ai, tas ir tik šausmīgi. tur ir šausmīgi grūti palīdzēt, jo cilvēkam pašam ir jāsagrib mainīties.

es nezinu, vai šajā gadījumā tas līdzētu, bet varu pastāstīt, kā palīdzējām tētim, kuram ir smagas problēmas ar dzeršanu. viņš ļoti ilgi bija turējies, bet tāpat vismaz reizi gadā norāvās, un tad (parasti atvaļinājumos) nodzēra pāris nedēļas, tad atkal tīri un balti. tad tas jau sākās pāris reizes gadā, tad pagājušājā gadā viņš sāka uz darbu iet dzēris, un bija šausmīgi, un visai ģimenei kauns, jo pagastā visi par visiem visu zina, un tētis raud un saka, ka vainīgs, un mums jāiet kopā uz operu, un viņš ir pārdzēries, un ir tik sāpīgi.

mēģināju pierunāt uz AA iet, bet latviešiem jau nepatīk savas problēmas atzīt, kur nu vēl skaļi par to runāt. tad nu māte aizveda viņu pie viena 'dziednieka' (man ir skeptiska attieksme pret māmiņas noslieci uz ezotēriku un maģiskām padarīšanām, bet, ja palīdz kādam, kāpēc ne), kurš tēvu 'attīrīja', esot tur melns ūdens nācis no viņa un vēl visādas lietas. nezinu, cik tur daudz bija no patiesības, bet acīmredzot dziednieks bija ļoti spēcīgs cilvēks, kurš reāli tēvu iebaidīja, un caur tām bailēm kaut kā tas saslēdzās. un tēvs jāsaka, jau gadu nav pat aliņu iedzēris.

nezinu, vai māmiņu varēsi uz ko tādu pierunāt, bet varbūt. man jau šķiet, ka, ja iekšā ir tas, ka gribas no tā tikt vaļā, tad tāds dziednieks ir kā attaisnojums - pats jau tu izvēlies nedzert, bet sajūta, ka kāds maģiski tev ir atņēmis spēju un vēlmi iedzert. kaut kāds psiholoģiskais bloks varbūt.

lai nu kā, ļoti skauju. turies. tas ir tiešām ļoti, ļoti sāpīgi. un man ļoti žēl, ka jums tā.