lasitajs ([info]lasitajs) rakstīja,
@ 2013-08-16 14:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Manai mammai ir problēmas ar alkoholu. Viņa, teiksim, pusgadu turās vispār nedzērusi, bet tad noraujās uz nedēļu. Un tad ir drausmīgās mokas, jo paģiras fiziski nav izturamas – sāpes un drebuļi, un krampji, un bezmiegs – un tad pēc nedēļas tiek izsaukts narkologs ar atkačāšanu, un nervu un miega zālēm. Viņa, protams, pati zin, ka nedrīkst dzert, bet reizēm, kā pati saka, vienkārši ārprātīgi vajag to garšu. Īpaši ja kaut kādas sadzīves problēmas uzkrīt.

Pati ļoti pārdzīvo. Šobrīd tieši ir kārtējais gadījums, vakar biju aizbraucis – mamma raud un saka "piedod" neskaitāmas reizes, kaut gan es negruzīju un nepārmetu.

Nu lūk, un es domāju, kā lai palīdz pārkāpt pāri tam brīdim, tam pirmajam brīdim, kad drausmīgi vajag alkoholu. Meklēju internetā, bet pagaidām esmu tukšām rokām. Vienīgais, kas man nāk prātā ir iedot uzpīpēt zaļo vai arī ieteikt kaut kādas garīgās prakses. No pirmā bail, par otro - viņa vienmēr šķībi skatījusies uz šādām lietām.

Varbūt ir kāds padoms.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mmd
2013-08-16 14:58 (saite)
manam tēvam bija (ir?) problēmas ar alkoholu. Nopirkām mašīnu - lai brauc, vismaz nedzers, bet nepalīdzēja. Mašīna stāvēja, tētis dzēra.

Palīdz sabiedrība, vairāk braukt ciemos, biežāk aicināt ciemos - lai jūtas vajadzīgs. Un tad, kad kārtējo reizi norāvās, tad pateicu - vai nu tu mainies un tiecies ar mazbērniem vai arī nodzeries viens pats.

Pateicu tik stingri un nopietni (un jā, esmu arī iepriekš pierādījis, ka pildu solīto), ka tagad jau gads vai divi kopš tā vairs nav problēma.

PS Un arī pats atteicos no alkohola, drīz jau 5 mēneši būs pagājuši ...

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?