Sviesta Ciba |

Iksirugumta (

po) rakstīja,
@ 2016-02-12 17:00:00

Garastāvoklis:	idiotiem vara, gudrajiem - zapara
Entry tags:	demokrātija, vara, vardarbība

Kas ir konflikts?
Cilvēki ir dažādi. Tieši tāpēc viedokļa komunisms ("demokrātija") nevar darboties.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	rasbainieks 2016-02-12 17:06 (saite)
	kas var? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

narrenschiff
2016-02-12 17:21 (saite)

dinamiska mijiedarbība starp dēmu un aristoi, starp tautu un labākajiem. jo, ja viss paliek tikai dēma līmenī un dēma viduvējības rokās, tā ir imanence, kustība nenotiek, implozija. kustība ir imanences un transcendences mijiedarbībā, sintēzē, saspēlē starp tautu un labākajiem (jāatceras, ka aristoi ir no aretē (https://en.m.wikipedia.org/wiki/Arete_(moral_virtue)), mūslaikos daudzu lamātā tikuma). aristoi, protams, nedrīkst būt kaut kas mantots un determinēts, tā ir iegūstama un jebkuram gana gribošam sasniedzama kvalitāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

narrenschiff
2016-02-12 17:35 (saite)

proti, labākais ir tas, kurš spēj pacelties pāri pūlim, pūļa viedoklim un šķitumam. labāko uzdevums ir iedvesmot pūli būt labākiem, ir jābūt iestrādātam principam, kas dēmam visu laiku liek transcendēt sevi, kāpt sevi pāri, tas arī sastāda autentisku politisko rīcību. ir atšķirība starp viedokli un zināšanām. politika drīkst balstīties tikai uz zināšanām (nevis uzskatu, šķitumu vai viedokli), taču ne obligāti faktoloģiskā nozīmē, jo tikums arī ir zināšana, turklāt būtiskā zināšana. viens no pirmajiem soļiem ir patreizējā abstraktā un pašaizmirstībā iestigušā dēma atcelšana, sabiedrība (gesellschaft) ir jāatceļ, atgriežot vietu kopienām (gemeinschaft), sakarīgām, veselīgām, normālām, lokālām, konkrētai vietai, laikam, praksei piesaistītām kopā būšanas formām, tas arī būs pirmais dēma izejas punkts, no kura arī vajadzētu rasties labākajiem. vispār nav nekā dabiskāka par labākajiem, jo rīcībspējīgs jau ir indivīds, nevis pūlis. indivīdi sanāk kopā un vēlas būt kopā kopbā, kopienā, lai kopīgi lemtu un spriestu par interesējošām lietām un problēmām. šādu kopību ietvaros rodas arī dabiska vajadzība pēc labākajiem, lielo jautājumu un krustceļu punktos viņi pašimizvirzās un parādās ar savām zināšanām.

"viedoklis" un "uzskats", "es tā uzskatu" ir morālā relatīvisma valstība, no kuras barojas pūlis, savā letarģijā tekot pretim implozijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

po
2016-02-12 17:24 (saite)

Tas, ko gribas saukt par "cilvēcību". Cilvēciskā cieņa. Iejūtība, gudrība, pacietība. Īsāk droši vien varētu teikt: "apziņa". Tas tā - pretstatā hipnotiskajam transam, ko pamatā veido vardarbība (kuras rezultātā, attiecīgi, cilvēki disociē "Stokholmas sindromā" vai aizrautībā ar savas mazās dzīves beznozīmīgajiem procesiņiem).
Apziņa gan vienmēr ir ļoti personīga lieta, līdz ar ko nekādu masu režīmu, kas to veicinātu, nevaru ieteikt. Zināmā mērā patiess varētu būt minējums, ka jānotiek šausmonīgai iznīcībai - dārgai samaksai par savu nolaidību -, lai cilvēki izvērtētu, kā [censties] dzīvot tālāk. Pagaidām vēl nav izsapņots tas murgs, ka cilvēku var apmierināt no ārpuses. Sekas tam neizbēgami ir graujošas - un, lai nenoslīktu asinīs, cilvēki sāk rāpties pāri līķiem, veidojot aizvien stāvākas piramīdas. Tādā ziņā "demokrātija" ir universāli meli, lai tie, kas saprot lietu iedabu, vēl ilgi varētu stāvēt ārā no apjukušo slīkoņu masas. Toties šādi noslīks vairāk cilvēku nekā lēzenākā piramīdā - jo tie daži, kas ir spicē, no augšas bļauj, ka viss esot labi, no turienes izskatoties ļoti optimistiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	barvins 2016-02-12 17:33 (saite)
	Tikai nesaprotu, kā tu piespiedīsi visus kļūt civlēcīgiem, iejūtīgiem, gudriem un pacietīgiem:D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	quoting po 2016-02-12 17:43 (saite)
	"Apziņa gan vienmēr ir ļoti personīga lieta, līdz ar ko nekādu masu režīmu, kas to veicinātu, nevaru ieteikt" (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: quoting barvins 2016-02-12 20:00 (saite)
	Tad jau nekas nevar 'darboties'. Cilvēki ir dažādi, visi ar visiem nekad nesadarbosies. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: quoting

po
2016-02-12 21:52 (saite)

Prikols tāds, ka tagad ar dažiem jāsadarbojas obligāti (citādi ķer un soda), kamēr ar tiem, ar ko gribētu sadarboties, nedrīkst (citādi ķer un soda).

Jebkurā gadījumā - pat ja mēs te runātu par to, kā uzspiest citiem labāko iespējamo sadarbības modeli (kā mums pašreiz uzspiež kaut ko ļoti sūdīgu), tad kā minimums - kaut vai ar super-brutālu dzelzs dūri - varētu uzspiest tiesību ievērošanu, t.i., vienkārši sākt nežēlīgi sodīt noziedzniekus, sākot ar visiem, kuri pieprasa "nodokļus" vai "administratīvā soda naudu", vai kā citādi dara pāri cilvēkiem, kuri nav izdarījuši nekādu noziegumu. Tas tā, pieejot ļoti tūlītēji un praktiski. Ja to sekmīgi noorganizētu, pēc gada nevienam vairs prātā nenāktu nodarboties ar "valsti", un pietiktu ar tikumiski atbildīgām tiesām, lai viss darbotos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: quoting barvins 2016-02-12 22:36 (saite)
	Nu jā. Kas var būt labāks par valsti? Cita valsts:D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: quoting po 2016-02-12 22:56 (saite)
	"Valsts" ir vardarbības monopols. Bet reāli var arī bez vardarbības. Viena no neskaitāmajām problēmām šajā sagrozīto vārdu diskursā ir tā, ka cilvēki neatšķir vardarbību no pašaizsardzības. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: quoting

barvins
2016-02-13 12:11 (saite)

Man atkal šķiet, ka ilgtermiņā nevar bez vardarbības, no fucking way. Iedomājies, tu uztaisi ideālo sabiedrību, kur visi draudzīgi dzīvojas hoķ 100 gadus pēc kārtas, bet pietiek vienam čubrikam izdomāt, teiksim, ka priekš kam pašam čakarēties ar visādiem darbiem, pieklapēs kādu citu, lai gādā labumus viņa vietā. Pieklapētie saprot, ka vienīgais veids, kā nevergot, ir klopēt pretī paverdzinātājam, un aiziet, kariņš, un pamēģini to tagad apstādināt.
Un jā, pašaizsardzība arī ir vardarbība. Pašaizsardzība ir vardarbības paveids, tāpat kā brokastis, neskatoties uz visu, tomēr ir un paliek ēdiens.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Vienkāršas un svarīgas atšķirības

po
2016-02-13 14:01 (saite)

Es par vardarbību saucu to, ko angliski mēdz saukt par "initiation of violence". Cilvēki šo problemātiku mēdz artikulēt kā "Non-Agression Principle", t.i., noziegums ir uzsākt vardarbību, būt agresoram, būt tam čuvakam, kurš izvēlas darīt pāri citiem par spīti to iebildumiem. Ja kāds ir uzsācis vardarbību, agresiju, tad saprātīgā, sakarīgā, labvēlīgā atbildes reakcija ir aizsardzība (kā alternatīva ļaušanai iznīcināt sevi un citus), agresijas apturēšana. Ja kāds mani sāk dauzīt, viņš uzskatāms par vardarbīgu, ja es viņu apturu, lietojot tam nepieciešamo spēku, tā ir nevis vardarbība, bet gan pašaizsardzība.
Spēka pielietošana var būt vardarbīga vai nevardarbīga. Piekaut akmeni nav vardarbīgi, jo netiek pārkāptas tā tiesības. Piekaut cilvēku ir vardarbīgi, jo tiesības tiek pārkāptas. Apturēt sitēju nav vardarbīgi, jo netiek pārkāptas tā tiesības - tiek novērsts tiesību pārkāpums (nepieciešamā kārtā).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības barvins 2016-02-14 10:56 (saite)
	Nujā,tā kaut kā. Es nestrīdos par principu, drīzāk par terminoloģiju. T.i.,man šķiet, ka "pašaizsardzību" labāk saukt "likumīgu/tiesisku vardarbību". Pašaizsardzība skan pārāk mīksti un nevainīgi priekš darbības, kas potenciāli var beigties ar izšaidītām smadzenēm. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības

po
2016-02-14 12:23 (saite)

tezaurs.lv piedāvā:

vardarbība -as, s.; parasti vsk.

1. Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).

Pat ja "pašaizsardzība" nebūtu precīzākais termins, tad "tiesiska vardarbība" ir loģiska pretruna (kura, btw, ir "valsts" pamats - hence mani cepieni).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības barvins 2016-02-14 12:32 (saite)
	Nuja, tieši tā. Un tu no šīs pretrunas izlien zināma veida vardarbību pārsaucot par pašaizsardzību, kas ir kind of, hmm, hmm, pieņemu, vienkārši, lai nejustos kā sliktais, bet nu tā ir tāda izvairīšanās, lietu izskaistināšana. Kā kara propoganda, kur savējos sauc par varoņiem, bet svešos par necilvēkiem briesmoņiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības po 2016-02-14 13:49 (saite)
	Izskatās, ka atšķirība ir tajā, ka tavā pasaules sakatījumā neeksistē "tiesības" un "tiesiskums". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības

barvins
2016-02-14 14:09 (saite)

Kāpēc ne? Protams, eksistē. Tiesības, kā vienošanās starp cilvēkiem par to, kas ir ok un kas nav ok. Vai tiesības, kā viena viedokļa uzspiešana visiem. Vai tiesības kā ideālas idejas, ko nav iespējams pieprasīt un panākt praksē. Tas viss, protams, eksistē, un ir reizēm interesanti paskatīties, kuras tiesības es praksē izmantoju, un kuras nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības po 2016-02-14 14:27 (saite)
	Cilvēka daba nav vienošanās rezultāts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības barvins 2016-02-14 15:14 (saite)
	Vai tu ar to gribi pateikt, ka tiesības ir dabiskas? Ķipa, ja savvaļā novērots, ka cilvēki kaut ko dara zināmā veidā, tad tas ir dabiski, tātad viņiem ir tiesības to darīt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības po 2016-02-14 17:18 (saite)
	Krietni pirms tādiem identificējamiem nojēgumiem kā vācu šlāgeris, smalkmaizīte "Vecrīga" un Lielveikals "RIMI" pastāv acīmredzamība, ka cilvēka griba un ķermenis pieder viņam pašam. Noliedzot to, zaudējam visu cilvēcisko potenciālu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības barvins 2016-02-14 19:33 (saite)
	Hmm. Kā tu izskaidro vergus? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības po 2016-02-14 20:46 (saite)
	Ar to, ka cilvēkam tiek piedāvāta izvēle melot vai ciest sodu. 2+2=5. Reāli jau nav tādu "vergu" tajā nozīmē kā - otra cilvēka īpašuma. Bet tos melus nākas uzturēt - tāpat kā melus, ka eksistē "valsts" ar tās "likumiem" un "pilsoņiem" un visu to bulšitu. Vardarbībā balstīti meli - tajā nav nekā saprātīga, nekā patiesa. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības barvins 2016-02-14 23:57 (saite)
	Pieņemu, ka vergam tas, ka viņš ir meli, varētu būt vājš mierinājums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: Vienkāršas un svarīgas atšķirības po 2016-02-15 01:11 (saite)
	Jā, jo tiek pārkāptas viņa tiesības. Es nevienā brīdī neesmu teicis, ka noziegums nav iespējams. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

narrenschiff
2016-02-12 17:45 (saite)

nav jāpiespiež, pirmkārt, cilvēki tādi ir pēc dabas, ir "loģiski" būt labam, pacietīgam, pateicīgam, utt, tas ir efektīvi, ja runājam primitīvā valodā. protams, ja vienā brīdī pazustu uzraudzības aparāts, līdz orku stāvoklim novestie cilvēki plosītos, jo tas ir tas, ko viņiem gadu simtiem ir iedzinuši jau asinīs, turklāt to viņiem māca zinātne, darvinisms (konkurence, dabiskā atlase, might is right, izdzīvo stiprākais/adaptīvākais/kas pielāgojas utt) un visādas citas maldu mācības. taisnību sakot, ne obligāti gadu simtiem ilgi, visos laikos un gadsimtos varam sastapt autentiskākas kopābūšanas formas.

padomā, kāda jēga ir no likumiem pat šķietami vislikumiskākajā sabiedrībā, ja svarīgs patiesībā ir labais - būt labam cilvēkam. likums vēl nevienam nav iemācījis būt par labu cilvēku, jo likums neielūkojas sirdī (tas regulē tikai ārējo uzvedību, te arī pareizo domu domāšanu varam interpretēt kā pareizo uzvedību), bet labais nāk no sirds dziļumiem. likums radās atrofijas un slinkuma rezultātā, nevis kā baigais progresa rīks. regress bija graduāls - vēl mutvārdu un atmiņas/runas nerakstītajā formā likums bija kaut kas tuvu dabiskajam, pierakstītais un kodificētais likums jau ir daudz mirušāks ētiskums. burts nokauj, bet gars dara dzīvu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	acidkitteh 2016-02-12 17:58 (saite)
	Piedzimst tukšs, kā balta lapa. Viss veidojas audzināšanā un saskarē ar citiem indivīdiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2016-02-12 18:12 (saite)

Gluži tukšs jau gan nepiedzimst. Bet vidē veidojas, tas gan. Bērni parasti ir daudz jūtīgāki pret netaisnību, meliem, vardarbību. Protams, viņiem vēl nav adekvātu aizsardzības rīku, tāpēc viņi vienkārši raud un izsāp to, kas ir pretdabiski noziedzīgs, bet vairumā gadījumu tiek iemācīti nevis veidi, kā strādāt par labu saviem dabiskajiem instinktiem, bet gan veidi, kā tos ierobežot - likums un paklausība (bērnudārzs, skola etc.).
Tukšs nepiedzimst. Vnk mūsdienu degradētā sabiedrība sakropļo to psihi tiktāl, ka toč liekas - viss, kam piemīt realitāte un nozīme, ir sabiedriskās kārtulas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

narrenschiff
2016-02-12 19:07 (saite)

viens no lielajiem filozofijas apvērsumiem un push'iem bija 18. otrajā pusē, kad Kants savā veidā beidzot atrisināja strīdu par tabula rasa vs iedzimtajām idejām. Toreiz viņš parādīja, ka aprirās vērojuma formas (t.i., pirms pieredzes, tās, kuras veido pieredzi vispār, jeb ir pieredzes nosacījumi kā tādi) ir telpa un laiks. Principā tas ir viens no mūsdienu kognitīvo zinātņu stūrakmeņiem. Vienkāršā veidā to var izteikt tā, ka "baltajā lapā" ir jābūt kaut kam, lai uz tās vispār kaut kas varētu parādīties un tikt uzņemts. Citādāk bērns nevarētu uzvert un apstrādāt to, ko viņā ielej pasaule.

moralitāti iemāca, jā, tur izejas punkts ir "no āra", bet ētiskuma izejas punkts nāk no iekšas. morāla ir uzvedība, ētiska ir rīcība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2016-02-12 23:08 (saite)

Vēl jāņem vērā t.s. "limbiskā sistēma" un spoguļneironi. Empātija ir dabiska, un šo trauslo psiholoģisko stāvokļu apzināšanās sevī un citos lielā mērā veido "cilvēcību" un "tikumību". Pārāk bieži runas par tikumību noved pie dzelžainām, sodošām sistēmām, pie ārējām prasībām, tādā veidā tikai attālinot no lietas būtības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	barvins 2016-02-12 20:01 (saite)
	Nezinu gan. Es pēc dabas esmu egoistisks kretīns. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	narrenschiff 2016-02-12 20:23 (saite)
	That's what they want you to be/think of yourself. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	barvins 2016-02-12 21:12 (saite)
	Nopietni, es nesen pārbaudīju. Tāds es palieku tad, kad man šķiet, ka man nekā nav (kas ir vēsturiski diezgan normāls cilvēka stāvoklis). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2016-02-12 22:01 (saite)

Pašreiz plosās tāda nabadzība kā tikai vistumšākajos cilvēces periodos. Visādās pasaules kultūrās aprakstīti šitādi elles laiki kā tagad, kad mirusi tikumība un reāli uzvar ļaunais (mēs to tagad saucam par morālo relatīvismu). Re, piemēram, Jesajas grāmata to apraksta tā:

Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!
Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās!
Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēkavīri darīt reibinošus dzērienus,
kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam!
Tādēļ, tāpat kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi

Tam, protams, seko iznīcība - tāpēc mūsu kungi, valdnieki un īpašnieki iesūta tos bēgļus - pat tiem deģenerātiem ir vairāk iekšu, nekā palicis Eiropā. So, we're fucked. Tieši apņirdzamās tikumības jeb gudrības trūkuma dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	barvins 2016-02-12 22:44 (saite)
	Runā kā http://klab.lv/users/osama, ehh. Bet nu jā, tikumība da morāle ir tukša skaņa, ja tev nav iekšu to aizstāvēt. Bet līdzko sāc par savu taisnību pārāk agresīvi iestāties, tā pats vairs neesi diez ko tikumīgs, so there it goes round and round. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2016-02-12 22:54 (saite)
	Round and round būtu mēģināt ar tevi par to runāt. Bet neņem ļaunā - ne ar tevi vien. Tāds laiks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: