shit. izklausās, ka situācija ir tāda, ka cilvēks jau iekšēji zina un rēķinās, ka pilnīgi noteikti nākotnē atkal norausies un dzers, tādēļ būtu jācenšas ar problēmu izdīlot lielākā līmenī - speciālās programmas vai terapija? liekas, ka tik vienkārši kā "pāris reižu jāspēj tikt pāri crucial momentiem, kad vajag iedzert un tad jau viss dabiski ieies savās sliedēs un atkarība izčibēs" tas neatrisināsies. jo stress un sadzīviskie iemesli, kādēļ vajag iedzert, jau nekur nepazūd.
bet nu konkrētās mazās lietas ir vienīgi - 1) neglabāt alko vai neko alko līdzīgu mājās un viegli sasniedzamā attālumā 2) pieteikt lai zvana, kad jūt, ka brūk nost, un vai nu viņa var pie kāda aizbraukt kritiskajā brīdī nomainīt vidi un parunāties, vai kāds pie viņas.
bet principā tiešām tā ir, ka atkarību jautājumā tikai cilvēks pats spēj sevi izvilkt ārā, tikai ar savu gribasspēku. ja ir motivācija. piemēram, kauns mazbērnu priekšā etc.