atļaujiet vaicāt, kas tad padara?

Pertovičam iespējams taisnība - inteliģenci vispirms rada vēlme izzināt pasauli, ko savukārt pamatā rada audzināšana un vecāku piemērs. Izglītība ir viens no veidiem kā pie inteliģences tikt. Vai netikt.

jā un nē. viss ir atkarīgs no skolas un pasniedzējiem, kuri šo vēlmi var gan radīt, gan stimulēt, gan arī, protams, nogalināt. jebkurā gadījumā skolā ir iespējams uzzināt vadlīnijas un pieturas punktus, caur kuriem ejot vēlākā dzīvē iespējams sevi intelektuāli apgreidot. var, protams, arī bez skolas, tikai tas, manuprāt, nākas grūtāk, jo taustīšanās pa miglu aizņem daudz laika.

Viss nav vis atkarīgs, palieku pie tā, ka vecāku loma ir noteicošā :) Bez tam, pietiek ar dažiem labiem skolotājiem, lai momentā taptu skaidrs, ka pārējie ir haltūristi. Motivāciju tas var samazināt, bet interesi, ja tāda ir ielikta ģimenē, visticamāk nē. Bērns nopirks pāris grāmatas par priekšmeta tēmu, piemācīsies pats un beigās taps aizsūtīts uz olimpiādi. Ok, es, protams, spriežu pēc sevis, bet man būtu grūti noliegt to, ko esmu piedzīvojis.

ā, nu, es, redzi, esmu taisni pretējs gadījums - man interesi par pasauli radīja izglītība. līdz pamatskolas beigām man vispār nebija nekādu interešu ne par ko (atskaitot īsu pusaudžgadu aizraušanos ar militārismu, heh) un vienīgi vidusskolā nonākot īstajā vidē es sāku saprast, kas tad mani tā pa īstam aizrauj.

Te Tu jauc intelektu ar inteliģenci

Pamato lūdzu.

Manā izpratnē inteliģence ir personīgās īpašības, vērtības un attieksmes, intelekts - tikai rīks, ko inteliģents cilvēks prasmīgi pielieto. Piemēram, minētā zinātkāre piederas pie inteliģenta cilvēka īpašību "komplekta" nevis ir intelekta pazīme. Intelekts ir rīks vērošanai, faktu savākšanai, iegaumēšanai un analīzei, rīcību plānošanai un optimizēšanai, prognozēšanai un tamlīdzīgi.

Manuprāt, intelekts ir tā dziņa saprast, urķēt un izzināt, spēja loģiski spriest, veikt secinājumus un redzēt cēloņsakarības; inteliģence ir vairāk klasiskā "grāmatu gudrība". Tobiš, ne visi inteliģentie ir intelektuāļi un otrādāk, lai gan jāatzīst, ka inteliģence spēj pamodināt intelektu un reti kurš inteliģents cilvēks nav intelektuālis. Toties daudziem intelektuāļiem mēdz būt specifiskas jomas, kuras viņu interesē un kuras viņš pārvalda, nereti gandrīz pilnībā ignorējot daudzus citus dzīves aspektus