Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2009-11-15 21:13:00

Entry tags:

pardomas

Diez vai kāds var noliegt, ka mums apkārt ir cilvēki, ar kuriem mums ir dažādas attiecības. Kaut vai vilcienā pretīmsēdoša meiteni, kurai uzsmaidi un kura uzsmaida tev. Tās varbūt ir mirkļa attiecības un beidzas tikpat ātri cik sākas. Taču tajā pašā laikā ir ļoti daudz attiecību apkārt mums. Cilvēki, kuriem pieķeramies, un cilvēki, kuri mums pieķeras. Taču skaidrs, kā diena, ka jebkuras attiecības tāpat kā sākas, tā arī kādreiz izbeidzas (dažos gadījumos ar viena cilvēka pāriešanu citā līmenī).

Tagad ultimate question - kā izbeigt dažādas attiecības nesāpīgi? Un kā, piemēram, izbeigt attiecības, kuras varētu raksturot kā neveiksmīgu projektu?

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	romija 2009-11-15 21:59 (saite)
	Nez vai kāds spēs atbildēt uz Tavu jautājumu. Ja attiecības bijušas pietiekoši nopietnas, tad izbeigt tās nesāpīgi nav iespējams. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2009-11-15 22:05 (saite)
	Cilvēkiem visa dzīve sastāv no attiecībām - vai tiešām no tā visa neviens neko nav iemācījies, lai nevarētu uz kaut ko tādu atbildēt? Jā, bet tajā pašā laikā vienmēr var ieraudzīt punktu, kur var pateikt, ka attiecības ir lemtas neveiksmei un mēģinājumi tās uzlabot - patiesībā noved pie vēl lielākas neveiksmes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

romija
2009-11-15 22:15 (saite)

Es nepazīstu nevienu, kurš būtu iemācījies izbeigt nopietnas attiecības nesāpīgi (vairāk vai mazāk).

Nu ne jau vienmēr noved pie vēl lielākas neveiksmes. Viss jau atkarīgs no konkrētā gadījuma. Bet ja jūt, ka mīlestības vairs nav (vai arī tā ir vienpusēja), tad gan attiecības lemtas neveiksmei un nav tur ko mēģināt uzlabot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-15 22:25 (saite)

Protams, ne jau vienmēr tas noved pie vēl lielākas neveiksmes, bet tomēr - cik bieži tas nenoved pie lielākas neveiksmes?
Un vai patiesībā šādas attiecības, kas lemtas neveiksmei, patiesībā jau pašā sākumā nav balstītas uz nepatiesiem pieņēmumiem? Un vai uz patiesiem pieņēmumim tās vispār būtu varējušas attīstīties?
Un vai vispār kāds vēlas attīstīt attiecības uz patiesiem pieņēmumiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2009-11-15 22:32 (saite)
	Pie lielākas neveiksmes noved mīlestības trūkuma gadījumā. Grūti pateikt. Ļoti iespējams, ka rozā brilles bijušas pārlieku biezas. Es domāju, ka visi vēlas (attīstīt uz patiesiem pieņēmumiem), bet neizdodas. Iemīlējies cilvēks jau neredz to, kas ir, bet redz to, ko vēlas redzēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-15 22:39 (saite)

Mīlestības ir dažādas. Var mīlēt ar prātu un var mīlēt ar acīm, un nez vai mīlestība ar acīm var būt mūžīga. Es domāju, ka secinājumus izdarīt, šajā gadījumā nav pārāk sarežģīti.

Vai tiešām visi to vēlas darīt? Cik ir tādi, kuri vēlas parādīt savas sliktās īpašības jau attiecību sākumā? Un cik ir tādi, kuri attiecību sākumā pārlieku cenšas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

romija
2009-11-15 22:48 (saite)

Protams, ka dažādas. Ar acīm mīlēt vispār ir nenopietni.:) Man šķiet, ka vīrieši šajā ziņā grēko biežāk.

Nu bet ar to jārēķinās, ka cilvēki iepazīstoties izliksies labāki. Tāda ir cilvēka daba. Lai attiecības būtu veiksmīgas ir jābūt vienotai saprašanai par galvenajām vērtībām, un tad uz kaut kādām nelielām rakstura nesaskaņām var raudzīties caur pirkstiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-15 22:56 (saite)

Redzi, tad tu peikrīti, ka pēc būtības uz patiesību attiecības sākumā ir grūti balstīt, jo cilvēki centīsies izlikties labāki un, ja tu neizliecies labāks, tad pēc būtības tikai gandē pats sev, jo no tā tev tikai vēl atņems soda punktus.

Kas ir galveno vērtīnbu vienota saprašana? Un vai patiesībā tā patikšana neveidojas tieši no sīkumiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

romija
2009-11-15 23:10 (saite)

Nu nav jau tā, ka velns ilgstoši spēj izlikties par eņģeli. Es domāju, ka pavisam neilgā laikā var novērtēt otra patieso (vai gandrīz patieso) raksturu.

Galvenās vērtības? Nu, piemēram, attiecības nebūs ilgstošas, ja viens būs mājās sēdētājs, bet otram nepārtraukti vajadzēs izklaidēties. Nu katram ir taču kaut kādas galvenās vērtības. Kā naudu tērēt, kādos apstākļos dzīvot, jautājums par bērniem... utt.

Patikšana var veidoties no visa kā, arī no sīkumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-15 23:19 (saite)

Rakstura novērtēšana, manuprāt, ir talants.
A par enģeli var izlikties tikmēr, kamēr iegūsti pieķeršanos, tad jau cilvēki negribēs tik vienkārši to visu pārtraukt. Tu nonāc - zaudēts/zaudēts izvēles priekšā.

Redzi, tu daļēji nostādi materiālas vērtības augstāk par cilvēciskajām vērtībām. Kura no galvenajām vērtībām var būt augstāka par vēlmi būt kopā? Vai tas jau pēc būtības šo galveno vēlmi nenostāda augstāk par otru cilvēku?
Piemēram, vai veģitārisms var būt šāda galvenā vērtība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

romija
2009-11-15 23:27 (saite)

Jā, piekrītu, to var nosaukt arī par talantu.
Nu nevar nevienu maldināt ilgi. Raksturu noslēpt nav iespējams, tas vienmēr izbāzīsies kā īlens no maisa (sākumā sīkumos).

Materiālās vērtības es nenostādu gan kā galvenās. Es tikai minēju kaut kādus aptuvenus piemērus.
Galvenais ir tas kas galvā un laba humora izjūta. Jā, humora izjūta ir ļoti svarīga.

Veģetārisms? Nekādā gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-15 23:44 (saite)

Nu labi, tur laikam vajag arī talnatu, lai to noslēptu, bet tajā pašā laikā, manuprāt, nav taču pārāk grūti būt pasīvam - sēdēt, smaidīt un māt ar galvu?

Piemēri bieži vien parāda to, kas mums tuvs ;)
Nu nez, ja galvenais būtu tas, kas galvā, tad gīkiem vajadzētu būt draudzenēm.
Tieši tāpat arī veģitārisms var radīt problēmas, jo jāēd jau kopā.

Atļaušos novirzīties nedaudz no tēmas - kas ir laba humora izjūta?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

romija
2009-11-16 00:01 (saite)

Tu domā, ka daudzām patīk sēdoši, smaidoši un ar galvu mājoši? :)
Un cik Tu tā sēdēsi un māsi ar galvu? Konkrēti Tu, noteikti ilgi nemāsi. :)

Piemēri tādi bija tāpēc, ka man negribas rakstīt pārāk personīgi. Te tomēr ir "tirgus placis", kur visi nāk un "bradā".
Es jau nesaku, ka visiem ir galvenais tas, kas galvā. Man, piemēram, ir.
Veģetārisms problēmas nerada. Manā ģimenē ir gan veģetārieši, gan gaļēdāji.

Lūk, nodefinēt kas ir laba humora izjūta ir ārkārtīgi sarežģīti. Pirmkārt jau humora izjūtai jābūt līdzīgai. Nemaz nerunājot par to, ka tai jābūt. Un daudz. Lai katru sīkumu nepārvērstu par traģēdiju. Neko precīzāk pašreiz pateikt neizdodas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2009-11-16 10:41 (saite)
	Nez, ja pareizi māj un smaida, tad kādu laiku varētu izvilkt. Bet nu es jau to droši vien nevarētu ilgi izdarīt, jo man nav tādu mērķu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

x_girl_y
2009-11-15 22:10 (saite)

Ja attiecības vispār pastāv, tad vienmēr kādam beigas būs sāpīgas. Beigas vispār nemēdz būt nesāpīgas un saudzīgas. Ja kaut vienam tas nesāpētu, tad attiecības nemaz nav bijušas. Ir bijusi tikai saskarsme, līdzāspastāvēšana, bet parasti jau mēs necenšamies uzturet jebkādu kontaktu ar cilvēkiem, kuri mums nemazdrusciņ nerūp.
Tādējādi jautājums nevar būt sāpīgi - nesāpīgi, bet sāpīgāk - mazāksāpīgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mat
2009-11-15 22:20 (saite)

Tu attiecību pamatā nostādi sāpes, manuprāt, tas nav pareizi.
Vai tev nav bijuši skolasbiedri - draugi, ar kuriem ir bijušas labas attiecības? Man liekas, ka daļa šo attiecību jau ir beigušās, bet nez vai kādam tās ir bijušas īpaši sāpīgas beigas. Kā redzi, tad, manuprāt, šīs attiecības dabīgi pārtrūka, pazuda.
Tāpēc mierīgi var uzstādīt jautājumu - kāpēc tev dažreiz sāp? Vai tas ir tāpēc, ka tu nevari samierināties ar kaut ko, vai tāpēc, ka jūties, ka kāds ir tevi izmantojis, vai .. ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

x_girl_y
2009-11-16 01:08 (saite)

1)Pirmajam teikumam pilnībā nepiekrītu. Es nenostādu sāpes attiecību pamatā, es tās nostādu kā nenovēršamu punktu attiecību beigu posmā. Sāp jau tikai beigās. Bet ja pieņem, ka beigas var arī nepienākt, tad var arī nesāpēt nemaz. (Draudzība līdz mūža galam, laulība līdz sirmam vecumam, dzimtenes mīlestība utt.)
2)Manuprāt, draudzīgu attiecību pārtrūkšana ir vēl sāpīgāka nekā pāru attiecību pārtraukšana. Es neteiktu, ka man ļoti sāpētu par tiem skolasbiedriem, bet es mēdzu par viņiem atcerēties un aizdomāties. Tātad kaut kāda maza sāpīte ir bijusi.
3)Katram ļoti individuāli, atkarīgs no konkrētajām attiecībām. Un jā, arī šie abi un vēl miljons iemeslu.
Bet šis viss ir tikai filozofija. Atgriežoties pie pamatjautājuma - ja nu gadienā tomēr atrod veidu kā to izdarīt nesāpīgi, tad pasaki arī man.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	missalise 2009-11-15 22:21 (saite)
	Es dotu priekšroku tam, lai man pasaka - mierīgi, bet konkrēti. Un jo ātrāk, jo labāk. Tad var ātrāk tikt pāri un attiecīgi - otram mazāk sāp... (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2009-11-15 22:32 (saite)
	Ieklausies savos vārdos - ka tu dod priekšroku, lai tev pasaka, nevis, ka tu dod priekšroku to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Varbūt var tikai priecāties, ka viņš to ir izdarījis tagad un nevis vēl pēc gada, diviem vai pieciem? Nevis bēdāties, ka viņš to ir izdarījis tikai tagad. Vai vari atbildēt - kāpēc tev sāp? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	missalise 2009-11-15 22:58 (saite)
	Tad, kad viņš ir sapratis, ka tās attiecības nekur nenovedīs vai vienam ir beigušās. Tas tad arī ir tas īstais brīdis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2009-11-15 23:04 (saite)
	Nu jā, bet kāda ir minimālā robeža, lai pateiktu, ka tās nekur nenovedīs? Vai varbūt vienkārši kāds nevēlas, lai tās kaut kur tiktu novestas? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	missalise 2009-11-15 23:13 (saite)
	Tad tā arī ir minimālā robeža. Es, piemēram, jūtu, vai es gribu ar konkrēto cilvēku kaut ko vairāk vai arī vai vismaz pastāv iespēja, ka ar šo cilvēku es gribēšu ko vairāk. Kamēr tāda sajūta ir, tikmēr tiekos. Kad saprotu - nē, tur nekas neizdosies, tad arī pasaku. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	imagine 2009-11-15 22:52 (saite)
	Ja godīgi, es vispār nesaprotu, KO Tu vēlies, lai Tev mēs atbildam. Par ko ir runa? Par mīlestību - vienpusēju/abpusēju/jelkādu? Par parastu draudzību - kā skolas/klases biedri, bijušie kolēģi, utml.? Par ikdienas nejaušajām mirkļa attiecībām? Katras no minētajām attiecībām beidzas citādi, un kopējas atbildes nav un nebūs. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2009-11-15 22:59 (saite)
	Katram ir iespēja atbildēt tā, kā viņš to vēlas. Tu piekrīti, ka tās beidzas dažādi, bet vai vari pastāstīt - kāpēc tās beidzas dažādi? Kas to nosaka, ka tās beidzas dažādi? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

imagine
2009-11-15 23:03 (saite)

tas, ka tās jau pēc būtības ir DAŽĀDAS attiecības, tādēļ arī beidzas dažādi, loģiski.
ar kādu, ko mīli, tās beigsies, piemēram, ar saraudātiem spilveniem un depresiju vēl vairāku mēnešu garumā, savukārt ar bijušo kolēģi, ar kuru jau tāpat līdz tam laikam bija garāmejošas "čau - čau" attiecības, tās arī beigsies viegliun garāmejoši.
elementāri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-15 23:10 (saite)

Elementāri tas ir tāpēc, ka lieto aļa tautoloģiju - pieņem, ka tās ir dažādas un tāpēc secini, ka beigsies dažādi. Vai vari parādīt, kur attiecībās ir dažādus, ka sekas mainās?

Turklāt, ja nomirst kāds draugs, tad tās taču arī ir attiecību beigas, tikai tādā gadījumā tu visdrīzāk raudāsi, nu dažiem varētu būt arī depresija. Vai varbūt patiesībā mīlestības gadījumā tie saraudātie spilveni nav tāpēc, ka uzskati, ka šīs attiecības ir beigušās ar nāvi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

imagine
2009-11-15 23:29 (saite)

jautājums ir "kur attiecībās ir tas dažādums", kuru dēļ tās beidzas dažādi?

vispirms - nāve ir izņēmuma gadījums. nedrīkst jaukt iekšā katlā itin visu, tad zupa kļūst pa biezu un negaršīgu.

tātad, pierādījums dažādajām attiecībām (es gan ļoti šaubos, ka kādam patiešām nav skaidrs, ar ko atšķiras mīlestības attiecības no garāmejošām ikdienas attiecībām un kādēļ šo abu attiecību noslēgumi parasti ir krasi atšķirīgi).
dažiem mīlestības attiecību beigas ir kā otra cilvēka nāve, jo ir jāpieņem doma, ka viņš nekad vairs nebūs tev blakus un nekad vairs nebūs tā, kā bija iepriekš. tas var nebūt viegli, nepavisam ne.
attiecības, kurās esam ielikuši savu dvēseli vai vismaz daļu no tās vienmēr beigsies citādāk, nekā tās, kas būs bijušas virspusējas. tas pats piemērs ar mīlestību un, piemēram, bijušo "čau - čau" garāmejošo attiecību kolēģi. loģiski, ka mīlestības attiecību beigas cilvēks pārdzīvos smagāk un ilgāk, nekā "čau - čau" attiecību beigas.
un vispār - attiecības beidzas tikai vienā gadījumā, proti, kad tiešām kāds nomirst. pārējos gadījumos beigas vajadzētu saukt par "attiecību pāreju citā veidolā".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-15 23:51 (saite)

Dzīve sastāv no izņēmumiem ;)

Nu redz, tātad mums ir jāmācās kaut kam pieķerties, bet nepārdzīvot par tā neveiksmēm, bet priecāties par to, ko tas dod.
Tad varētu teikt, ka attiecības mēs veidojam pieķeroties, turklāt ne tikai pozitīvajam, bet arī negatīvajam un pēkšņi kaut kam pārtrūkstot mēs izjūtam spēcīgu negatīvo efektu.
Tad varbūt mums vajadzētu mācīties tikai pieķerties pozitīvajam? Lai negatīvajos attiecību pārejas punktos varētu pārāk neskumt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

imagine
2009-11-16 00:32 (saite)

visi hokeja līdzjutēji ir gudri, kad jākomentē "kas, viņš tur to ripu neredz, kā piespēlē" utml. ... :)
ar to es gribēju teikt, ka šāda spriedelēšana ir bezjēdzīga. cilvēki mācās TIKAI no savām kļūdām, savas pieredzes un iemācīties "pārvarēt negatīvos attiecību punktus" nav tas pats kā iekalt reizrēķinu.
ir lietas/sajūtas, kurām cilvēks nespēj pretoties vai kontrolēt.
Klau. Bet Tu esi vispār bijis iemīlējies tā pa īstam? Tev ir bijušas nopietnas, ilglaicīgas mīlestības attiecības?
Izlasot šādus secinājumus, radās šie jautājumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	x_girl_y 2009-11-16 01:10 (saite)
	+1 viedoklim! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mat
2009-11-16 10:54 (saite)

Ne visi līdzjutēji ir tādi :P

Protams, ka cilvēki mācās tikai darot, bet darīt var sistemātiski vadoties pēc kaut kādiem principiem un vienkārši darot, cerot, ka sanāks labi.

Es esmu racionālist, es neticu tam, ka ir kaut kas, kas tev vienmēr nodrošinās uzvaru, bet tajā pašā laikā ir darbības, kas palielinās iespējas tikt pie pie uzvaras.

Jā, es esmu bijis iemīlējies un droši vien to varētu nosaukt pa īstam. Un nē, man nav bijušas ilglaicīgas mīlestības attiecības. Neesmu kaut kā nonācis līdz momentam, ka būtu divas puses, kur abām būtu pārliecība, ka tādas ilglaicīgas attiecības varētu pastāvēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	imagine 2009-11-16 11:10 (saite)
	nu re. atbilde uz Tavu jautājumu ir iekļauta šajā pēdējā teikumā. Kad būsi nonācis līdz tam momentam un (tpfu, tpfu, tpfu) tiksi pamests vai citādu iemeslu dēļ šķirsies, tad runāsim vēlreiz par "racionālismu". :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2009-11-16 11:16 (saite)

Redzi, tu izdari absolūti nepareizu apgalvojumu - teorēķis nevar izstrādāt teoriju, ja nav darbojies praktiski. Redzi, reizēm teoriju var izstrādāt galvā un citi jau var pārbaudīt arī to praksē.

Brīdī, kad kāds saka, ka tu jau neesi tādā situācijā, tāpēc neko nevari komentēt, ir diezgan aplami pieņēmumi, manuprāt, varbūt es neesmu nonācis šādā situācijā, jo jau laicīgi esmu izvērtējis visu, lai vēlāk nebūtu tādā situācijā jānonāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	imagine 2009-11-16 11:40 (saite)
	muļķības. mīlestības jautājumos loģika NE-DAR-BOJ-AS. Fakts, neapstrīdams fakts. Un, ja darbojas, tad tā vairs nav mīlestība, bet gan tīrs aprēķins. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: