 |



 |
sveetaa_seeta | |
 |
 |
 |
 |
Līdz šodienai dzīvoju viesnīcā, kas it kā bija normāla viesnīca, bet tā tomēr nav īsta dzīve, jo pa īsto dzīvot viesnīcā var tikai Ugunsgrēka varoņi. Ķīniešu beibe dzīvo pie Kaķa, un atklājās, ka Kaķim ir tante, kas ļoti labprāt savā mājā uzņemtu kādu no mūsu bara. Tā kā es vienreiz Kaķim uztaisīju zupu, nebija ilgi jādomā, kuru cilvēku viņš vēlētos uzņemt savā ģimenē. Vakar jau lēnām sāku jūgties, jo viesnīcā cauri sienām sāku dzirdēt Marko kaitinošo balsi. Brazīlijā tagad ir visādi protesti. Es domāju, ka es varētu paprotestēt pret to, ka cilvēkiem ar stulbām balsīm vispār ir ļauts runāt. Tā es šovakar pārvācos. Viss kā pasakā - piemēram, pagalmā aug banāni un tie zvaigžņu augļi. Tā kā tante nerunā angliski, tad mana portugāļu valoda šī vakara laikā ir progresējusi par 230%.
Šodien mums bija lauka izbraukums. Šķiet, mans pagājušās nedēļas balkona solo ir atstājis nopietnas pēdas, jo beibes, kas satikšanos nokavēja par 10 minūtēm, uzreiz devās pie manis, lai atvainotos par kavējumu. Protams, lielāko daļu lauka darba pavadījām gaidot, bet tā bija ļoti jauka gaidīšana (un šoreiz arī ar kādu jēgu - kamēr vieni braukāja pa ezeru un ņēma paraugus, otri gaidīja, kad pirmie irsies krastā un atdos laivu). Gaidot lielāko daļu laika pavadīju, guļot zālē. Dienas beigās mums gan tika paskaidrots, ka pa zāli nevajadzētu vārtīties, jo tur dzīvo indīgi kukaiņi. Tā kā es nāku no košanas zemes Latvijas, diemžēl nevarēju pateikt, vai man ir kāds iedzēlis, vai ne, jo tādus sīkumus nejūtu. Mans programmas vadītājs Luišs - it kā nopietns un garlaicīgs purns - ar katru dienu paliek labāks un labāks. Šodien pārrunājām, kā esam iepazinušies ar pilsētu. Viņš vaicāja: "Zini to ielu, kur abās pusēs ir bāri?" Jautājums laikam bija retorisks, jo viņš turpināja: "Ā, pareizi, kam es prasu..." Vēlreiz atgādināšu, ka Luišs ne reizi mani nav redzējis pālī, vienīgi zina, kur kartē ir Latvija. Šodien mums bija paredzēts pārgājiens, un mēs tikām maigi piekodināti, ka vajag paņemt garās bikses. Man, protams, to nebija, jo pēdējās garās bikses izmetu ārā apmēram pirms gada.
Luišs: "Elīn, Tev bikses ir līdzi?" Elīna: "Ko?" Luišs: "Oi, piedod."
Beigās, protams, pārgājiens nenotika, jo bijām aizkavējušies un metās tumšs. Diemžēl paspējām uzņemt kopbildi. Man tās kopbildes ar daudziem cilvēkiem vispār besī - besī viss, sākot no fotogrāfēšanās procesa, beidzot ar rezultātu. No šīs bildes mēģināju izmukt, bet Luišs mani noķēra aiz škvarņika un nelaida prom. Kad tika ierosināts, ka varbūt visiem vajadzētu palekties, gan paspēju izsprukt. Un tas bija iemesls, kāpēc šāda traģiska bilde vispār netika uzņemta. Tas bija mans ieguldījums starptautiskā miera nodrošināšanā.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
mazaa_mija | |
 |
 |
 |
 |
aj, labi vien bija ka izlīdu no mājas pasēdēt kanāla malā, tad arī nospriedām, ka A-dama ir kruta vieta, ja laiks ir labs, viss tik smuks un neviens pat nekrīt uz nerviem, viss kaut kā izskatās daudz labāk, bet labi labi, rīt vēl iedos vasariņu, un pēc tam jau viss vecajās sleidēs lietus un +15! rīt uzvilkšu beidzot kleitu un aizbraukšu uz Hāgu pēc jaunās pases un ziemas riepām, iekāpšu ziemeļjūrā un padzeršu tēju ar opīti. par visiem pārējiem sūdiem domāšu, kad līs atkal lietus, gy gy gy
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
termostats | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Bišķi parāva nostalģiju radio sakarā. Varbūt tomēr vajag saņemties un tādā vai citādā veidā RR radio atjaunot. Drīzāk jau tiešām citādā veidā, jo tā ākstīšanās, kas tur notika līdz šim, nu man ir bišķi kauns par to, godīgi sakot. Tāpēc varbūt ir jēga iespringt un šoreiz pieiet tam normāli. Īstenībā varētu sākt ar galdniecību un lodēšanas priekiem, t.i. uztaisīt normālu studijas galdu. Šodien atcerējos, ka manam vecajam ir viena aizvēsturiska pults, kura nav īpaši aktīvā lietošanā, taču darbojas un pēc konfigurācijas derētu, to es varētu no viņa izdīkt un tad patiesībā vajadzētu kaut kur izraut miķi, plus sataisīt veselu lērumu vadu. Un tad tas viss varētu arī skanēt, un skanēt puslīdz pieklājīgi. Vēl vajag kaut kur dabūt galdu, tajā iezāģēt vietu pultij, tad tur sakarināt visu nepieciešamo datortehniku un vadus un tas viss būs mega kruti.
Protams, atklāts, paliek jautājums par saturu. Runāties jau nu gribas drausmīgi, bet vajadzētu tam visam kaut jēgu atrast. Tā, lai pašam nav garlaicīgi un tā, lai kāds gribētu to klausīties.
Idejas? :)
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
inese_tk | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 pēdējās divas pēcpusdienas nodarbojos ar ātru pārvietošanos zirga mugurā. vakardien bija ritīgs tesiens - debešķīgi auļi pa pļavu. abi bijām noilgojušies pēc kārtīgas izskriešanās. kādu gabalu vispār likās, ka zirgs neatsperas pret zemi, bet pret smilgu galiem un līdznācēji palika tāltālu aizmugurē. patiesību sakot, es uz brīdi par viņiem vispār aizmirsu, jo bijām tikai es un zirgs un bezgalīgas brīvības sajūta. šodien atgriezāmies pļavā vēlreiz, bet zirgs jau vakar bija lielumu noskrējis, tāpēc vienkārši jauki un ātri palēkšojām pa pļavu, kamēr izskrējās kompanjons. un man, protams, ir vislabākais zirgs pasaulē. ļoti, ļoti priecē, ka viņš top aizvien atvērtāks. man kļūst arvien vieglāk un skaidrāk nolasīt viņa sajūtas un šķiet arī viņš daudz labāk un ar lielāku uzticēšanos uztver manas domas. mīļš ļoti. p.s. abās reizēs no pļavas izcēlām stirnu. tizls un kratīgs videjo ar šodienas paskrējienu un zirdziņiem ganos - skatīt
Tags: zirgs
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
kants | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
ca 10-12 km beidzot pats atradu mordōras industriālās krustceles: pie dzelzceļa depo, staklē starp bolderājas un jūrmalas sliedēm dzelzceļu krusto milzu caurules un ar tām arī pamazām kopā brūkošs gājēju tilts, kurš sākas kaut kādā nekurienē un beidzas uz līkloču taciņas starp kādām vecām saimniecības ēkām, virs kurām slejas divi skurseņi, katrs savas 5 stāvu mājas augstumā. un skursteņiem augšā sarkanas actiņas. pēc tam arī the third eye foundation rāmie ritmi izvadīja mani caur nordeķu parku un vēlāk atradās arī burvīgs nogrieznis starp kanālu un ūdens ielu, pirms ķipsalas gājēju tilta nogriežoties slīpi pa labi, un tur tālāk var skriet pa pašu vidu kādām no tām jaunajām, tikko noasfaltētajām ielām - kā reklāmā!
Tags: nakts, pārdaugava, skriešana, sports
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
cosmo_shiva | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
šis ir mutantu un dēmonu laiks, kad pie sejas piekļauta plauksta
izsmērē acis un lūpas pa visu tuvāko apkārtni.
Majoros vēl labāk - manu ģīmi izsmērē pa piekrasti. Rītos migla ir auksta un balta, kad izkāpj no jūras
un liek mums apliet puķes un uzjaukt kādu
Sex On The Beach.
Ap totēma stabu viņš ir izvēmis savas iekšas
un iespraudis zemēs mīlestības papīrīti notraipītu mīlestības
vēstuli. Pa to laiku it neviens it nevienu nepazīst.
"Man nepatīk sveši cilvēki."
: - ) impossible
:: fons :: : fugazi
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
deloveja_kundze | |
 |
 |
 |
 |
lasīju sava bdarba vadītājas un recenzenta komentārus, kuros viņi abi visu laiku piemin, ka mana darba lielākais un spēcīgākais pluss ir tas, ka tas ir pilnīgi oriģināls darbs (jo nav tādas nozares, vismaz pagaidām, kā mūzikas videoklipu studijas) un ka vispār es esmu superīga, jo daru lietas ārpus rāmjiem etc etc. tā kā man ir ceturtdien jāprezentē savs darbs, es šobrīd lauzu galvu par to, kā lai mierīgā balsī un pārliecinošā tonī visiem pasaku, ka esmu ļoti oriģināla, nenormāli gudra un tāpēc ļoti kruta, tai pašā laikā neizklausoties pārāk ironiska.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |






 |
neoplasm | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
redzēju metrō sirmu dāmu ar kindli - kindle uzkrītoši sarkanā mētelītī un dāmai nagi taisni tāda paša toņa sarkanā krāsā, uz delnas locītavas neliels tetovējums. ļoti forši. man patīk, kad sievietes nekrāso sirmos matus un tā eleganti noveco. nevaru galvot, ka vecumdienās izdosies noturēties pie sirma ērkuļa nenokrāsojoties kādā smieklīgā krāsā, bet man arī gribās tā smuki novecot. liekas, ka cilvēki to dara arvien muļķīgāk, sevišķi jau sievietes un drošvien, ka tas tās pašas bezjēgā pārseksualizētās rietumnieku vides dēļ. botoksēti veci tentuki ir acis svilinošas šausmas, lai gan varu saprast, ka tīri emocionāli novecot ir smags pārdzīvojums, vismaz dažiem. bet tad ik palaikam prieks redzēt tos, kurus gadu nasta nelauž un viņi laikam [as in time] padodas adekvāti un pat skaisti. ja līdz vecumdienām novilkšu, būšu omulīga [as in resna] pendžiņa, nezinu, drošvien zaļiem matiem, kādiem 5 kaķiem, pīpēšu pīpi un caurām dienām cepšu kūkas.
vēl no rīta metrō uzmetu aci avīzei un zināju, nu zināju taču, ka nevajag. tam vecajam pedofīlam no bbc piesprieduši 15 mēnešu cietumsodu kamēr vienam centīgam grafiti džekam, kurš pa dienu veiksmīgs birojžurks un 2 bērnu tēvs, bet pa vakariem mākslinieks un huļigāns, 3 ar pusi gadu. nu, vemt vai raudāt, idritvai:(
*'jevtu kikē' bļāva pamatskolas bērni šepat blakus savā sportalaukumiņā kamēr skrēju uz darbu, "you have to kick it" is what they meant.
( un bilžu laiks. ATTENTION!! mazi lolmincīši inklūded )
:: oma :: : lalalabiņš un nepacietīgs :: fons :: : Indiana - Blind As I Am [hipsteri, bļe]
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
viipsna | |
 |
 |
 |
 |
Runājot par apaviem.. kad pusgadu (lasi - visu ziemu) ir staigāts apavos, kas domāti polārpētniekiem (nenormāli silti un nenormāli ērti, kā arī nenormāli nesmuki, bet tas jau mazsvarīgāk, kad vidukļa apkārtmērs tuvojas IQ ciparam haha), tad pavasarī/vasarā ir problēma - visi apavi, ko uzvelku kājās, berž. Visi. Krosenes, ko valkāju 2 gadus, noberza 2 reizes (varbūt noberztu arī trešo reizi, bet vairs nevelku). Visas manas (iepriekš) super-ērtās sketchers kurpītes noberza - katras citu pēdas vietu.. (nopūta) Nemaz nerunāsim par papēžkurpēm, tām man pat bail virsū paskatīties.
Bet.. (nopūta) bērna ikdienā ir vismaz 3 stundu pastaiga, tāpēc (vēlreiz smaga nopūta) nopirku crocs iešļūcenes.
Es nopūšos, jo vēl pirms gada I was like  un tagad man ir  bišku smukākas, bet sarkanas, jā..
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |