lasitajs ([info]lasitajs) rakstīja,
@ 2013-08-16 14:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Manai mammai ir problēmas ar alkoholu. Viņa, teiksim, pusgadu turās vispār nedzērusi, bet tad noraujās uz nedēļu. Un tad ir drausmīgās mokas, jo paģiras fiziski nav izturamas – sāpes un drebuļi, un krampji, un bezmiegs – un tad pēc nedēļas tiek izsaukts narkologs ar atkačāšanu, un nervu un miega zālēm. Viņa, protams, pati zin, ka nedrīkst dzert, bet reizēm, kā pati saka, vienkārši ārprātīgi vajag to garšu. Īpaši ja kaut kādas sadzīves problēmas uzkrīt.

Pati ļoti pārdzīvo. Šobrīd tieši ir kārtējais gadījums, vakar biju aizbraucis – mamma raud un saka "piedod" neskaitāmas reizes, kaut gan es negruzīju un nepārmetu.

Nu lūk, un es domāju, kā lai palīdz pārkāpt pāri tam brīdim, tam pirmajam brīdim, kad drausmīgi vajag alkoholu. Meklēju internetā, bet pagaidām esmu tukšām rokām. Vienīgais, kas man nāk prātā ir iedot uzpīpēt zaļo vai arī ieteikt kaut kādas garīgās prakses. No pirmā bail, par otro - viņa vienmēr šķībi skatījusies uz šādām lietām.

Varbūt ir kāds padoms.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]asiize
2013-08-16 14:22 (saite)
minesotas programma?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lasitajs
2013-08-16 14:36 (saite)
Paldies, painteresēšos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2013-08-16 14:51 (saite)
par šo stāstīja kolēģa szk arhitektos, ja atmiņa neviļ atsauksmes bija rezultatīvas, varēja pat alko turēt mājās pēc tam

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mis_sarajevo
2013-08-16 14:26 (saite)
ai, tas ir tik šausmīgi. tur ir šausmīgi grūti palīdzēt, jo cilvēkam pašam ir jāsagrib mainīties.

es nezinu, vai šajā gadījumā tas līdzētu, bet varu pastāstīt, kā palīdzējām tētim, kuram ir smagas problēmas ar dzeršanu. viņš ļoti ilgi bija turējies, bet tāpat vismaz reizi gadā norāvās, un tad (parasti atvaļinājumos) nodzēra pāris nedēļas, tad atkal tīri un balti. tad tas jau sākās pāris reizes gadā, tad pagājušājā gadā viņš sāka uz darbu iet dzēris, un bija šausmīgi, un visai ģimenei kauns, jo pagastā visi par visiem visu zina, un tētis raud un saka, ka vainīgs, un mums jāiet kopā uz operu, un viņš ir pārdzēries, un ir tik sāpīgi.

mēģināju pierunāt uz AA iet, bet latviešiem jau nepatīk savas problēmas atzīt, kur nu vēl skaļi par to runāt. tad nu māte aizveda viņu pie viena 'dziednieka' (man ir skeptiska attieksme pret māmiņas noslieci uz ezotēriku un maģiskām padarīšanām, bet, ja palīdz kādam, kāpēc ne), kurš tēvu 'attīrīja', esot tur melns ūdens nācis no viņa un vēl visādas lietas. nezinu, cik tur daudz bija no patiesības, bet acīmredzot dziednieks bija ļoti spēcīgs cilvēks, kurš reāli tēvu iebaidīja, un caur tām bailēm kaut kā tas saslēdzās. un tēvs jāsaka, jau gadu nav pat aliņu iedzēris.

nezinu, vai māmiņu varēsi uz ko tādu pierunāt, bet varbūt. man jau šķiet, ka, ja iekšā ir tas, ka gribas no tā tikt vaļā, tad tāds dziednieks ir kā attaisnojums - pats jau tu izvēlies nedzert, bet sajūta, ka kāds maģiski tev ir atņēmis spēju un vēlmi iedzert. kaut kāds psiholoģiskais bloks varbūt.

lai nu kā, ļoti skauju. turies. tas ir tiešām ļoti, ļoti sāpīgi. un man ļoti žēl, ka jums tā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lasitajs
2013-08-16 14:41 (saite)
paldies, bet nu jā – lai pierunātu, tad kādam šai lietai ir ļoti jātic un es tāds neesmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mis_sarajevo
2013-08-16 14:51 (saite)
vēl ļoti palīdz, ja tuvumā ir kāds cilvēks, kas ticis ar alkoholismu galā un var palīdzēt. tēvam, piemēram, bija brālis, kas atmeta dzeršanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ena
2013-08-16 14:32 (saite)
cilveeki par to meedz smieties bet Sinelnjikova graamatas ir labas man patiik Izproti savu slimiibu vienkarsi paliidz kaartot galvu ja grib kaartot

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lasitajs
2013-08-16 14:39 (saite)
Šitā grāmata?

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=227439

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ena
2013-08-16 15:34 (saite)
jaa. protams kaa jau visas ezorteerikas nevajag pilniigi visu uztvert kaa abosluuto patiesiibu bet nu lasot jau pats saprot ko panjemt sev. nu es pati nekad neietu ne uz vienu Sinelnikova graamatu apspriesanas pulcinu jo gan jau ka patiesiibaa izraadiisies vai jau izraadiijies vins arii kaut kaads sektants es tiesaam nezinu jo neesmu iedzilinajausies. Bet graamata loti mieriigi un neuzmaaciigi pamudina par ko vajadzeetu padomaat bez paaraakaas psihoanaliizes. es personiigi izvilku milzu velnu no sevis par kura eksistenci nemaz nezinaaju bet nu tas jau protams individuali.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]jim
2013-08-16 14:36 (saite)
shit. izklausās, ka situācija ir tāda, ka cilvēks jau iekšēji zina un rēķinās, ka pilnīgi noteikti nākotnē atkal norausies un dzers, tādēļ būtu jācenšas ar problēmu izdīlot lielākā līmenī - speciālās programmas vai terapija? liekas, ka tik vienkārši kā "pāris reižu jāspēj tikt pāri crucial momentiem, kad vajag iedzert un tad jau viss dabiski ieies savās sliedēs un atkarība izčibēs" tas neatrisināsies. jo stress un sadzīviskie iemesli, kādēļ vajag iedzert, jau nekur nepazūd.
bet nu konkrētās mazās lietas ir vienīgi - 1) neglabāt alko vai neko alko līdzīgu mājās un viegli sasniedzamā attālumā 2) pieteikt lai zvana, kad jūt, ka brūk nost, un vai nu viņa var pie kāda aizbraukt kritiskajā brīdī nomainīt vidi un parunāties, vai kāds pie viņas.
bet principā tiešām tā ir, ka atkarību jautājumā tikai cilvēks pats spēj sevi izvilkt ārā, tikai ar savu gribasspēku. ja ir motivācija. piemēram, kauns mazbērnu priekšā etc.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lasitajs
2013-08-16 14:49 (saite)
Jā, man šķiet, ka ļoti precīza analīze.

Par 1) – te vēl ir mana tēva problēma, ko nepieminēju sākotnējā ierakstā. Dzērājs ar stāžu, tāds regulārais iemetējs. Savulaik pazīstams un populārs neiroķirurgs Stradiņos, tad dzeršanas dēļ atlaida, tad kauna dēļ nekur citur negāja strādāt, 90-tajos mamma faktiski vienīgā pelnīja. Tagad strādā palīgdarbus. Un šo rakstot, atklāsme nr.1: pieķēru sevi pie domas, ka esmu viņu norakstījis. Atklāsme nr2.: tēvs ir galvenā problēma. Viņš nenobremzē, viņš mēdz nest šmigu, viņš izmanto mammas lūzumu, lai attaisnotu sevi: redziet, ne es vienīgais.

Labi, ka uzrakstīju un labi, ka komentējāt. Vismaz kaut kāds virziens parādījās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mis_sarajevo
2013-08-16 15:02 (saite)
viņi ar tēvu dzīvo joprojām kopā? jo tad ir baigi traki. ja blakus ir dzērājs, nedzert ir šausmīgi grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]jim
2013-08-16 15:15 (saite)
es jau gribēju vaicāt par šo situāciju, vai tiešām mamma nav līdzatkarīga vairāk nekā atkarīga. nezinu, vai esi iedziļinājies līdzatkarības jēdzienā (es ilgu laiku sev par nelaimi neko par šo tēmu nepētīju un nelasīju). tas īsumā ir robežu jautājums: dzīvojot blakus atkarīgam cilvēkam (ne obligāti no alkohola, bet klasiskais ir tieši alkohols), otrs (parasti dzīvesbiedrs, visbiežāk tieši sievietes) it kā palīdz atkarīgajam, taču patiesībā neko nedara slimības (atkarības) ārstēšanā, jo tas dod psiholoģisku varas un kontroles sajūtu. piemēram, šajā situācijā - mamma nevis pasūta dzerošo vīru, tā saglabājot savu pašcieņu un spiežot viņu pašmotivēti atmest dzeršanu, bet raujās melnās miesās, lai uzturētu ģimeni un vīra dzeršanu. ārēji viņa savās acīs rīkojas "pareizi", pēc būtības - viņam kaitē, jo atbalsta un veicina dzīvesbiedra slimību. pašreizējā situācija izklausās tāpēc ļoti loģisks iznākums. atvaino, ja virspusīgi trivializēju tavu ģimenes vēsturi, tikai mēģinu ilustrēt, ka mammas gadījumā tad varētu būt drusku cita psiholoģiskā bāze nekā atkarībai un tad attiecīgi jādomā citi risinājumi nekā augstākminētie. sanāk, ka mamma dzer neveselīga enivronmenta (tēvs) iespaida, kuru nav ieinteresēta mainīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mmd
2013-08-16 14:58 (saite)
manam tēvam bija (ir?) problēmas ar alkoholu. Nopirkām mašīnu - lai brauc, vismaz nedzers, bet nepalīdzēja. Mašīna stāvēja, tētis dzēra.

Palīdz sabiedrība, vairāk braukt ciemos, biežāk aicināt ciemos - lai jūtas vajadzīgs. Un tad, kad kārtējo reizi norāvās, tad pateicu - vai nu tu mainies un tiecies ar mazbērniem vai arī nodzeries viens pats.

Pateicu tik stingri un nopietni (un jā, esmu arī iepriekš pierādījis, ka pildu solīto), ka tagad jau gads vai divi kopš tā vairs nav problēma.

PS Un arī pats atteicos no alkohola, drīz jau 5 mēneši būs pagājuši ...

(Atbildēt uz šo)


[info]acidkitteh
2013-08-16 15:23 (saite)
ekk, nepatīkami,ka saprotams temats.

Ja cilvēks ir noslēgts, tad vēl viens virziens ripas. Ir tādas kuras bloķē 'baudījumu' no alkohola(dzer, bet neprien), un ir tādas, kuras aizvieto. Bet tās ir jālieto kursa veidā, ievērojot grafiku un neizlaižot nevienu ripu.Tas viss protams tikai caur receptēm un ārstiem un narkologiem. Smadzeņu ķīmija not to play with.
Ja tā vēlme ir tikai no krenķiem, tad protams sliktākā gadījumā var uzsēdināt uz baselineriem(mūžīgais 'ir ok' stāvoklis, nekas neprien un nekas nebēdā). Bet nu tas būtu žēli un ņemot vērā vecumu, stulbi būtu noplacināt sajūtas kaut uz pāris mēnešiem no atlikušajiem daždesmit gadiem.
hmm, kautkā beigas tā ciniski izklausās, bet es to tā galīgi nedomāju, ceru kopējo ideju saprati un novēlu tikt galā izmantojot veselīgākus un saudzīgākus līdzekļus.

(Atbildēt uz šo)


[info]lasitajs
2013-08-16 16:43 (saite)
Noslēdzot, sarunāju tikšanos ar pazīstamu psihologu, lai viņš man palīdz saprast, no kuras puses ķerties klāt un kā likt senčiem saprast, ka ar to ir jātiek galā.

(Atbildēt uz šo)


[info]krii
2013-08-16 16:47 (saite)
Minesota. Tur tieši ar to strādā - kā atpazīt noraušanās tuvošanos, sākot ar pirmajiem simptomiem, ko darīt tādos gadījumos, kā kontrolēt savu ķermeni un psihi. Iesaku kā ļoti pieredzējusi līdzatkarībniece.:)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?