Atļaušos nepiekrist minētajam cēlonim. Tieši daudzmaz izglītotie imigranti ir tie, kas ātri "izsitas" attīstītajās valstīs, jo viņi zina, kā biznesu veidot efektīvi.

Cilvēkam ar maģistra grādu vajadzētu pelnīt relatīvi vairāk, bet tāpat arī tiem, kam tā nav. Jebkuram cilvēkam pasaulē ir prieks par nodokļu atvieglojumiem vai piemaksām saistībā ar bērna piedzimšanu. Jo tas ir būtisks apgrūtinājums, un ja valsts par to izrāda rūpes, tas palielina lojalitāti. Un tēriņu līmenis, kā zināms, ir subjektīvs un aug līdzi ienākumiem, bet kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi. 2000 LVL pelnošais bēdāsies, ka vairs nepietiek zeķītēm par 10 LVL, kamēr simtlatnieks nopirks otrreizējās par 20 santīmiem.

Bet runa ir par to, ka studējušās ģimenes jābalsta vairāk, lai viņiem paliek vairāk laika funktierēt, piemēram, kā uzsākt savu biznesu, vai celt savu kvalifikāciju, jo tas palīdzēs - sk. mērķu definīciju, nevis lai liktu meklēt veidus kā piepelnīties vairāk, atņemot bērnam veltāmo laiku un tādējādi liekot pamatus jaunai mācīties negribošai, truli strādājošai emigrēt gribošai paaudzei!

Akadēmiski neizglītotie, bet pieprasīti kvalificētie darbinieki (santehniķi, servisa speciālisti utt.) ārzemēs "izsitas" vēl labāk. Par bagātniekiem nekļūst, bet dzīvo kā vietējie ar līdzīgām algām. Par uzņēmējiem un miljonāriem gan reti gadās dzirdēt, ka kādam, kuram apnikusi valdība vai VID patvaļa, pamestu visu un aizbrauktu taisīt biznesu uz Zviedriju vai Īriju.

Bet Latvijas skolotāji un grāmatveži gan visdrīzāk ārzemēs berzīs podus. Ārsti gan var ātri nolikt kvalifikācijas eksāmenus un strādāt ārzemēs. Tas parāda, ka medicīnas zināšanas Latvijā tomēr ir labā līmenī.

Sociālā nodrošināšana ir ļoti laba lieta, bet pabalstu uzdevums nav nodrošināt tev augstāku dzīves līmeni, tāpēc ka tu uzskati sevi par piederīgu augstākai kastai. Tev tas vispirms ir jānopelna. Tāpēc jau cilvēki studē augstskolās, lai ar savām zināšanām sasniegtu labāku dzīvi, nevis izprasītu to no valsts. Tas vienkārši nebūtu demokrātiski pareizi maksāt pašpasludinātajai elitei vairāk par bērnu nekā, teiksim, lielveikala pārdevējai. Kaut kāda diferenciācija jau tāpat ir iespējama atkarībā no nomaksāto nodokļu daudzuma.

Otrkārt, tavs viedoklis, ka izglītotāko cilvēku bērni sasniegs vairāk, stipri velk uz kastu sistēmu. Reāli tā ir, ka bērni no šādām ģimenēm sasniedz dzīvē vairāk, bet tam nav nekāda sakara ar pašiem bērniem (ģenētiski). Ja tu dotu tādas pašas iespējas (ieguldot naudu, aprūpi utt.) bērniem no trūcīgākām ģimenēm, tad viņi sasniegtu tieši tikpat. Ne jau visi neizglītotie ir nelabvēlīgas ģimenes. Tā ir tikai maza daļa. Vairums ir normālu ģimeņu, kur vecāki strādā un rūpējas par bērniem cik nu rocība atļauj. Ja vajag bērnus labākai nākotnei, tad ieguldījums šajās ģimenēs būs tieši ar tādu pašu atdevi. Varbūt pat ar vēl lielāku, jo kā jau teicu – maģistriem jau tāpat pietiek naudas bērnu audzināšanai un tas papildu pabalsts neko daudz nenozīmētu. Bet kādai nabadzīgai ciemata pārdevējai tā nozīmētu daudz vairāk.

Šie ir izsvērti argumenti, paldies. Bet man tomēr tā "kastu sistēma" lai arī kaut kādā ziņā netaisna, tomēr ilgtermiņā liekas stimulējoša. Pie šādiem nosacījumiem taču lielāks stimuls studēt augstskolās būtu arī tiem, kuri ir ar sliktākām starta pozīcijām! Runa ir par to, ka valsts skaidri parāda - "mēs atbalstām iespējas studēt un reizē kļūt par vecākiem. Mēs atbalstām dzimstību, bet jā, darām to selektīvi, jo mums vairāk ir nepieciešami gudri, izglītoti pilsoņi".

Ja pareizi atceros, tad nesenie pētījumi rāda, ka tieši augstāks dzīves līmenis un nevēlēšanās to zaudēt ir pamatā tam, kāpēc cilvēkiem ar augstāko izglītību dzimst mazāk bērnu. Tāpat arī spēja prasmīgāk izsargāties no nevēlamas grūtniecības, lai cik tas neticami neizklausītos.

Varbūt Tev ir labāks redzējums, kā ar monetārām metodēm stimulēt virzību uz "sabiedrību ar augstāku pievienoto vērtību", veicinot bērnu vairākdzimšanu un reizē izaugšanu tādā vidē, kas ir ar akadēmisku vai augsta līmeņa profesionālu ievirzi?

Ilgtermiņā kastu sistēma radīs pilnīgu sabiedrības degradāciju kā tas ir noticis Indijā.

Lai jau dzimst mazāk bērnu izglītotiem cilvēkiem, ja viņi to nevēlas. Manuprāt, radīt materiālo ieinteresētību, lai vairotu bērnu skaitu, ir galīgi nepareiza pieeja, pat ja ir runa par izglītotiem cilvēkiem.

Kā pētījums norāda, šie cilvēki ir vēl lielāki egoisti, kuriem bērns nav prieka avots, bet dzīves līmeņa gremdētājs. Piesolot vēl lielāku naudu par katru bērnu, netiks nopirkta mīlestība un egoisms netiks izārstēts. Šāds bērns trūkumu necietīs, bet uzaugs vecāku nemīlēts un viena traģēdija uz pasaules būs vairāk.

Risinājums ir nodrošināt visiem bērniem pēc iespējas vienādi lielākas iespējas izglītībā un interešu izkopšanā. Vairāk ir jādod tieši bērniem, nevis vecākiem.

Nedomāju, ka tas ir jautājums par mīlestības daudzumu, drīzāk par apdomīgu plānošanu, kurā tiek novērtēts, ka līdzekļu pietiek tikai viena bērna pilnvērtīgai izskološanai.

Paldies, bet minētais risinājums man izklausās kā tukša frāze bez praktiska seguma. Šādas iespējas jau pastāv (vienīgi reģionos to ir mazāk salīdzinot ar Rīgu, bet tas ir drīzāk reģionālās reformas uzdevums), bet tās priekš saviem bērniem neizmanto tie vecāki, kuriem pašiem ir šaurs interešu loks. Veidojas apburtais loks - inteliģentie vecāki skraida un savējos izvadā pa n-tajiem pulciņiem, bet mazāk inteliģentie skatās TV un bērni iziet ielās, jo nezina, ko darīt.

Zinu ļoti daudzus, kam šo līdzekļu ļoti labi pietiek. Vienkārši ir vēlme šos līdzekļus izmantot citādi. Bet lai jau katrs pats izlemj, kā viņam dzīvot savu dzīvi.

Bet par to iespēju nodrošinājumu tu gan smagi lej. Sāksim jau ar milzīgajām rindām uz bērnudārziem, pēc tam ar nepietiekamo izglītības kvalitāti caurmēra pamatskolā, skolotāju kvalifikāciju utt. Protams, tam vajag daudz naudas, bet tu piedāvā jau tā ierobežotos līdzekļus atdot izredzētajiem.

Tu droši vien zini labāk, un skolotāju algu celšana varētu palīdzēt.

Rindas uz bērnudārziem manuprāt ir tādēļ, ka bērnu drīksti piereģistrēt visos sava rajona bērnudārzos, vismaz man tādu iespēju piedāvāja. Rodas izkropļota vai vismaz manipulējama statistika, un pieļauju ka šādā augsnē parādās iespējas piedāvāt dārziņā tikšanu "pret īpašiem nosacījumiem". Tē ir tikai mana hipotēze un tas būtu jāizmeklē valsts kontrolei.

Par izglītības kvalitāti pamatskolā - pēc visām tām publicētajām sūdzībām par neciešami grūto mācību programmu un skolēnu pārslodzi man neticas, ka vaina ir pedagogos un programmā, drīzāk vecāku nespējā pietiekami padarboties ar bērnu pirms skolas vecuma sasniegšanas, vai noalgot privātskolotāju, kas palīdz ar grūtajiem priekšmetiem. Manuprāt piedāvātais variants palīdz risināt arī šo problēmu un nevienam nekas netiek atņemts, tieši otrādi, skolotājiem varētu būt vieglāk, jo bērni būtu labāk sagatavoti mācībām.

Skolai ir jāspēj mācīt bērni arī tad, ja vecāki nav bijuši uzdevuma augstumos.

Piemēram, ASV un Lielbritānijā ir īpašas klases bērniem, kam ir grūtības ar angļu valodu (vecāki ir imigranti). Pie mums pat svešvalodas māca ļoti slikti, un nav labu rezultātu. Manuprāt, nepareizi tās mācīt no 2. klases. Ir jāmāca jau no 1. klases.

Kad mācījos skolā, man vispār pateica, ka uz svešvalodām (krievu, angļu) man nav nekāda talanta un ar to man dzīvē būs grūtības. Knapi dabūju šajos priekšmetos trijnieku. Tikai dzīvē sanāka, ka studēju tehnoloģijas, bet kļuvu par tulkotāju, jo pie pareiza apguves procesa ar valodām sanāk ļoti labi tikt galā. Un arī pelnīt vairāk nekā viens otrs maģistrs :) Tāpēc tomēr domāju, ka skolām ir jāuzlabo mācību metodika. To varbūt ir grūti, ja ir lielas klases. Vajag vairāk skolotāju, tam vajag vairāk naudas utt.