Короче, в субботу уже буду в Питере, с Илзе. Культурная программа составлена, клабинг программа тоже. Остаёмся у Дениса, друга по Коучсерфингу. Лоокинг форвард то ит. Только надо ещё паспорт найти.

Pēc tik labsajūtā pavadītām brīvdienām (ingredienti: ugunskurs, ļaudis, vīns, feeling special) šodien tā arī darbā nespēju pieslēgties realitātei. Kaut ko tikai bišķiņ un nevar saprast, par ko visi tajā trubiņā pie auss nervozē.
Bet nekas, rīt jau atkal būs savādāk un stress būs pārvērties par tonusu un nervozēšana par mērķtiecību. Un tā arī vajag.
Un tūlīt jau Sanktpēterburga un tad atvaļinājums.

Domāju, vai man vajadzētu braukt jūlijā uz "Rainbow" festu Grieķijā, iepazīties ar utopiju. Bet, pazīstot sevi, tas varētu man sajaukt prātu un tagad man to vajag skaidru.
Varbūt uz to jogas retrītu. Man gan tie vārdi "yoga" un "retreat" nelīmējas kopā, kāpēc to tā sauc? Atkāpšanās, kāda atkāpšanās?
Man tas šķiet kas līdzīgs krievu "rasslabonam".

Egliic mani modina ar dubstepu un baltviina kokteili. Mosh jaapaarvaacas pie vinjiem dziivot.
Paldies tiem, kas vakar atnaaca. Tie, kas neatnaaca, ir nuugji un egoisti :)

Man atkal "Rimi" pajautaaja, vai ir astonjpadsmit. Otro reizi peedeejaa meenesha laikaa. Veel taadaa uzbruukoshaa tonii "A astonjpadsmit ir?" o_O
Kas te notiek?
Varbuut tas tas jaunais, ruutainais krekls.

Šīs sievietes dēļ man ir vājība uz meitenēm treniņbiksēs un platām mutēm.
Un arī tādēļ, ka tad tikko biju iemācījies angļu valodu un sāku saprast, ko saka. Pirmā, ko iztulkoju, bija zobu tūbiņa "Red & White" un tad šitā beibe ar plato muti: "I know, what I want and I want it now" ("I want you" - tas ir, mani).

Mr. Vain

Pie loga uzpīpēju. Kur tie cilvēki brauc pustrijos svētdienas naktī. Liels autobuss, pilns ar vīriem uzvalkos un baltos kreklos. Džips ar pilnā skaļumā skanošu Rahmaņinovu.
Bet vispār es tikko no divdienu laivu brauciena. Kad brīdi nekustīgi stāv, joprojām liekas, ka līgojas. Un, šķiet, rīt ārzemju partnerus varēšu satikt ar aplupušu degunu.

( pik )

Un tā vienmēr. Meitene ielien man azotē un paliek tur, desmit minūtes un vairāk, bet tad viņai pietiek un viņa koļī manu draugu, kurš ir vēss un noraidošs, un precējies un neieinteresēts. Droši vien tāds ļaunais un ciniskais, nepieejamais pimpis ir labāks par labo (manu). Spēlmanes, fak.

Tik ilgi nau buuts nevienaa korporatjivkaa, ka nevar saprast, kas te notiek vispaar. Random draudzeejos. Cilveeki ar spicaam aciim. Jaapagaida disene.

Rokraksts palicis pavisam nesalasāms. Kolēģis nespēj saburtot, zvana skaipā un rāda kamerā.
Kamēr lēni, tikmēr vēl smuki kārtojas rindiņās, bet pie klienta, kad paralēli jāklausās, jāsaka "mhm, mhm" un ātri jāpieraksta, sanāk šitādi varianti.

( Varianti )

Bet varbūt tās ir sacīkstes. Cilvēks ir aizskrējis dabai pa priekšu, tam joprojām ar to ir jārēķinās, bet aizvien mazāk un mazāk. Un tagad viss atkarīgs no tā, vai spēsim to noskriet. Dabas ierocis ir ilglaicīgums. Tā ir (esot) stipra, bet dumja un lēna. Kaut kur pat bija aprēķināts evolūcijas intelekta koeficients. Cilvēks izdomā robotus (te gan man atmiņā iespiedies skats "Robokopā", kā robots nošāvās), datorus, tīklošanos, zibenīgu informācijas apmaiņu un raķešu tehnoloģijas. Sapņo par Daisona sfērām, augšupielādēšanos datorā, tārpejām un kosmosa kolonizāciju. Ap stūri viedbrilles, 3D printeri, tad misija uz Marsu. Varbūt beigās noskrien. Vai vismaz aizvelk iespējami tuvāk kosmosa termonāvei.

Un tad jau atliek tikai vai nu sadarboties vai atteikties sadarboties (un vēl pa vidu desmitiem starpstāvokļu) un piedalīties dzīvības ceļā, ko tā lauž kosmosa aukstumā, vai arī tikt izmestam krastā, joprojām ar žaunām.
Un cilvēkam caur saprātu ir iedota spēja apšaubīt un novērsties no dabas likumiem. Kāpēc gan tā ir iedota? Jo dabai nepieciešams konflikts, cīniņš, lai attīstītos? Tā ir visvarena, kāpēc saviem bērniem tā ir iedevusi spēju pretoties tai, maldīties, līdz pašam sevis salaušanai? Kāda ir tās seja?

Buutibaa jau smadzenes un praats tas pats orgaans vien ir. Taapat kaa prieksheejaa ekstremitaate, kas var buut plezna, kjepa vai roka. Un, ja tic evoluucijai, tad tas process joprojaam turpinaas un visi savdabji un trakie un diktatori un mesijas ir tie pashi dabas nemitiigo mekleejumu meegjinaajumi. "Ko tad tagad dariit ar taadu - sapraatu?" ("uzspridzinaas sevi vai nee?")
Visi dziivo vienaa un tajaa pashaa garajaa pupaa.

Shodiena pavadiita, rokoties pa veleenaam un pljaujot zaali. Vakaraa taads melni zalji sarkans aizbraucu pie omes uz karstu dushu, tagad esmu atkal pienjemamaa kraasa, viegli rozaa.
Panjeemu alinju, atbraucu uz mezhu pie dzeguzeem. Paari upei saulriets.

es laukos un tikko atbraucu no zaljumballes. ar teeva braali runaajaam par kosmosu un PSRS un rakjeteem un atshkjiriibu starp cieto un shkjidro kurinaamo.
man te vajadzeetu sapaziities ar cilveekiem. man te patiik aizvien vairaak.

Ja citiem mazās apsēstības ir "vai es izslēdzu gludekli, vaI es izSlĒdzu gluDekli, vAi es izSLēDZU gLUDeklI", tad man, braucot ar mašīnu, šad tad piemetas "ka tik riepa nav mīksta, ka tIk rIEpa naV mīKSta, Ka TIK riEPA Nav mĪKSTa". Un tad tu brauc, brauc, un beigās, apzinoties, ka tas ir samērā absurdi, tomēr stājies kaut kur malā un ej pārbaudīt. Vai arī noturies, bet piebraucot pie lielveikala un izkāpjot no mašīnas, tāpat slepus uz to riepu paglūni.
Bet, ja kāds cits brauc pie stūres, tad tā nav.

Domāju, vai piedzīt no lielurlas neapmaksāto rēķinu vai nē. Lasu viņa vecos e-pastus un atceros, kāds tas bija p****c, ar viņu strādāt.


-----------------
Tas like secinat to ka neesi neko izpildijis un tatad tas man jauztver acim redzot ka neesi vispar darbus veici lidz sim bridim un esi man parade 1400 Ls vai cik es tev pirmo iemaksu izdariju!
-----------------
ja ir kas ne ta tad paradas sazinaties pa telefonu ar lieni!
-----------------
Pievinojas bet liene tapat neregojas un es piemeram laboju tavu profilu gribeju tevi no afana sieva parsaukt un nefihga nesanaca
-----------------
Ja bet tas bus atbrauks lika man rit darbiniece lai pabeidz
-----------------


Jā, viņš ir latvietis.

Spriedums pret mazerfakeriem stājies spēkā, rīt jāiet pēc zieģeļa.
Boss - lielurla noteikti spļauj uguņus.

Tagad jāpadomā. Mums ir viņu parakstīts neapmaksāts rēķins + tiesas lēmums. Padrāzt tagad viņus? Ja tiesa secinājusi, ka darbi izpildīti, tad taču mums ir pamats piedzīt ko? Lai gan nav P/N akta?
Bet nezinu, negribas to čakaru. Un viņi, man šķiet, tāpat drīz iznīks, nevar taču vairs ar 90-to gadu sākuma metodēm strādāt.