- 14.8.11 20:42
-
karunaAkadēmiski neizglītotie, bet pieprasīti kvalificētie darbinieki (santehniķi, servisa speciālisti utt.) ārzemēs "izsitas" vēl labāk. Par bagātniekiem nekļūst, bet dzīvo kā vietējie ar līdzīgām algām. Par uzņēmējiem un miljonāriem gan reti gadās dzirdēt, ka kādam, kuram apnikusi valdība vai VID patvaļa, pamestu visu un aizbrauktu taisīt biznesu uz Zviedriju vai Īriju.
Bet Latvijas skolotāji un grāmatveži gan visdrīzāk ārzemēs berzīs podus. Ārsti gan var ātri nolikt kvalifikācijas eksāmenus un strādāt ārzemēs. Tas parāda, ka medicīnas zināšanas Latvijā tomēr ir labā līmenī.
Sociālā nodrošināšana ir ļoti laba lieta, bet pabalstu uzdevums nav nodrošināt tev augstāku dzīves līmeni, tāpēc ka tu uzskati sevi par piederīgu augstākai kastai. Tev tas vispirms ir jānopelna. Tāpēc jau cilvēki studē augstskolās, lai ar savām zināšanām sasniegtu labāku dzīvi, nevis izprasītu to no valsts. Tas vienkārši nebūtu demokrātiski pareizi maksāt pašpasludinātajai elitei vairāk par bērnu nekā, teiksim, lielveikala pārdevējai. Kaut kāda diferenciācija jau tāpat ir iespējama atkarībā no nomaksāto nodokļu daudzuma.
Otrkārt, tavs viedoklis, ka izglītotāko cilvēku bērni sasniegs vairāk, stipri velk uz kastu sistēmu. Reāli tā ir, ka bērni no šādām ģimenēm sasniedz dzīvē vairāk, bet tam nav nekāda sakara ar pašiem bērniem (ģenētiski). Ja tu dotu tādas pašas iespējas (ieguldot naudu, aprūpi utt.) bērniem no trūcīgākām ģimenēm, tad viņi sasniegtu tieši tikpat. Ne jau visi neizglītotie ir nelabvēlīgas ģimenes. Tā ir tikai maza daļa. Vairums ir normālu ģimeņu, kur vecāki strādā un rūpējas par bērniem cik nu rocība atļauj. Ja vajag bērnus labākai nākotnei, tad ieguldījums šajās ģimenēs būs tieši ar tādu pašu atdevi. Varbūt pat ar vēl lielāku, jo kā jau teicu – maģistriem jau tāpat pietiek naudas bērnu audzināšanai un tas papildu pabalsts neko daudz nenozīmētu. Bet kādai nabadzīgai ciemata pārdevējai tā nozīmētu daudz vairāk.