 |








 |
kaukau | |
 |
 |
 |
 |
šodienas Carnikavas velobrauciens bija tāda konfekte!!!! kalniņi un kalni, daudz stumšanās, sakņaini nobraucieni ar neieklipsētām kurpēm, dzīšanās pakaļ un bēgšanas.... un apmaldīšanās. tā arī nesapratu, vai tā bija vai nebija mana vaina, bet es braucu tur, kur man parādīja. trase muļķīgā veidā veido cilpu, un mani tur iesūtīja vēlreiz, kopā ar meitenēm, kas kāpj lejā, kalnu jau ieraugot vien.. ātri sapratu, ka nav labi, bet pa to laiku mana stabilā 1.-2. vieta pakāsta, jo garām bija aizbraukusi vēl viena meitene. un labi ka tā, ka tikai viena.. aa, un es trasē ēdu. apēdās 4 vīģes, kas bija aizbāztas aiz šortu apakšmalas - velošortiem ir tāda gumijota maliņa, nekas nekrīt laukā. un ērti. aizbraucām arī uz turieni un atpakaļ (30km katrā virzienā), gonka sanāca 22km - šodien kopā 82km velobaudas! :) es tajā dakšā esmu samīlējusies, varētu gultā ņemt līdzi.. jūt katru nelīdzenumu, viss notiek tikai tad, ja es pati strādāju, paceļu, nolaižu, pārlecu, nedrīkst palaisties uz to, ka amortizators izvilks. man ļoti, ļoti patīk, bet roku muskuļi ar laiku pieradīs.
Tags: mači, velo
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |










 |
wasp_lv | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Padalīšos ar vienu (pēdējo) daļu no savas eksāmena esejas par tēmu "Bērniem ir tiesības, bet nav pienākumu – vēsturiskā un attīstības antropoloģijas kontekstā" kursā "Bērnības etnogrāfija"
Viviana Zelizera (Zelizer 1981) ir teikusi, ka bērni mūsdienās (rietumu pasaulē) ir ekonomiski nevērtīgi, bet emocionāli nenovērtējami. Es šim argumentam daļēji nepiekrītu. Pirmkārt, jau iepriekš apskatītie laukos dzīvojošie bērni kaut vai Latvijā sniedz milzīgu darbaspēka (un tātad arī ekonomisku) atbalstu saviem vecākiem. Otrkārt, arī Bērnu tiesību un aizsardzības likumā vairāki punkti bērnu aizsardzībā ir patiesībā balstīti uz kāda labuma gūšanu valstiskā mērogā no šī bērna nākotnē. Piemēram, 4.pants nosaka, ka bērnu tiesības tiek aizsargātas ar mērķi, lai 1) bērnā veidotu un nostiprinātu sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas, 2) veidotu bērnu orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību, 3) veidotu bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu (Bērnu tiesību un aizsardzības likums 2000). Manuprāt, šie piemēri lieliski atspoguļo, ka arī bērnu tiesību aizsardzībā ir iekļauta ne tikai konkrētās sabiedrības vērtības, bet arī aprēķināta bērnu ekonomiskā vērtība viņiem pieaugot, proti, likums nodrošina bērna ne tikai kā individualitātes aizsardzību, bet arī bērna kā tautas, sabiedrības un valsts „sastāvdaļas” organisku iekļaušanos un funkcionēšanu pastāvošās iekārtas / sistēmas labā. Salīdzinoši ar agrāro kultūru vecāki no bērna negaida atpakaļ „labumus”, tomēr sabiedrība kopumā par ieguldījumu katrā bērnā nākotnē gaida no viņa atpakaļ labumu valstiskā mērogā (darbaspēku, nodokļu maksātāju utt.), ko var mērīt arī ekonomiski. Var teikt, ka valsts un bērna attiecības mūsdienās ir balstītas uz abpusēja labuma gūšanu.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |










 |
agneseputna | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
http://agneseputna.wordpress.com/2012/05/27/2-maizes-aininas/ “Maize” ir nesen atvērusies maizīšu vieta, kur Ģertrūdes ielā pašā agrumā iedzert kafiju, kas izskatās skndinaviski omulīga, jo veidota pašu spēkiem, un ar lielu logu, caur kuru lūkoties uz kuplo kastaņkoku pāri ielai.
Tad nu pirmo reizi garšojot kapkeikus (cupcake), kafejnīcā iesoļo skaista jaunkundze, kas bieži grozās žurnālu vākos, ar pavadoni.
- Es gribēšu to piparmētru lati, ko dzēru iepriekšējā reizē, jo tā bija tik lieliska! Šoreiz Mikiņš maksā (Mikiņam tiek piemiegta acs un žilbinošs smaids). Un kas tad jums šeit?
- Te mums ir bufetīte – skaidro saimniece.
- Brančš – piebilst Mikiņš.
- Jā, tikai mēs saucam to par ” bufetīti”. Samaksājat un var sakrāmēt, cik gribās. Jūs jau varat salikt arī uz viena šķīvīša…
- Mikiņ, es gribēšu savu (noplivinās skropstas)! Man tā šeit patīk!
A ko Mikiņš? Smaida. Jo ļoti jau jauka un skaista tā meitene.
Citu reiz ienāk 2 tantītes.
- Un kur tad jums te maize?
- Te mums nedaudz ir sacepts, katru dienu kaut ko citu izcepam manā ceptuvē. Bet te ir arī kūkas, plātsmaizes. Var arī izmēģināt bufetīti, svaigi grauzdētu kafiju, jo paši grauzdējam.
- Bet jums taču ārā tāds milzīgs uzraksts “Maize”? Mēs pēc maizes arī ienācām. Nu, kas tas jums te tāds?
- Tās ir sausmaizītes, ļoti labas pie tējas.
- Vai mēs pēc tādām izskatāmies, kas tēju dzer?
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
agneseputna | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
http://agneseputna.wordpress.com/2012/02/08/15-trolejbuss/ Katram transportam ir savi braucēju stāsti, ko nevilšus noklausīties. Nejaušs telefona zvans un uzzini, ka blakustāvošam gados jaunam vīrietim Mišelin tipa dūnu jakā ir labākais draugs, kas šovakar jāsatiek, jo pusgadu ir sēdējis un nu iznācis laukā. A tas, kas šobrīd piezvanījis, tagad strādā privātā firmā pie patēva.
- VIŅŠ atradis darbu? – jautā mana blakusstāvētāja domājams mīļotā meitene.
- Jā, kas to būtu domājis? Līmē etiķetes uz pudelēm. Es pats reiz strādāju oficiālu darbu. 300Ls pelnīju. [Un meitene atzinīgi plivina skropstas smaidīga]. Bet algasdienā ieraudzīju, ka ir tikai 150Ls, jo policija novilkusi pusi. Mēģināju sarunāt aploksnē, bet nekā. Aizgāju prom. Kāda jēga?
Meitene saprot.. A es, kam tik ļoti tīk gandrīz visi cilvēki, sažņaudzu savu somiņu..
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |