Comments: |
bet kāpēc lai tas neizzustu 10 paaudzēs?
Jo cilvēks ir promāk no etniskās dzimtenes, jo izmisīgāk viņš turas pie savas identitātes, jo stiprāk viņš to kopj un motivētāk nodod nākamajām paaudzēm.
priekš kam?
mans ģimenes atzars, kas aizmuka uz UK tieši pirms otrā pasaules kara, kļuva par superbritiem jau otrajā paaudzē.
bet es pamazām sāku saprast, ka nāku no Neliešu Bez Saknēm dzimtas.
Minu, ka tas tādēļ, ka latviešiem un britiem nav/tolaik nebija tik milzīgu kultūratšķirību. Turklāt ne jau visiem viss notiek vienādi.
Es nerunāju par "labi" vai "slikti" un kam taisnība, kam nē. Tikai par to, kā tas notiek. Otrajā pusē. Ka var aizbraukt uz kaut kurieni un nebūt ne automātiski pieņemt to zemi un kultūru. Ka krievs var atbraukt uz Latviju un apmesties Latvijā uz dzīvi, un viņam pilnīgi dabiski var nepatikt latvieši un latviešu kultūra, un ka viņš dabiski centīsies piekopt savējo.
runa tajā konkrētajā gadījumā būtu par krieviem/britiem un viņu atšķirībām/to iztrūkumu. manā ģimenē nav latviešu.
pasties uz arābiem tajās pašās britu zemēs ;) arābi nekad nekļūs par britiem kaut vai nodevīgās ādas krāsas dēļ ;) latvietim tas varēja izdoties
ādas krāsai tur nu tiešām ir vismazākā nozīme.
bet fakts uz sejas - francijas miskastu dedzinātāji bija tieši trešā paaudze, kas nespējot integrēties metās otrā galējībā - sakņu kopšanā un islamizācijā, kur viņus bez dzimtenes un cilts sauca par savējiem
Francija ir labs piemērs, ka nacionālisms rada problēmas. Lielbritānijā ir vēl vairāk krāsaino, bet integrācija strādā, jo netiek uzspiesta vienīgā pareizā vietējo kultūra.
diez vai, ka tu zini, ko runā par to integrācijas sekmīgumu UK.
jā, par sekmīguma, kura nav, vai vismaz šamējo premjers domā, ka nav.
vienkārši briti savā masā ir pieklājīgi un ar stingru apakšlūpu, resp., labi maskējas (tas, protasm, gan ir tikai mana kā Salu regulāri apciemojoša purniņa, ne pastāvīgā iedzīvotāja viedoklis).
Ha, te jau parādās nacionālais relatīvisms. Kādi nez ir tavi sekmīguma kritēriji?
abet man akal liekas, ka tā tas diemžēl neizdodas. jo amerika tādā ziņā labs piemērs - tātad tur visu tautību (lasi: visādu nacionālisma pakāpju) ļautiņi sabraukuši sociālā eksperimentā. un kas notiek - pirmā paaudze ir ultranacionāla, otrā pasūdīgi runā "dzimtajā" valodā, un trešā jau ir amerikāņi. es pat tagad nespēju iedomāties nevienu izņēmuma gadījumu ja godīgi.
Jo Amerika nevienam nav "sava" zeme, atskaitot indijāņus.
bet tad jau pēc idejas vajadzētu būt vēl vieglāk saglabāt to savu nacionālo identitāti, ne?
From: | ts |
Date: | June 20th, 2011 - 03:22 am |
---|
| | | (Link) |
|
da nee, jo nu taadaa ameerikaa (atshkjiriibaa no, vot, britaanijas, francijas, latvijas utt.) nav tak taas vieteejaas, tradicionaalaas kultuuras, kuru niist un kurai par spiiti to savu identitaati kopt un saglabaat
Arī latinosi dienvidu štatos? Un čīnieši savos čainataunos? Es tiešām nezinu, mans priekšstats par Ameriku ir tikai no Holivudas :)
es izprasīju amerikānim, šis saka, ka varētu būt, ka prasa ilgāku laiku, bet ja šamie ir līgal imigranti, tad ar laiku tāpat nacionālā apziņa kļūst par amerikāņu.
Tajos meksikāņos ir ļoti daudz vietējo indiāņu asiņu. Un vispār daļa dienvidu štatu agrāk piederēja Meksikai, kas vēl vairāk ilustrē imigrācijas relativitāti.
| From: | jim |
Date: | June 8th, 2011 - 06:18 pm |
---|
| | | (Link) |
|
cik biju sibīrijā gan pie pirms 100 gadiem izceļojušajiem, gan izsūtītajiem, tas viss iznīkst divu līdz trīs paaudžu laikā. Izceļotāju mazbērni ir pilnasinīgi vietējie ar neregulāru atcerēšanos, ka viņiem ir neliels ekscentriskāku asiņu piejaukums, bet tas ir tikai kolorīts fakts, nekas vairāk.
Bet ja ir drusku (daudz) citas proporcijas + etniskās dzimtenes tiešs tuvums un tās teju 100% informācijas telpa?
From: | zifs |
Date: | June 8th, 2011 - 09:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Par Sibīrijas latviešu rusifikāciju nevar runāt viennozīmīgi. PSRS politika bija tendēta uz to, lai izveidotu padomju pilsoni, bez savas nacionālās pašapziņas. Tā ka tas nav tāds godīgs piemērs.
Nu bet katra valsts cenšas uzaudzināt savas nācijas patriotus. Tas, ko darīja PSRS, ne ar ko neatšķīras no tā, kas notiek Francijā, ASV vai Ķīnā. Varbūt tikai ar to, ka PSRS tas īsti neizdevās un cilvēki joprojām saglabāja savu reģionālo identitāti. Atšķirībā no ASV, kur sava štata identitāte ir ārkārtīgi nenozīmīga.
a kā vispār sanāk, kuras paaudzes krievi tagad ir 20 - 30 gadnieki?
From: | ts |
Date: | June 20th, 2011 - 03:35 am |
---|
| | | (Link) |
|
laikam jau sanaak, ka lielaakaa dalja latvijas krievu 20-30gadnieku (te nu atkal nianse, ko tu domaa r 20-30gadniekiem - 20 liidz 30 gadus veci vai in their twenties and thirties) ir imigrantu beerni, taatd, otraa paaudze vai kaa nu vinjas tur skaitiit. 20-30gadnieku, kas ir treshaa paaudze, vareetu buut saliidzinoshi mazaak. bet tas nu taa, vien aptuveni sajeedzot un nojaushot, kuros gados notika aktiivaakaa iebraukshana un kaadaa vecumaa bija iebrauceeji. neesmu demograafs :)
Tas viss tomēr ir reāli atkarīgs no skolas. Ir redzēti "vācieši", "poļi" un "krievi", kas gājuši latviešu skolās un ne smakas viņos vairs nav no vāciskuma, poliskuma un krieviskuma, tik vien kā apziņa par senču saknēm. Un otrādi - tie, kam pasē rakstīts "latvietis", bet kas gājuši krievu skolās, pēc savas būtības ir krievi. Tā ir kultūrvide, kurā cilvēks uzturas gadus 12 stundas astoņas dienā...
trāpīgi. kā pipari un sīpola ripiņa uz lašmaizītes
All of us living in another country are who we think we are, until we go back and are forced to reassess. My Latvian friend, Astrid has the features of one of the local tribes, but is 100% English in character - so much so that she could only take it over here for a few months.
I think our understanding of collective identity is formed by the character of society around us (hence the reassessment process on returning to the homeland), as opposed to the ethnic gene pool - it is a kind of chronic catatonia if you don't watch it, but I think it is ONLY THAT that is the main factor in our understanding of collective identity. It is passive process, and it limits us, especially when we romantisise it.
Jā, atceries manu ierakstu par marinētām bietēm? Nu, kur es stāstīju, kā vienurīt pamodos un man pēkšņi šausmīgi kārojās marinētas bietes, lai gan Latvijā tās ne tuvu nebija manu iecienītāko ēdienu sarakstā.
Bet es šeit vairāk tā kā runāju par kaut ko citu: par vietzemnieku - ārzemnieku grupu / kopienu berzi un kā tā rodas, ne tik daudz par individuālu pieredzi (lai gan līdz šai saprašanai mani noveda tikai mana individuālā pieredze - man šeit nav nekādu grupu, ar ko identificēties).
Jaa - gribeeju pateikt, ka ja tev tur buutu apkart liela Lv ekspatu gruupa, tad tu varbuut pasiivi, varbut apziniigi pastiprinaatu tavu identiititaati caur shis grupas koletiivo saprashaanu par to, kas tas ir buut latvietei (now you see why I wrote the last comment in English -ceru, ka tu kaut ko sapratiis:))
tavs latvišs ir lielisks - kā vienmēr :)
From: | ts |
Date: | June 20th, 2011 - 03:12 am |
---|
| | | (Link) |
|
velns, jā. | |