Pašreiz plosās tāda nabadzība kā tikai vistumšākajos cilvēces periodos. Visādās pasaules kultūrās aprakstīti šitādi elles laiki kā tagad, kad mirusi tikumība un reāli uzvar ļaunais (mēs to tagad saucam par morālo relatīvismu). Re, piemēram, Jesajas grāmata to apraksta tā:

Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!
Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās!
Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēkavīri darīt reibinošus dzērienus,
kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam!
Tādēļ, tāpat kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi

Tam, protams, seko iznīcība - tāpēc mūsu kungi, valdnieki un īpašnieki iesūta tos bēgļus - pat tiem deģenerātiem ir vairāk iekšu, nekā palicis Eiropā. So, we're fucked. Tieši apņirdzamās tikumības jeb gudrības trūkuma dēļ.