tas ir absurds ([info]mazeltov) rakstīja,
@ 2015-08-19 13:31:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viens no tematiem, kas parāda sieviešu savstarpējo draudzīgumu, ir pupu temati. Tiklīdz runa aiziet par tiem, tā notiek mērīšanās un smalki uzbraucieni.

Vēl viena lieta - vai ir atšķirība starp kristībām un krustabām? Tas ir, vai krustabas ir saistītas ar pagāniskajām tradīcijām vai arī bērns tiek kristīts luterāņu/katoļu baznīcā, bet vienkārši "kristības" vairs nav pietiekami košerīgs vārds?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]udensroze
2015-08-19 20:43 (saite)
krustabas tiek izmantots latviskajām tradīcijām, kristības - baznīcā

(Atbildēt uz šo)


[info]veed_logs
2015-08-19 20:47 (saite)
Tautiskajās tradīcijās lieto vārdu "krustabas" (nevis "kristības"). Un tas ir pavisam cits pasākums, nekā kristības. Pēc maniem novērojumiem šī krustabu tradīcija iet plašumā (no "pavisam maz un ļoti reti" uz "maz un reti").

Bet gan jau, ka arī kāds varētu būt pasācis modīgi saukt kristiešu kristības par krustabām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-08-19 21:14 (saite)
Vēl viena popsa ir pirtīžas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]veed_logs
2015-08-19 21:19 (saite)
Par to neko neesmu dzirdējis. Mazliet iegūglēju, neko arī nevēlos dzirdēt.

Bet krustabās pats esmu piedalījies. Neko sliktu teikt nevaru. Katrā ziņā nedaudz gaumīgāk par kristībām ir. Bet tas jau pēc katra paša ieskatiem un pārliecības. Tās bērnu štelles katrā gadījumā man ir stipri tālas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2015-08-19 21:09 (saite)
Māžošanās, ezotēriskie pseidopagāni šajā vārda "kristības" apvidvārda formā dēvē savus no pirksta izzīstos un uz pērnā gadsimta literārām fantāzijām balstītos rituālus.

(Atbildēt uz šo)


[info]unpy
2015-08-19 21:12 (saite)
Visādi citādi normāls apvidvārds, kas nozīmē parastas kristības:

Trīs gadi Veckalači te [pēc naudas] sabrauca - galvasnauda jāmaksā, zābaki jātaisa vai atkal puikam krustabas - pats vai pati klāt. Upīts 4, 242.
Bet nu gan uz šo pusi es esot atreizojis [atceļojis] kā saukts: rīt, pie svētdienas, būšot Patvarās krustabas.. Saulietis V, 183.
Meitenītes ar sarkanajam parķa [flaneļa] kleitām aizskrējušas garām. Izaugušas. Jēkaba bagātie radi dāvināja uz krustabām trīs olektis, paknapāk iznāca - ceļgalīši palika pliki kā kungu bērniem. Indrāne 9, 7.

http://www.tezaurs.lv/llvv/

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]veed_logs
2015-08-19 21:41 (saite)
Pieļauju, ka laikos, no kuriem ir attiecīgie citāti kurstabas arī bija tas pats, kas kristības. Kad pagāniskās un kristīgās tradīcijas vēl nebija tik ļoti nošķirtas. Mūsdienās gan diez vai katoļu vai luterāņu mācītājs kristības sauks par krustabām (neatkarīgi no novada), arī tautiskās tradīcijas pasākumu tomēr nesauc par kristībām, tie tomēr ir divi pilnīgi atšķirīgi pasākumi.

Starp citu, kas, tavuprāt šajos citātos ir domāts ar krustabām - kristības baznīcā vai "kristības" pēc tautiskajām vai pagāniskajām tradīcijām?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2015-08-19 21:56 (saite)
Ja visu pareizi saprotu(bet neesmu padziļināti interesējies), nosacīti "pagāniskās" tradīcijas ārpus literāro darbu ietvara savā vairumā ir PSRS laiku izgudrojums, kad vajadzēja sadabūt rituālus, ko likt pretim baznīcas tradīcijām. Izņēmums ir Jāņi, protams, taču kristības ir tīri baznīcas rituāls un lai kādā apvidvārdā šo nosauktu dažādi dīvaiņi, ārpus kristīgās ticības ietvariem tas vienkārši nevar būt sastopams.

Proti, nekādu savādāku "krustabu" par normālām kristībām latvijā dzīvojošajiem pēdējos 700 gadus nav bijis un vēl vairāk, ja, teiksim, pirms nieka 100 gadiem kāds gribētu savam bērnam organizēt kaut kādas "pagāniskas krustabas", viņu vienkārši uzskatītu par garīgi slimu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]veed_logs
2015-08-19 22:40 (saite)
Es arī neesmu padziļināti par šo tēmu interesējies, bet ir skaidrs, ka ne krustabas, ne citas tautiskās tradīcijas nav PSRS laiku izgudrojums. Varbūt tevi pārsteigšu, bet ir arī virkne citu tautisko svētku un gadskārtu bez Jāņiem. Un tie arī nav PSRS laiku izgudrojumi. Par to visu, starp citu, var viegli pārliecināties kaut vai palasot tautasdziesmas (kas arī nav PSRS laiku izgudrojums). Diez vai Laima vai Māra tautasdziemās nāca pie pādes uz katoļu baznīcu pie mācītāja skaitīt pātarus, diezin, ka vai. Un tautasdziesmas ir vairāk, nekā 100 gadus vecas, ja nu kas.

Var nedaudz likt lietā arī parastu loģiku. Proti, diezin vai tie ļaudis, ka dzīvoja tagadējā Latvijas teritorijā pirms kristietības ieviešanas tikai svinēja Jāņus un nepiekopa nekādas citas tradīcijas.

Interesanta ir arī tava versija par PSRS laiku izgudrojumiem, "ko likt pretim" baznīcas tradīcijām. Nu, baznīcas tradīcijas jau nu tiešām bija PSRS viens no spēcīgākajiem aspektiem. Pati spēcīgākā baznīca pasaulē - PSRS baznīca. Vai arī PSRS-isti spieda uz latviešu nacionālismu, lai mazinātu baznīcas ietekmi? Tiešām neiebraucu tavā loģikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2015-08-20 00:35 (saite)
Ja pavisam īsi - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dievtur%C4%ABba

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-08-20 00:42 (saite)
Diez vai wikipedia būtu jāuzskata par drošticamu avotu.
Turklāt, kā jau veed_logs saka, dainas ir pilnas ar visādām pādēm, kūmām, laimām, mārām, paražām un dainas ir daudz senākas par 100 gadiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2015-08-20 01:01 (saite)
Es, protams, ne pārāk orientējos tēmā, taču jums, acīmredzot, vispār nav priekšstata pat par tik neseniem pagātnes notikumiem, kas itin jauki visos rakstītajos avotos atsekojami. Ja interesē, ieej periodika.lv , ieraksti "dievturība" un ieliec ķeksi, ka gribi apskatīties, kas par tēmu 1926. gadā rakstīts.

Ja neinteresē, paliec pie ciešās pārliecības, ka ir tādas pagānisma caurstrāvotas kristību(sic!) tradīcijas, kuras latviešu tauta iznesusi cauri trakajiem verdzības un jūga gadiem, slepus vai pat dumpīgi un atklāti velkot tos savus mārbluķus caur dižozolu birzīm. Nudien nav žēl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]veed_logs
2015-08-20 10:08 (saite)
Nē, nu, paldies, protams, par wikipēdijas linku. Mazliet pateikšu priekšā, pamatā cilvēki, kas kaut cik ir interesējušies par folkloru vai tautiskajām tradīcijām tomēr zina, kas ir Ernests Brastiņš. Bet skumīgi, ka visa tava izpratne par tautiskajām tradīcijām saistās ar to, ka atnāca kāds vīrs un visu izdomāja 1925.gadā (izņemot Jāņus, protams). Starp citu, par tiem pašiem Jāņiem runājot, kas tev liek domāt, ka Jāņi un tautasdziesmas ir izgājuši cauri "verdzības un jūga gadiem", bet visas pārējās lietas nez kāpēc ir zudušas? Loģikas tajā visā pietrūkst. Var jau, protams, arī izvirzīt teoriju, ka arī Jāņi un tautasdziesmas ir Brastiņa un Barona neseno laiku izgudrojumi.

Bet kā tu pats saki, katrs jau var palikt pie savas pārliecības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-08-23 09:07 (saite)
Šis jau nav pārliecību (ha, šī mūžīgā atruna), bet tikai tas, vai tu gribi zināt vēsturi vai arī tev pilnīgi pietiek ar mītisko tradīciju skaidrojumu? Un tik daudzi cilvēki izvēlas otro, jo (pilnīgi nepamatoti) baidās, ka precīzas vēstures faktu zināšana var nogalināt to svinīgo/mistisko noskaņu. Tad arī sākas visādas atrunas un izlocīšanās. Bet ja tā padomā dziļāk, tad tas nav vajadzīgs. Protams, ka latviešiem bija visādas senas tradīcijas, bet tai pašā laikā tās 700 gados bija cieši savijušās ar kristietību. No tā nevajag baidīties. Ja ir vēlēšanās uz šīs bāzes veidot jaunas, latviskas tradīcijas bez kristietības iesaistes, tad uz priekšu. Vēstures faktu pārzināšana to ļaus izdarīt daudz efektīvāk, nekā skalojot savas smadzenes tikai ar mītiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2015-08-20 07:38 (saite)
Nav vis padomju laika izgudrojums. Padomju laikā (1970-1980) bija renesanse, bet to visu pa lielam izgudroja 1930. gados, kad modē bija "pagānisms", bet arī reliģijai bija spēcīga ietekme - no tā pagānisma neviens ne vella nezināja (zin, aizmirstas, tāpat kā aizmirstas, kā ar kaula šķēpu mamutu nomedīt, ja to ilgi nedara), tāpēc nācās izdomāt gan rituālus, gan dievības, pretstatot "suņu vācu bruņinieku" ieviestajai kristietībai īsteni "latviskau ticību" (mūsdienās to par pagānismu dēvē, jo jauizgudrotā dievturība tomēr neiegājās). Līdzīgi kā ar "latviešu spēka zīmēm": 19. gs. neviens tādas nezināja, audējas vienkārši auda krustiņus, puķītes un zvaigznītes, bet 1920-30 gadu entuziasti pafantazēja, un nu jau ir apritē iegājušas gan "Laimas zīme", gad "Jumja zīme", "Ūsiņa zīme", "Ugunskrusts" utt.

P.S.
Kristīgā Baznīca PSRS vispār nebija manāma. Dievkalpojumus apmeklēja saujiņa ļaužu (tie paši pa lielam katoļi), aber no pārējiem kāda daļiņa tik uz Ziemassvētkiem sadūšojās līdz baznīcai aizvilkties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2015-08-20 07:42 (saite)
"Visādi citādi normāls apvidvārds, kas nozīmē parastas kristības" - pilnībā piekrītu. Tb kartupelis paliek kartupelis, pat ja kāds paziņos, ka "buļba" esot īstenais senlatviskais pkartulpelis, daudz autentiskāks un labāks par ievazāto parasto "kartupeli". :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kisswithafist
2015-08-19 21:18 (saite)
krustabas ir tās, kas ir ar pagāniskajām tradīcijām. es pat vienās esmu bijusi. ļoti jauks pasākums, starp citu - viss būtībā balstās uz sanākušo radu/draugu piedalīšanos dažādos rituālveidīgos pasākumos (niķu "sasiešana", vēlējumu ziedošana ugunij, utt)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-08-19 21:33 (saite)
No vienas puses, man patīk, ka latviešu pagāniskās tradīcijas atgriežas pēc tam, kad pāri pārbradāja kristietība un padomju laiki, no otras puses, es to savā prātā ielieku kategorijā "māņi, pesteļi un māžošanās".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kisswithafist
2015-08-19 21:35 (saite)
...tāpat kā kristības baznīcā, ne :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2015-08-19 21:59 (saite)
Ar to atšķirību, ka kristības konkrētajā teritorijā ir tradīcija kādus pēdējos 700 gadus, kamēr figņa, ko dīvaiņi sauc par "krustabām", labi ja 20 vai 30 un, ja kādam būtu vēlme ņemties, nebūtu nekādu grūtību nonākt līdz šī rituāla "krustabas" tiešajam izgudrotājam un pajautāt, viņš to ir izdarījis folkloras kā mākslas vārdā vai tomēr pelna ar šo naudu:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2015-08-19 23:33 (saite)
Ļoti atvainojos par iejaukšanos un riskēju dabūt pa galvu no visiem, bet es stipri šaubos, ka kristību paražas šodien ir tādas pašas kā pirms 700, 500, 200 vai pat 50 gadiem. Un naudu jau pelna ar visiem svētkiem...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mazeltov
2015-08-19 22:05 (saite)
Nu bet protams! Tieši tajā pat kategorijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2015-08-20 07:44 (saite)
Nevis atgriežas, bet tiek radītas/izdomātas. Atgriezties var kas tāds, kas nav zudis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-08-20 09:51 (saite)
Bet kā ar tautasdziesmām? Visi tie jumji un ūsiņi? Un visādas tur melno gaiļu kaušanas uz Mārtiņiem un visādi citi pesteļi (kā raganu aizbaidīšanas n'šit).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-08-23 09:24 (saite)
Māņi tie ir tikai tad, ja cilvēki burtiski tic tiem. Vairums jau noteikti tos uzskata tikai par psiholoģiskiem rituāliem, kad cilvēki iegūst pašapliecināšanos, uzticēšanos utt. Pašiem fiziskajiem rituāliem ir ļoti pakārtota nozīmē. Bērnus audzināt ir grūti (gan fiziski, gan psiholoģiski), tāpēc šādi rituāli var palīdzēt. Ja cilvēkus kristietība mūsdienās vairs neiedvesmo, tad tas ir dabiski meklēt alternatīvas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ierindnieks
2015-08-20 22:12 (saite)
es vienreiz biju tādās krustabās kur bija "baltais" un "melnais" ēdiens. Baltais - piens, biezpiens, krējums utt. tāds iņ un jaņ... kaut kādi vārdi aizveras un citi atkal atveras, vienvārdsakot pilnīgs kosmoss un stilizēto tautas tērpu parāde. Vēl protams pa vidu visam tautiskā garīgā meditācija (kas ir kokles un lotusa pozas apvienojums) un uguns dīdīšana..

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?