viens no lielajiem filozofijas apvērsumiem un push'iem bija 18. otrajā pusē, kad Kants savā veidā beidzot atrisināja strīdu par tabula rasa vs iedzimtajām idejām. Toreiz viņš parādīja, ka aprirās vērojuma formas (t.i., pirms pieredzes, tās, kuras veido pieredzi vispār, jeb ir pieredzes nosacījumi kā tādi) ir telpa un laiks. Principā tas ir viens no mūsdienu kognitīvo zinātņu stūrakmeņiem. Vienkāršā veidā to var izteikt tā, ka "baltajā lapā" ir jābūt kaut kam, lai uz tās vispār kaut kas varētu parādīties un tikt uzņemts. Citādāk bērns nevarētu uzvert un apstrādāt to, ko viņā ielej pasaule.

moralitāti iemāca, jā, tur izejas punkts ir "no āra", bet ētiskuma izejas punkts nāk no iekšas. morāla ir uzvedība, ētiska ir rīcība.