valentīndiena
šodien gāju kārtot jaunu pasi
diena sākās ar to, ka vietējā fotoateljē fudži fotoaparāts mani fenomenālā kārtā pārvērta no latviešu pelēkā un nīgrā doktora hausa par gaišu rižiku ar neuzticības un aizdomu māktu skatienu, ar kaut ko ļoti līdzīgu houmlenda dubultspiegam broudijam
šādus trikus ar mani fotoaparāts vēl nebija izstrādājis

pilsoņu un imigrācijas dienesta pretī sēdošās jaunkundzes vērīgās acis ātri vien noskaidroja, ka esošās pases derīga termiņš ir beidzies kaut pirms gada
pēc pirkstu nospiedumu un paraksta parauga nodošanas nācās rakstīt paskaidrojumu
"a huļe", es rakstīju, bet citiem vārdiem, "man pēdējā pusotra gada laikā pase nebija naher vajadzīga, lūk, arī nepamanīju, kā aizlido laiks, dzērves un kļavu lapas"

izrādījās, ka ar to ir par maz
- jums jāuzraksta, ka atzīstat savu vainu
"savu vainu atzīstu", es rakstīju
jaunkundze krēslā sarosījās. par maz bija arī ar to
- tev...
- paldies
- jums jāuzraksta, ka savu rīcību nožēlojat

te manās nu jau neuzticīgajās un aizdomu māktajās acīs zem gaiši rižā matu seguma iedegās velniņš, kas bija determinēts rakstīt paskaidrojumu
"es visu saprotu un visu atzīstu. nenožēloju neko. mārtiņš korsietis. datums, paraksts, atšifrējums"

bet nu nē, vecs jau laikam palieku