÷

±

7.12.15 17:23 - otrā priekš-kara pusē

Mūsu Nemirstīgais Līderis

7.12.15 16:51 - war

27.11.15 11:28 - Double-Crossed for X-mas

Ziemassvētkos eglītes vietā varētu pulcēties ap krustā piesistu zīdaini.
Vai gan katra normāla ģimene neturas kopā uz šādām naglām?

17.11.15 10:53 - Stockholm gone global

bs

bs

Cik saprotu, ticamībai daži apšauti arī pa īstam, bet ne par to ir runa.

4.11.15 21:43 - and everybody knows

Bērnība vispār ir tāds baigais fakaps - tu jūti emocijas un redzi attiecības, bet visi par tām saka kaut ko pavisam nesaprotamu. Melo. Līdz tu iemācies tam ticēt, saproti, ka neko nesaproti un ka drošāk ir vienkārši klausīt. Un, tā kā tu, protams, jūti un domā nepareizi, tad pamazām apjēdz, ka esi jucis, neadekvāts un vispār tizls, jo neproti/nevēlies operēt ar visu to bulšitu. Bet, ja mēģini un, nedo'dies', iznāk, tad kļūsti par vēl vienu pārprogrammētu kropli un pats citu bērnu priekšā vari tikai izlikties, tikai melot, jo šī melu pasaule mums visiem kopā jāsargā, bet bērniem - jāapgūst. Nu, tā kaut kā, vai ne.
Neiedomājams daudzums vardarbības - kaut vai tīri emocionālas. Tā, ka viena daļa ir gatava kļūt par birokrātiem, policistiem, politiķiem un citu veidu noziedzniekiem, vairs pat nespējot saredzēt vardarbību ārpus melu iedragāšanas - tā paliek kā vienīgais īstais noziegums. Un, ja kāds to nesaprot, viņš ir vai nu bērnišķīgs, vai nojūdzies. Jāpieaug, jārēķinās ar realitāti, kāda tā nu ir. T.i., jārēķinās ar pataloģisku meļu iedomām - vairāk nekā ar acīmredzamību. Neviens nedrīkst izdzīvot! Neviens nedrīkst zināt! Bet bērni turpina dzimt, un tie aizvien jāsakropļo. Nevar taču viņiem atņemt cerību uz drošu dzīvi un ļaut būt laimīgiem! Tagad jau galvenais - papīri.


"Jā, jā, visi tīņa gados to esam domājuši, so what?" Un kas notika? Kas notika ar vardarbību, kuras iespaidā pusaudži tā cepas? Tā izzuda? Vai mēs to pieņēmām? Vai esam kļuvuši par to, no kā visvairāk baidījāmies? Vai tas ir miers? Vai tā ir gudrība? Vai tā ir patiesība? Grūti noticēt, ka šie jautājumi pārstāj nodarbināt un nenodarbina pat tad, kad vairs nav nekā patiesa, ko zaudēt.

2.11.15 13:22 - Māte Latvija tevi mīl, ilgi un dziļi

Zinājāt, ka pēc deviņiem vakarā pastaiga kapos maksā 80€? Jā, jā, tā viš ir, kārtība un taisnība! Lūk, bet otrā pastaiga jums maksās jau 350€. Tas jāzina katram, tāds ir likums - mēs katrs to esam gribējuši un tam piekrituši. Nu, par trešo pastaigu neko nezinu. Policisti nekomentēja. Iespējams, ka tad nošauj uz vietas - lētāk nekā izdzīt, pat jānes nekur nav.

1.11.15 07:35 - Dvēseli vai dzīvību!

Tā kā pašpopulārās "valsts" sektas locekļu un garīgo sekotāju rīcību vada ne saprāts, ne cieņa, ne mīlestība, bet gan primāri reliģiskās dogmas (valstistu folklora, kuras ietvaros tā sevi apzīmē ar nosaukumu "likums"), tad viņi savās attiecībās ar līdzcilvēkiem neiebilst pret vardarbību un savu dogmu aizstāvībai to mīļuprāt izmanto, un viņu darbības veids ir vardarbīgs jeb cilvēcīgi noziedzīgs. Bet, lai noliegtu atbildību par saviem pastāvīgajiem noziegumiem, valstticīgie apelē pie ārprāta un pasludina savas iedomas kā spēcīgākas par saprātu. Un citiem nākas saskarties ar šiem vardarbīgajiem tumsoņām un vai nu piekrist viņu ārprāta murgam un tam izdabāt, vai vismaz sev atzīt, ka šie cilvēki darbojas tīri vardarbīgā kārtā un darīs visu, lai psihiskā un fiziskā pašaizsardzība attiecībās ar viņiem nesekmētos. T.i., valstticīgo noziedzības/ārprāta dēļ citiem nākas vai nu atzīt savu saprātu un cieņu un mīlestību par nebūtisku (tādu, kam nav saistības ar valstticības interesēm) un vienpusējās vardarbības diktātu par saprātīgu un godīgu, vai arī aizsargāt sevi pret ārprātu un tam līdzejošo vardarbību, neticot un neļaujoties attiecīgās sektas iegribām, kas valstticības ietvaros ir pieaugoši sodāms - līdz pat praktiski neierobežota apmēra vardarbībai (atkarībā no pieņemtajām dogmām).

Saprāts ir nederīgs, cieņa ir nebūtiska, vardarbība ir vēlama.

Tie ir minimālie, loģiski neizbēgamie valstticības pamatpieņēmumi. Un valstticīgo ticība to attiecībās savstarpēji un ārēji garantē tieši tās lietas, no kurām cilvēki visvairāk vairās: neprātu, necieņu un bezatbildību. Un, attiecīgi, saprāts, cieņa un mīlestība tiek ekskluzīvi piedēvēta vardarbības maskēšanas nolūkā izgudrotajam ārprāta iemiesojumam "valstij", kura tiek dievināta, kurpretī cilvēka saprāts, cieņa un mīlestība tiek atvirzīta pēc iespējas tālāk no uzmanības kā otršķirīgi beznozīmīga.


tl;dr
Valstticīgie - tie, kuri pieņēmuši "valsts" ideju par savu īstenību, citiem savā ārprātā uzspiež izvēli: ārprāts vai nāve.

23.10.15 15:45 - "mīlestība"

Varbūt par aizliegumu bērniem runāt patiesību (par to, kā tie jūtas, par to, kā viņus mājās/skolā pazemo, par to, ka pieaugušie īstenībā ir pretīgi liekuļi) traumējošāks ir aizliegums melot. Tādas pretrunas priekšā jaunajam cilvēkam jāatsakās vai nu no ticības savam saprātam vai arī no ticības sirdsapziņai. Vai nu tu esi pelnījis saņemt ļaunumu - vai to raidīt citu virzienā. Bet ļaunākais, kas varētu atgadīties, ir mīlestība, patiesība, skaistums, jo tie atmasko bailes, melus un kroplību. Varas dinamika sabruktu, un visa bērnu taisīšana kļūtu bezjēdzīga. Radīt bērnu atmaksājas tad, kad neviens cits taviem meliem vairs netic.

15.10.15 12:30 - Life

Bērnība ir reklāma.
Jaunība ir demo versija.

Lai cik šausmīgs būtu produkts, bērnības ķīmija - krāsiņas, smaržiņas, spēlītes! - nodrošina ticību produkta vērtībai. Savukārt, demo versijā iekļautais spēks un funkcionalitāte, kura izgaisīs 30 dienās, ja nenopirksi pilno versiju, nodrošina pārliecību, ka tu proti lietot, ka tev pieder, ka tu esi. Spēka ilūzija uz ķermeņa pārbagātības fona. Turklāt mūsdienās - diez, kādēļ? - ilūziju industrija iedrošina pseidolietotājus ticēt, ka viņiem ir pilnais pauers. "Nelāpi, nopērc jaunu!" Bet idioti turpina plēsties, kamēr mūžveci vīri vārās no viņu nabadzības un nespējas atļauties pašiem savu softu.

26.9.15 15:34

25.9.15 14:46

Kāds nopietni piestrādājis, lai sastādītu latviskajai vikipēdijai netipiski garu rakstu par pērienu.

10.9.15 19:30 - Let's set the record straight / maska vs. būtība

Viena no vērtīgākajām lietām, ko Terenss Makenna man pateicis, ir par to, ka ārējās dzimumpazīmes evolucionārajā vēsturē formējusi pretējā dzimuma gaume. T.i., sievietēm labāk patīk brutāli, nežēlīgi motīvi, lieli muskuļi, rupja attieksme, nesaudzība, etc., kamēr vīriešiem, acīmredzot, labāk patīk maigas, smalkas līnijas, elegance, skaistais, labais...
Karoče, džeki te kaut kā cenšas nosargāt kaut ko labu un skaistu, kamēr mātītes vnk grib drukāt tos fakinos pēcnācējus un pārvērst visu pasauli par vienu brūnkreklu reihu. Tā, vot, bļe, pateicu. Tobiš, Makkenna pateica. Precīzākus pārfrāzējumus droši meklējiet paši!

3.9.15 12:23

It is the abuse of people - not the abuse of drugs - that causes addiction.

9.7.15 18:52 - Nopietns un svarīgs jautājums

Nopietni, pašam jau kļuvis pārāk grūti šajā jautājumā spēlēt Sātana advokātu: vai kāds ir nācis klajā ar kādu sakarīgu argumentu, kāpēc par kaņepju pīpēšanu vajadzētu spundēt cietumā? Jā, protams, lai bērni neizaug debili, tos vajag regulāri sist; lai sievietes nebūtu tādas maukas, viņām jāsagraiza dzimumorgāni - tas viss ir civilizēti un pašsaprotami. Bet kāpēc būtu jāsoda par zāles papīpēšanu vai glabāšanu, vai par drauga uzcienāšanu - pilnīgi nav skaidrs.

1.5.15 17:22 - attīstība un pašcieņa

Likums - oksimorons.

Bērnu tiesību aizsardzības likums



I nodaļa. Vispārīgie noteikumi


1.pants. Likumā lietotie termini


Likumā ir lietoti šādi termini:
91) vardarbība — visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu;
10) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;
11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai;
12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

IV nodaļa. Bērna pienākumi


22.pants. Bērna pienākumi mājās


(2) Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.

23.pants. Bērna pienākumi pret sabiedrību


(1) Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.
(4) Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi.

VII nodaļa. Bērns un viņa dzīves vide



48.pants.Bērna aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes


(2) Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. [..]

50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi


(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai.
(2) Bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.

51.pants. Bērna aizsardzība no prettiesiskām darbībām


(1) Par vardarbību pret bērnu, par bērna pamudināšanu vai piespiešanu piedalīties seksuālās darbībās, par bērna izmantošanu vai iesaistīšanu prostitūcijā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
(2) Bērnam, kurš ir noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā. Šādai ārstēšanai un reintegrēšanai jānotiek bērna veselībai, pašcieņai un godam labvēlīgā vidē, rūpīgi sargājot bērna intīmo noslēpumu.
(3) Katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu. Par neziņošanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

52.pants. Bērns — vardarbības vai citas prettiesiskas darbības upuris


(1) Vardarbības rezultātā cietušo bērnu ārstēšanai un rehabilitācijai izveidojamas īpašas iestādes vai nodaļas vispārējās ārstniecības iestādēs un valsts budžetā atvēlami speciāli līdzekļi. Izdevumus par bērna ārstēšanu un rehabilitāciju sedz valsts un pēc tam regresa kārtībā piedzen no vainīgajām personām.
(3) Bērnu, kurš kļuvis par vardarbības (prettiesisku darbību) upuri, aizliegts:
1) atstāt vienatnē, izņemot gadījumus, kad bērns pats to vēlas un šo izvēli par pareizu atzīst psihologs, kurš speciāli sagatavots darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem;
2) atstāt bez psiholoģiskas un cita veida aprūpes;
3) konfrontēt ar iespējamo vardarbības (prettiesiskas darbības) izdarītāju, kamēr bērns nav pietiekami psiholoģiski sagatavots šādai konfrontācijai;
4) pakļaut jebkādu piespiedu līdzekļu pielietošanai informācijas iegūšanas vai citā nolūkā.
(4) Bērnam, kurš cietis no vardarbības (prettiesiskām darbībām) savā ģimenē vai kuram pastāv reāli vardarbības draudi, nekavējoties nodrošināma ārpusģimenes aprūpe, ja vainīgās personas nav iespējams izolēt no bērna.
Powered by Sviesta Ciba