|
|
brookings | |
|
|
|
|
|
|
|
Es lasu Alberta Paika sarakstīto grāmatu "Morals and Dogma" (publicēta 1871. gadā). Tas ir lekciju krājums, ko viņš lasīja katram masonu grādu līmenim, sākot no mācekļa līdz 32. līmenim "Sublime Prince of the Royal Secret". 33. nav.
Daudz ir skaisti uzrakstīts. Brokastu laikā es izlasīju dažus fragmentus ģimenei. Neskatoties uz viņu protestiem.
Man ienāca prātā, ka brīvmūrniecībai nav vajadzīgi daudzi faktiskie biedri. Izlasot pirmās trīs lekcijas, šķiet, ka lielākā daļa Pareizi Domājošu Cilvēku jau atbilst vispārējiem principiem. Piemēram, 3. pakāpē, starp fragmentiem, kas asi kritizē tirānus, demagogus, demokrātijas un cilvēkus kopumā, un starp atsaucēm uz seno Saules pielūgsmi, Pitagoru, Svēto Trīsvienību, skaitļiem un leņķiem ir šāds:
"To present a visible symbol to the eye of another is not necessarily to inform him of the meaning which the symbol has to you."
And continues:
"A single example of words will indicate to you one branch of Masonic study. We find in the English Rite this passage: "I will always hail, ever conceal, and never reveal;" and in the Catechism these:
Q: "I hail." A: "I conceal." and ignorance, misunderstanding the word "hail", has interpolated the phrase, "From whence you hail!"
But the word is really "hele", from the Anglo-Saxon verb helan "to cover, hide, or conceal."
Un, lai nostiprinātu šo masonu pieeju manā prātā, meitenes Radio Naba raidījumā Melu Frekvence apsprieda vārdus, kas tiek uztverti atšķirīgi - un, iespējams, tiek izmantoti maldinat - tādi vārdi kā "brīvība", kas tika lietots bezbērnu kontekstā. un Lāčplēša dienas nozīmībā.
'Freedom' for sure changes its meaning as you ascend the levels.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
shelly | |
|
|
|
|
Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem? Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru). Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra! Un kā iet jums?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
brookings | |
|
|
|
|
|
|
|
Man ir jauna mašīna. Mašīnā ir radio, un es klausījos Radio Naba. Man tā ir cita pasaule - nu veca pasaule ar jaunākiem cilvēkiem (lielākoties).
Bija izrāde par meliem. Diezgan neizsmalcināta propoganda. Jaunieši vēlējās uzzināt, kāpēc cilvēki, kuri nevēlas (un nevēlējās) vakcinēties, tic/ticēja meliem. Viņiem bija viesis, kuram bija patīkami zema balss un kurš mīlēja datus - tā viņš vismaz teica. Saruna gan nekur tālu netika: tā beidzās ar stāstu par vienas jaunkundzes tēvu, kurš iegāja Facebook un strīdējās ar cilvēkiem, kuri pret Covid vakcīnu bija skeptiski. Viņš to izdarīja, parādot meitai, ka ir arī "normāli cilvēki".
Šovakar mūsu miglā un manā sastrēgumā divas jaunas dāmas runāja par kultūru un mākslu. Sarunas laikā aizdomājos, vai jaunas/agras pusmūža [izglītotas] latviešu sievietes vienmēr ir tā runājušas. Viņas izklausās tā, it kā atrastos vietā, kur viņām vajadzētu klusi runāt un nesaka neko stulbu. Vieta ir "kultūra", vai ne? Un tas ir uzcelts – un tiek būvēts. Piemēram, intervētāja intervējamajai pārliecināja, ka klausītāji ir izglītoti un ka viņas neaizmirstamāko kultūras notikumu bija veicinājis Sorosa fonds. Viņas apsprieda Survival Kit projektu, kurā sabiedrība tika sadalīta grupās atkarībā no tā, kā tā reaģēja uz lielo pandēmiju. Viena no šīm grupām bija "racionālās", kurš/a pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļiem un interesējās par statistiku. Taisnības labad jāsaka, ka pēdēja grupa bija cilvēki, "kas dzīvo Rīgā".
Es nezinu, vai man TUR būtu kāda vieta (ja man būtu interese apmeklēt vēlreiz). Interesanti, vai tas ir iemesls, kāpēc mana vecākā meita izvēlējās (par spīti labajiem rezultātiem) kādu laiku nemācīties universitātē. Es domāju, ka viņa pietika ar visiem inteliģentiem, izglītotiem cilvēkiem, kuri neticēja meliem, pētīja datus (es pieņemu), un rezultātā visiem visi ir/bija pareizie viedokļi.
Viena lieta izcēlās – intervējamā minēja, ka pirms aptuveni 25 gadiem viņu ietekmējušas hardcore, straight-edge un antikapitālistiskas kustības: tāpat kā es. Where there had been, amidst all the noise and bullshit, a desire to test the walls of house of culture we had been provided.
Es domāju, ka, spriežot pēc viņas ‘questioning cadence’ Lielās Izglītības Kultūras Namā [Nabas ēterā], mēs galu galā atklātu, ka mums ir daudz kopīga,just about.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pajautaa ulvs | |
|
|
|
|
Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs. Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis. Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|