Dzīve sastāv no izņēmumiem ;)

Nu redz, tātad mums ir jāmācās kaut kam pieķerties, bet nepārdzīvot par tā neveiksmēm, bet priecāties par to, ko tas dod.
Tad varētu teikt, ka attiecības mēs veidojam pieķeroties, turklāt ne tikai pozitīvajam, bet arī negatīvajam un pēkšņi kaut kam pārtrūkstot mēs izjūtam spēcīgu negatīvo efektu.
Tad varbūt mums vajadzētu mācīties tikai pieķerties pozitīvajam? Lai negatīvajos attiecību pārejas punktos varētu pārāk neskumt.