nav jāpiespiež, pirmkārt, cilvēki tādi ir pēc dabas, ir "loģiski" būt labam, pacietīgam, pateicīgam, utt, tas ir efektīvi, ja runājam primitīvā valodā. protams, ja vienā brīdī pazustu uzraudzības aparāts, līdz orku stāvoklim novestie cilvēki plosītos, jo tas ir tas, ko viņiem gadu simtiem ir iedzinuši jau asinīs, turklāt to viņiem māca zinātne, darvinisms (konkurence, dabiskā atlase, might is right, izdzīvo stiprākais/adaptīvākais/kas pielāgojas utt) un visādas citas maldu mācības. taisnību sakot, ne obligāti gadu simtiem ilgi, visos laikos un gadsimtos varam sastapt autentiskākas kopābūšanas formas.

padomā, kāda jēga ir no likumiem pat šķietami vislikumiskākajā sabiedrībā, ja svarīgs patiesībā ir labais - būt labam cilvēkam. likums vēl nevienam nav iemācījis būt par labu cilvēku, jo likums neielūkojas sirdī (tas regulē tikai ārējo uzvedību, te arī pareizo domu domāšanu varam interpretēt kā pareizo uzvedību), bet labais nāk no sirds dziļumiem. likums radās atrofijas un slinkuma rezultātā, nevis kā baigais progresa rīks. regress bija graduāls - vēl mutvārdu un atmiņas/runas nerakstītajā formā likums bija kaut kas tuvu dabiskajam, pierakstītais un kodificētais likums jau ir daudz mirušāks ētiskums. burts nokauj, bet gars dara dzīvu.