es jau gribēju vaicāt par šo situāciju, vai tiešām mamma nav līdzatkarīga vairāk nekā atkarīga. nezinu, vai esi iedziļinājies līdzatkarības jēdzienā (es ilgu laiku sev par nelaimi neko par šo tēmu nepētīju un nelasīju). tas īsumā ir robežu jautājums: dzīvojot blakus atkarīgam cilvēkam (ne obligāti no alkohola, bet klasiskais ir tieši alkohols), otrs (parasti dzīvesbiedrs, visbiežāk tieši sievietes) it kā palīdz atkarīgajam, taču patiesībā neko nedara slimības (atkarības) ārstēšanā, jo tas dod psiholoģisku varas un kontroles sajūtu. piemēram, šajā situācijā - mamma nevis pasūta dzerošo vīru, tā saglabājot savu pašcieņu un spiežot viņu pašmotivēti atmest dzeršanu, bet raujās melnās miesās, lai uzturētu ģimeni un vīra dzeršanu. ārēji viņa savās acīs rīkojas "pareizi", pēc būtības - viņam kaitē, jo atbalsta un veicina dzīvesbiedra slimību. pašreizējā situācija izklausās tāpēc ļoti loģisks iznākums. atvaino, ja virspusīgi trivializēju tavu ģimenes vēsturi, tikai mēģinu ilustrēt, ka mammas gadījumā tad varētu būt drusku cita psiholoģiskā bāze nekā atkarībai un tad attiecīgi jādomā citi risinājumi nekā augstākminētie. sanāk, ka mamma dzer neveselīga enivronmenta (tēvs) iespaida, kuru nav ieinteresēta mainīt.