Eh? nu tā, ka "es te tā kā tāda princeska sēžu un gaidu, kad man iedos" neko labu īpaši ne. A tā ģenerāli - ūber pieredzi, šausmīgi daudz visādu aizraujošu domu un atskārsmju un izjūtu, drošības un mīlētības sajūtu, da i iespēju mīlēt un samīļot (kas ir tikpat svarīgi), iedvesmu, tādā garā.

Tiesa, viņu "devums" nav principiāli atšķirīgs no "cilvēku vispār" devuma, ja nu tur tas ekstra miesas gabals vienīgi.