jautājums ir "kur attiecībās ir tas dažādums", kuru dēļ tās beidzas dažādi?

vispirms - nāve ir izņēmuma gadījums. nedrīkst jaukt iekšā katlā itin visu, tad zupa kļūst pa biezu un negaršīgu.

tātad, pierādījums dažādajām attiecībām (es gan ļoti šaubos, ka kādam patiešām nav skaidrs, ar ko atšķiras mīlestības attiecības no garāmejošām ikdienas attiecībām un kādēļ šo abu attiecību noslēgumi parasti ir krasi atšķirīgi).
dažiem mīlestības attiecību beigas ir kā otra cilvēka nāve, jo ir jāpieņem doma, ka viņš nekad vairs nebūs tev blakus un nekad vairs nebūs tā, kā bija iepriekš. tas var nebūt viegli, nepavisam ne.
attiecības, kurās esam ielikuši savu dvēseli vai vismaz daļu no tās vienmēr beigsies citādāk, nekā tās, kas būs bijušas virspusējas. tas pats piemērs ar mīlestību un, piemēram, bijušo "čau - čau" garāmejošo attiecību kolēģi. loģiski, ka mīlestības attiecību beigas cilvēks pārdzīvos smagāk un ilgāk, nekā "čau - čau" attiecību beigas.
un vispār - attiecības beidzas tikai vienā gadījumā, proti, kad tiešām kāds nomirst. pārējos gadījumos beigas vajadzētu saukt par "attiecību pāreju citā veidolā".