Comments: |
Es atbildētu - orgasmus. Kāds jautājums, tāda atbilde.
| From: | usne |
Date: | July 17th, 2012 - 01:09 pm |
---|
| | | (Link) |
|
+ prieku (dažreiz asaras, bet tās jau no pašas attieksmes atkarīgas)
| From: | mako |
Date: | July 17th, 2012 - 12:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, sāli tur pie galda pasniedzis :)...
From: | unpy |
Date: | July 17th, 2012 - 12:32 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Mēteļus, kad par šveicaru strādāju.
| From: | sirdna |
Date: | July 17th, 2012 - 01:28 pm |
---|
| | | (Link) |
|
protams, neko, tikai savu nodzerto, slinko un stulbo rumpi esmu uzkrāvis trauslajos plecos, spārnus saknē nograuzis un vispār.
| From: | puce |
Date: | July 17th, 2012 - 02:29 pm |
---|
| | | (Link) |
|
true, true :-p
Orgasms, protams, ir tikai tas iznākums, tomēr pati svarīgākā štelle ir tā sajūta, ka tevi iekāro, visas tās ārprātīgās un jumtu noraujošās rotaļas liftos, trepju telpās, ezeru krastos un tā tālāk.
Šai gadījumā nevajag nodalīt procesu un iznākumu, abi vienlīdz svarīgi, maksimālā gadījumā vislieliskāk ir tas, ja abi ir kvalitatīvi, abpusēji saistoši un jautri. Visu pārējo viens sievišķis var pats. Bet to lielisko procesu, papildinātu ar apziņu, ka kāds tevi vēlas ar vismaz Ķeguma HES jaudu - to var tikai kopā. Ar vīrieti.
Vīrieši dzīvē ir devuši, dod un dos sajūtu par to, kāpēc tad vispār ir vērts ar labo kāju no pēļiem izslīdēt (vai tur palikt un visu nobastot) un izpildīt dažādu līmeņu uzdevumus.
Dēļ tiem brīžiem, kad nav skaidras pulsu robežas, kad ceļamies, kad uzrauj kosmosā un noķer vai aptur pirms krītu un arī dēļ tiem, kad viņš atkal neierauga fenheli dārzeņu plauktā. Visu ko es varu pate (meld. pate māku sienu pļauti, pat' izkapti asināti), bet bez raķešdegvielas stacijas "vīrietis" tam visam nevaid īsti nekādas jēdzīgas jēgas.
Un pat tad, ja mūsu ceļi aiziet atšķirīgos virzienos, vai distanču posmi ir dažādi, jo dzīve ir sasodīti īsa un bez maratona mēs pazīstam sprintu, stafetes un barjerskrējienus, bet tieši viņš mācīja/māca/mācīs mīlēt viņu kā sevi pašu, ar visu, kas no tā izriet.
Eh? nu tā, ka "es te tā kā tāda princeska sēžu un gaidu, kad man iedos" neko labu īpaši ne. A tā ģenerāli - ūber pieredzi, šausmīgi daudz visādu aizraujošu domu un atskārsmju un izjūtu, drošības un mīlētības sajūtu, da i iespēju mīlēt un samīļot (kas ir tikpat svarīgi), iedvesmu, tādā garā.
Tiesa, viņu "devums" nav principiāli atšķirīgs no "cilvēku vispār" devuma, ja nu tur tas ekstra miesas gabals vienīgi.
vīrieši man ir devuši tik divējādas jūtas kā neviena sieviete pasaulē - sākot no svētlaimes līdz ellei. Turklāt, ja viņi labi grib, spēj dod tādus confidence boosts kā neviens cits.
Ak, nu takš tos labākos savas dzīves gadus! :)
From: | bumsis |
Date: | July 18th, 2012 - 12:20 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Sajūtu, ka esmu īpaša. | |