meness_berns ([info]meness_berns) rakstīja,
@ 2015-09-17 10:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
---
Visi pārmet žurnālistikai dziļu krīzi, bet vajadzētu tomēr vienreiz skaidri pateikt, ka PR ir galvenais deģenerāts Latvijas komunikācijas telpā.

Piemēram tāda Marta Kive ir sākusi piesūtīt medijiem pēdējā laikā relīzes, kuru mērķis ir slavināt, cik laba izglītība ir biznesa augstskolā "Turība" un šajā relīžu ciklā tiek izrādīti dažādi daudz ko dzīvē sasnieguši "Turības" absolventi. Starp minētajiem epasta vēstulēm ir, piemēram, ar tādiem "subject":

Dziedātāja Diāna Moon: Latvijā ar mūziku nevar kļūt bagāts!

Eksperta viedoklis- Vivita Morusa: apģērba izvēle ietekmē bērna personību

Eksperta viedoklis - Dailes teātra reklāmas vadītāja Elīna Grāve: Dailes teātris iet kvalitātes virzienā


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]barbala
2015-09-17 11:27 (saite)
Uzmācīgs un sūdīgs PR ir mūžīgs un visuresošs, tas aiz izmisuma.

Tomēr gribētos ticēt, ka žurnālistu un jo īpaši redaktoru, galveno redaktoru spēja un loma ir nesēdēt relīžu ienākošajā kastītē par tām pamatoti ierēcot,
bet rakt tēmu par to, kas ir/būs aktuāls sabiedrībai, neskatoties uz Diānas Moon relīžu pārsvaru pār "kārtējā Junkera sanāksme beidzas bez rezultātiem."
Kādā ekonomikas un alkatības augšupejas, bet kritiskās domāšanas un veselā saprāta lejupejas brīdī izstrādājās princips, ka "saturs pie mums atnāk pats". un tagad ir tieši tā, kā ir.

Nekā personiska, paties, taču pašu (īpašnieku/redakciju) rokām vien šis ir izrakts, vajadzībā pēc svētā klikšķa uz sūdrakstiņa par daiļaviņām/nāciju šokā,
lai pārpublicētu arī Dailes teātra relīzes vai visu pārējo.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]meness_berns
2015-09-17 12:09 (saite)
Vēl viens spēlētājs šajā informācijas aprites ciklā ir auditorija. Esmu ievērojis, ka ļoti bieži pat šķietami medijpratīgs un gudrs lasītājs ignorē to, ka kāda medija top-ziņu dienaskārtībā konkrētajā dienā ir sociāli atbildīgi analītiski gabali par starptautisko stāvokli, politiku, ekonomiku, kultūru, bet pamanās mērķtiecīgi uzreiz doties uz pigoru sadaļām, lai izvilktu no zemākā plaukta kādu sviesta gabalu un varētu triumfāli brēkāt "re, re, kādi tie mediji stulbi, par Kardašjanas dibenu VIEN TIKAI raksta!" Domāju, ka tas ir no kaut kādiem kompleksiem, ka cilvēks nejūtas gana "inteliģents" un tāpēc ik dienas jāuzpulē sava inteliģence ar selektīvu pašausmināšanos par "trulajiem medijiem".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2015-09-17 12:35 (saite)
Es lieliski saprotu Tavu pieņēmumu un tā ir medaļas viena puse, kuru pamatoti aizstāvi, jo/jo/jo.

Bēda vien tā, ka lielākoties sociāli atbildīgie, analītiskie raksti par kultūru un starptautisko stāvokli ir vai nu ziņu aģentūru pārpublicējumi, papildinājumi vai citu mediju, partneru veidotais saturs, tātad- pieejams arī citos kanālos.

Bez mazākā personiskā uzbrauciena, man liekas, ka visvairāk nopucētie Delfu redakcijas oriģināldarbi ir Skatā vai visi tie, kur itinkā atvelkat mūļus pret patērētājsabiedrības stulbumu, nu tur, "izsmējīgās selfiju karalienes", etc. Tur, nezkāpēc, jūt piesēdienu, bet par provi, biznesa sadaļā šāda piepūle manīta nav.

Nu tā, uz aci, cik no ikdienas publicējumiem šeit: http://www.delfi.lv/news/national/politics/
vai
http://www.delfi.lv/news/world/other/ ir ar redakcijas vai žurnālista papildus pievienoto vērtību, lielāku par iepriekšējo atsauču pievienošanu vai bildes nomaiņu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]meness_berns
2015-09-17 12:49 (saite)
Jā un nē. Bet sīkāk par to ne te.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2015-09-17 12:52 (saite)
labi. viendien. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dzeina
2015-09-17 11:42 (saite)
Redz, it takes two to tango. Ja mediju cilvēki pavīpsnātu par šādiem garadarbiem un nospiestu pogu delete, gan jau sārņu straume reizi arī beigtos. Bet tajā brīdī, kad šis viss tiek nekritiski, pat neizlabojot pareizrakstības kļūdas, iepublicēts, kur nu pagadās, jo klikšits taču ir mūsu viss... tad arī sākas deģenerācija.

No sūda taču pīrādziņu neuzcepsi. Bet, lai savāktu visu pīrādziņam nepieciešamo, tur, diemžēl, izskatās, ka lielākajai daļai rociņas par īsām.

(Atbildēt uz šo)


[info]alefs
2015-09-17 12:28 (saite)
Diāna Moon tajā relīzē, cerams, tomēr pastāstīja, ar ko tad var kļūt bagāts?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]nefolk2
2015-09-17 12:45 (saite)
liekot lietā "Turībā" gūto izglītību gan jau

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kautskis
2015-09-17 12:47 (saite)
Jā, sasodīts! Mēs ar šito cepšanos par mazsvarīgo palaižam gaŗām Galveno. Ar ko tad?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]meness_berns
2015-09-17 12:49 (saite)
Jūs ļoti, ļoti gribat? Tad es varu ieiet mapītē "trash" un paskatīties, vai ir vēl neizdzēsts, un iekopēt būtiskākās tēzes no Martas Kives vēstījuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]alefs
2015-09-17 12:49 (saite)
Jā, tēzes studijā!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kautskis
2015-09-17 12:51 (saite)
Ja tur ir pateikts, ar ko var kļūt bagāts — avec plaisir. Ja tur ir kārtējā gaušanās par to, kāda Latvijā tā vide ne tāda un mēģinājumi uzmeklēt, uz kuŗu tieši norādīt ar pirkstu — lai jau paliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]meness_berns
2015-09-17 12:52 (saite)
(atvainojiet par palagu, bet neuzdrošinājos kaut ko rediģēt)

Dziedātāja Diāna Moon: Latvijā ar mūziku nevar kļūt bagāts!
Dziedātāja, dziesmu autore un Biznesa augstskolas Turība absolvente Diāna Moon jeb Diāna Černe jau piecus gadus dzīvo Berlīnē, attīsta savu karjeru šovbiznesā un stāsta par šovbiznesa aizkulisēm un atšķirībām Latvijā un ārpus tās robežām.
Latvijas tuvojas Rietumeiropai
Vērojot konkursu „Supernova”, žūrijas vērtējumu un finālā iekļuvušās dziesmas, es secinājumu, ka Latvija mēģina tuvoties Rietumeiropai. Pirms pieciem gadiem situācija bija citādāka, bija ļoti grūti Latvijā atrast kādu, kurš producētu mūziku atbilstoši rietumu tendencēm, tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ aizbraucu. Pēdējos trijos gados šajā ziņā vērojama izaugsme, latviešu popmūzikas izpildītāji stila un kvalitātes ziņā ir pietuvojušies rietumu mūzikai. Latvija ir uz pareizā ceļa – attīstās ne tikai šlāgermūzika un rokmūzika, bet arī popmūzika, turklāt, labā līmenī. Esmu sadarbojusies ar vairākiem mūzikas producentiem Latvijā un varu teikt, ka viņu idejas vai izpratne par skanējumu nebūt nav sliktāka par rietumu kolēģiem. Mūzikas jomā mēs patiešām esam ļoti attīstījušies.
Latvijā ar mūziku bagāts nekļūsi
Latvijā mūzikas tirgus ir ļoti mazs – mūziķim, autoram vai izpildītājam Latvijas tirgū ir jāiegulda tikpat liels darbs kā citviet pasaulē, taču nopelnīt var daudz mazāk. Jau studiju laikā sapratu, ka enerģija un laiks, ko es ieguldu radot dziesmas latviešu valodā, man atnesīs daudz mazāku peļņu, nekā dziesmas angļu valodā, ko piedāvāšu ārpus Latvijas.
Tas arī, manuprāt, ir lielākais klupšanas akmens – Latvijā ar mūziku nevar kļūt bagāts. Nopelnīt var tikai tie, kuriem pieder mūzikas izdevniecības, un, kuri sadarbojas ar vairākiem māksliniekiem. Uzskatu, ka labs piemērs ir Guntars Račs, kurš cenšas latviešu izpildītājus piedāvāt arī ārpus Latvijas tirgus. Mums ir ļoti daudz talantīgu dziedātāju, kuriem ir liels potenciāls, problēma slēpjas tajā, ka esam maza valsts un pasaules mūzikas tirgū nespēlājam to lielāko lomu. Tāpēc mums jāizmanto visas iespējas, piemēram, Eirovīzijas dziesmumkonkurss, “Jaunais vilnis” u.tml. pasākumi, kuros varam popularizēt savus mūziķus un arī Latvijas vārdu.
Karjeru ārpus Latvijas – uz austrumiem vai rietumiem?
Es dzīvoju Berlīnē, bet salīdzinoši bieži uzstājos Maskavā. Arī Vācijā dzīvo daudz krievu, tāpēc manā repertuārā ir arī dziesmas krievu valodā. Dažreiz krievu publikai dziedu arī latviešu valodā, jo viņi mēdz mani asociēt ar Laimu Vaikuli. Gadās arī izpildīt tieši Laimas Vaikules repertuāru. Patiesībā krievu publikai ļoti patīk latviešu izpildītāji, tas, ar kādu akcentu latvieši runā vai dzied krievu valodā. Viņiem tā ir zināma veida eksotika. Krievu publika joprojām ir sajūsmā par Laimu Vaikuli, kaut arī viņas dziesmas jau sen neatrodas Krievijas topos. Krievijas tirgū Latviju asociē ar diviem vārdiem – Laimu Vaikuli un Raimondu Paulu.
Man Krievijas tirgus ir tikai papildus iespēja – tā kā dziesmas rakstīju un rakstu angļu valodā, man uzreiz bija skaidrs, ka jālūkojas rietumu virzienā. Turklāt, Maskava kā pilsēta mani nesaista, nevaru iedomāties savu dzīvi vai darbu šajā pilsētā. Es ļoti labprāt dziedu krieviski, uzstājos krievvalodīgos pasākos Vācijā, bet neuzskatu to par savu galveno mērķi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]au
2015-09-17 12:58 (saite)
lielākais klupšanas akmens – Latvijā ar mūziku nevar kļūt bagāts

Uzskatu, ka labs piemērs ir Guntars Račs

viņi mēdz mani asociēt ar Laimu Vaikuli

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]alefs
2015-09-17 13:10 (saite)
"Latvija ir uz pareizā ceļa – attīstās ne tikai šlāgermūzika un rokmūzika, bet arī popmūzika"

Ghaaaaa! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ernuerna
2015-09-17 16:12 (saite)
Es gribētu kaut ko komentēt, bet nespēju. Pirksti neklausa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbala
2015-09-17 12:52 (saite)
lūk, ATKAL MEDIJI NOKLUSĒ BŪTISKO! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]meness_berns
2015-09-17 12:52 (saite)
Nebaidīties sākt visu no nulles
Nav viegli doties uz ārvalstīm un sākt veidot visu no nulles, bet domāju, ka tie, kuri ir pietiekami traki, nenobīsies! Bet, ja runājam atklāti, nevajag cerēt, ka ceļš uz panākumiem būs rozēm kaisīts, arī man nebija tādu ekspektāciju. Patiesību sakot, es vispār nedomāju, kā tas būs?! Es vienkārši zināju, ka vēlos braukt un darboties mūzikas jomā. Ja cilvēks ir pilnībā nodevies savam sapnim, viņam ir vienalga, kas sagaida citā valstī, bet saņemas un brauc! Tā bija arī manā gadījumā.
Lai gan bija cilvēki, kuri mēģināja brīdināt, ka tas nebūs viegli, un, ka nevajag to darīt, tobrīd man viņu vārdi bija kā tukšs gaiss. To, ka tas nemaz nav viegli, apjautu, kad jau biju pārcēlusies uz Vāciju. Nedrīkst palaist garām to brīdi, kad cilvēkā ir jaunības entuziasms – tas ir jāizmanto! Jaunībā jādara tas, ko liek sirds!
Mūzikas tirgus Latvijā un Vācijā
Vācijas tirgus ir daudz lielāks, tā ir viena no galvenajām atšķirībām. Latvijā šobrīd uzplaukst pop-elektro mūzika, savukārt, Vācijā aktuāla ir pop-šlāgermūzika. Šobrīd ir ļoti populāra dziedātāja, kas dzimusi Sibīrijā, bet dzīvo un darbojas Vācijā, nav tāda iedzīvotāja, kurš nezinātu viņas vārdu! Viņa šobrīd ir visu mūzikas topu augšgalos, un tā ir Helēna Fišere. Šī izpildītāja ir pacēlusi šlāgermūziku pilnīgi citā līmenī.
Es gan gribētu piebilst, ka Vācijā šlāgermūzika ir daudz citādāka, nekā tas, ko par šlāgermūziku saucam mēs Latvijā. “Šlāg” tulkojumā no vācu valodas nozīmē „sitiens jeb hits” - attiecīgi šlāgeris ir ļoti melodiska dziesma, kurai gribas dungot līdzi. Helēna Fišere šlāgermūziku ir ietērpusi jaunā skanējumā, ar aranžējumu, kas līdzinās amerikāņu popmūzikai. Māksliniece dzied vācu valodā un spēj piepildīt stadionus ar 120 tūkstošiem skatītāju. Tas parāda, ka šajā valstī ir ļoti aktuāli skaņdarbi tieši vācu valodā. Dziesmām angļu valodā šobrīd ir daudz mazākas izredzes. Prieks, ka arī Latvijā arvien vairāk parādās kvalitatīvi producētas, mūsdienīgas dziesmas latviešu valodā.
Internets ir pilnībā sabojājis mūzikas tirgu
Gan Latvijā, gan Vācijā ir kāda kopīga iezīme – internets ir pilnībā sabojājis mūzikas tirgu. Varētu pat teikt, ka izpildītājs, ierakstot dziesmas, altruistiski iegulda naudu, jo vienīgais, kā viņš var gūt peļņu, ir koncerti. Tā diemžēl notiek visā pasaulē! Latvijas mazais tirgus ietekmē arī to, ka māksliniekiem ir daudz mazākas iespējas rīkot koncertus, piemēram, Vācijā koncerti notiek viens pēc otra, visām gaumēm. Berlīnē vien klausītājs var izvēlēties no vismaz divdesmit dažādu stilu un žanru koncertiem, jebkurā darbadienā. Tāpēc arī Berlīne ir ļoti vilinoša mūziķiem no visas pasaules. Vācijā, tāpat kā Latvijā, ir dažādi mūzikas slāņi – ir producenti un izpildītāji, kuri strādā ļoti nopietni, visas valsts mērogā, kā arī tādi, kuri koncertē vienas pilsētas vai reģiona ietvaros.
Patiesībā Vācijā šlāgeris iedalās divās kategorijās – viens ir t.s. balamann šlāgeris, pie kuru mēdz dejot un dziedāt „viegli” iereibuši cilvēki, zināmā mērā to var pielīdzināt tai mūzikai, kas skan zaļumballēs Latvijā, un otrs šlāgermūzikas paveids – lipīgās pop/ šlāgera melodijas, kas ir ļoti profesionāli un mūsdienīgi aranžētas. Patiesībā tā ļoti pietuvinās popmūzikai. Moderno šlāgeri Vācijā klausās arī ļoti daudz jaunieši, kas Latvijā varbūt ir grūti iedomājams.
Ja vari iekustināt latviešu publiku, iekustināsi jebkuru
Vāciešu mentalitāte ir ļoti radniecīga latviešiem – vācieši paši par sevi saka tā, ja tu vari iekustināt vāciešu publiku, tad tu vari iekustināt jebkuru publiku pasaulē. Un es to pašu varu teikt par latviešu publiku! Tā ir ļoti izteikta līdzība! Uzstājoties jābūt pozitīvam, atvērtam un par visiem 100% jānododas tam, ko tu dari! Ja mākslinieks ievēros šos likumus, viņam izdosies izvilināt smaidu pat no visdepresīvākā klausītāja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kautskis
2015-09-17 13:36 (saite)
Paldies! Now I know!!!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]meness_berns
2015-09-17 12:53 (saite)
Esmu novērojusi, ka liela daļa panākumu slēpjas tajā strāvojumā, enerģijā, ko mākslinieks nes līdzi uz skatuves. Ierakstot dziesmu studijā, mūzikas ierakstu programmas ļauj paveikt jebko – mainīt tonalitāti, uzlabot skanējumu u.tml., bet , manuprāt, labs dziedātājs ir tikai tāds, kurš izpildot dziesmu “dzīvajā” spēj aizraut publiku.
Ja runājam par atšķirībām, tad varu minēt, ka Vācijā gan publika, gan izpildītāji ir ļoti punktuāli. Nav pieņemts sākt koncertus ar kavēšanos. Piecu gadu laikā, kopš es šeit uzstājos, ne reizi neesmu nokavējusi, pat periodos, kad bija četras vai piecas uzstāšanās nedēļā. Kavēt neatļaujas pat pašas lielākās vācu superzvaigznes, ko diemžēl nevar teikt par ārzemju izpildītājiem, kuri brauc koncertēt uz Vāciju, piemēram, amerikāņi.
Vācijā dzīves līmenis ir pietiekami augsts, tāpēc cilvēki labprāt apmeklē koncertus, neskatoties uz salīdzinoši augstajām biļešu cenām. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā, gribu teikt, ka es apbrīnoju latviešu mūziķus par to, ka viņi ar mūziku spēj nopelnīt izdzīvošanai un nezaudē entuziasmu radīt jaunas dziesmas!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ernuerna
2015-09-17 16:15 (saite)
Now I have known, o Lord!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?