Nu, šo gan likšu kaķim zem astes, jo cik tad var, vai ne, nav jau arī nekāds efneris, pie tam dīdžejs nefolks tur nemaz nav pierakstīts, lai gan ar dīdžeinu pokahontu (uzmini, nu) it kā darbosies t.s. "Veļu Barotavā", kaut kur ārā, nu, tur jau nav daudz, kur, tikai īsti nestādos priekšā,
“I have no particular objection to people taking substances that make them feel better or more contended, or, for that matter, see little dancing purple fairies — or even their god if it comes to that. it’s their brain, after all, and society can have no claim on it, providing they’re not operating heavy machinery at the time.”
(Videoklips neforšs, tikai pirmās 5 sekundes un tas rozā pluss (savulaik biju apsēsts ar šo simbolu), so 2003, gan jau stils arī nepatiks, taču vārdi profētiski un desmitiem reižu izdzīvoti...)
Man, lūdzu, paldies, Internetu, nē. Pastrādāt un tad Lūsi
Piedodiet man manu miesiskumu, bet es nesaprotu, kā korpulents cilvēks var kādam būt guru... un tādu guru (lasi garīgo līderu/skolotāju/audzinātāju) ir tonnām! (Starp citu, viena no lietām, kuru pamanīju, filtrējoties kristietībā.) Paskaidrojiet, lūdzu, man, zemiskajam rāpulim, kā... es saprotu, ka garīgā joma (un kur paliek garīgais joms? ;) transcendē materiālo, ķermenisko, pasaulisko un bla, viņiem noteikti daudz ziedo ēdamas lietas, utt., taču man loģiski joprojām šķiet tikai tas, ka pie resniem guru mierinājums būtu jāmeklē tikai resniem cilvēkiem. Hail Satan