Nebaidīties sākt visu no nulles
Nav viegli doties uz ārvalstīm un sākt veidot visu no nulles, bet domāju, ka tie, kuri ir pietiekami traki, nenobīsies! Bet, ja runājam atklāti, nevajag cerēt, ka ceļš uz panākumiem būs rozēm kaisīts, arī man nebija tādu ekspektāciju. Patiesību sakot, es vispār nedomāju, kā tas būs?! Es vienkārši zināju, ka vēlos braukt un darboties mūzikas jomā. Ja cilvēks ir pilnībā nodevies savam sapnim, viņam ir vienalga, kas sagaida citā valstī, bet saņemas un brauc! Tā bija arī manā gadījumā.
Lai gan bija cilvēki, kuri mēģināja brīdināt, ka tas nebūs viegli, un, ka nevajag to darīt, tobrīd man viņu vārdi bija kā tukšs gaiss. To, ka tas nemaz nav viegli, apjautu, kad jau biju pārcēlusies uz Vāciju. Nedrīkst palaist garām to brīdi, kad cilvēkā ir jaunības entuziasms – tas ir jāizmanto! Jaunībā jādara tas, ko liek sirds!
Mūzikas tirgus Latvijā un Vācijā
Vācijas tirgus ir daudz lielāks, tā ir viena no galvenajām atšķirībām. Latvijā šobrīd uzplaukst pop-elektro mūzika, savukārt, Vācijā aktuāla ir pop-šlāgermūzika. Šobrīd ir ļoti populāra dziedātāja, kas dzimusi Sibīrijā, bet dzīvo un darbojas Vācijā, nav tāda iedzīvotāja, kurš nezinātu viņas vārdu! Viņa šobrīd ir visu mūzikas topu augšgalos, un tā ir Helēna Fišere. Šī izpildītāja ir pacēlusi šlāgermūziku pilnīgi citā līmenī.
Es gan gribētu piebilst, ka Vācijā šlāgermūzika ir daudz citādāka, nekā tas, ko par šlāgermūziku saucam mēs Latvijā. “Šlāg” tulkojumā no vācu valodas nozīmē „sitiens jeb hits” - attiecīgi šlāgeris ir ļoti melodiska dziesma, kurai gribas dungot līdzi. Helēna Fišere šlāgermūziku ir ietērpusi jaunā skanējumā, ar aranžējumu, kas līdzinās amerikāņu popmūzikai. Māksliniece dzied vācu valodā un spēj piepildīt stadionus ar 120 tūkstošiem skatītāju. Tas parāda, ka šajā valstī ir ļoti aktuāli skaņdarbi tieši vācu valodā. Dziesmām angļu valodā šobrīd ir daudz mazākas izredzes. Prieks, ka arī Latvijā arvien vairāk parādās kvalitatīvi producētas, mūsdienīgas dziesmas latviešu valodā.
Internets ir pilnībā sabojājis mūzikas tirgu
Gan Latvijā, gan Vācijā ir kāda kopīga iezīme – internets ir pilnībā sabojājis mūzikas tirgu. Varētu pat teikt, ka izpildītājs, ierakstot dziesmas, altruistiski iegulda naudu, jo vienīgais, kā viņš var gūt peļņu, ir koncerti. Tā diemžēl notiek visā pasaulē! Latvijas mazais tirgus ietekmē arī to, ka māksliniekiem ir daudz mazākas iespējas rīkot koncertus, piemēram, Vācijā koncerti notiek viens pēc otra, visām gaumēm. Berlīnē vien klausītājs var izvēlēties no vismaz divdesmit dažādu stilu un žanru koncertiem, jebkurā darbadienā. Tāpēc arī Berlīne ir ļoti vilinoša mūziķiem no visas pasaules. Vācijā, tāpat kā Latvijā, ir dažādi mūzikas slāņi – ir producenti un izpildītāji, kuri strādā ļoti nopietni, visas valsts mērogā, kā arī tādi, kuri koncertē vienas pilsētas vai reģiona ietvaros.
Patiesībā Vācijā šlāgeris iedalās divās kategorijās – viens ir t.s. balamann šlāgeris, pie kuru mēdz dejot un dziedāt „viegli” iereibuši cilvēki, zināmā mērā to var pielīdzināt tai mūzikai, kas skan zaļumballēs Latvijā, un otrs šlāgermūzikas paveids – lipīgās pop/ šlāgera melodijas, kas ir ļoti profesionāli un mūsdienīgi aranžētas. Patiesībā tā ļoti pietuvinās popmūzikai. Moderno šlāgeri Vācijā klausās arī ļoti daudz jaunieši, kas Latvijā varbūt ir grūti iedomājams.
Ja vari iekustināt latviešu publiku, iekustināsi jebkuru
Vāciešu mentalitāte ir ļoti radniecīga latviešiem – vācieši paši par sevi saka tā, ja tu vari iekustināt vāciešu publiku, tad tu vari iekustināt jebkuru publiku pasaulē. Un es to pašu varu teikt par latviešu publiku! Tā ir ļoti izteikta līdzība! Uzstājoties jābūt pozitīvam, atvērtam un par visiem 100% jānododas tam, ko tu dari! Ja mākslinieks ievēros šos likumus, viņam izdosies izvilināt smaidu pat no visdepresīvākā klausītāja.