lasitajs ([info]lasitajs) rakstīja,
@ 2013-08-16 14:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Manai mammai ir problēmas ar alkoholu. Viņa, teiksim, pusgadu turās vispār nedzērusi, bet tad noraujās uz nedēļu. Un tad ir drausmīgās mokas, jo paģiras fiziski nav izturamas – sāpes un drebuļi, un krampji, un bezmiegs – un tad pēc nedēļas tiek izsaukts narkologs ar atkačāšanu, un nervu un miega zālēm. Viņa, protams, pati zin, ka nedrīkst dzert, bet reizēm, kā pati saka, vienkārši ārprātīgi vajag to garšu. Īpaši ja kaut kādas sadzīves problēmas uzkrīt.

Pati ļoti pārdzīvo. Šobrīd tieši ir kārtējais gadījums, vakar biju aizbraucis – mamma raud un saka "piedod" neskaitāmas reizes, kaut gan es negruzīju un nepārmetu.

Nu lūk, un es domāju, kā lai palīdz pārkāpt pāri tam brīdim, tam pirmajam brīdim, kad drausmīgi vajag alkoholu. Meklēju internetā, bet pagaidām esmu tukšām rokām. Vienīgais, kas man nāk prātā ir iedot uzpīpēt zaļo vai arī ieteikt kaut kādas garīgās prakses. No pirmā bail, par otro - viņa vienmēr šķībi skatījusies uz šādām lietām.

Varbūt ir kāds padoms.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lasitajs
2013-08-16 14:49 (saite)
Jā, man šķiet, ka ļoti precīza analīze.

Par 1) – te vēl ir mana tēva problēma, ko nepieminēju sākotnējā ierakstā. Dzērājs ar stāžu, tāds regulārais iemetējs. Savulaik pazīstams un populārs neiroķirurgs Stradiņos, tad dzeršanas dēļ atlaida, tad kauna dēļ nekur citur negāja strādāt, 90-tajos mamma faktiski vienīgā pelnīja. Tagad strādā palīgdarbus. Un šo rakstot, atklāsme nr.1: pieķēru sevi pie domas, ka esmu viņu norakstījis. Atklāsme nr2.: tēvs ir galvenā problēma. Viņš nenobremzē, viņš mēdz nest šmigu, viņš izmanto mammas lūzumu, lai attaisnotu sevi: redziet, ne es vienīgais.

Labi, ka uzrakstīju un labi, ka komentējāt. Vismaz kaut kāds virziens parādījās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mis_sarajevo
2013-08-16 15:02 (saite)
viņi ar tēvu dzīvo joprojām kopā? jo tad ir baigi traki. ja blakus ir dzērājs, nedzert ir šausmīgi grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]jim
2013-08-16 15:15 (saite)
es jau gribēju vaicāt par šo situāciju, vai tiešām mamma nav līdzatkarīga vairāk nekā atkarīga. nezinu, vai esi iedziļinājies līdzatkarības jēdzienā (es ilgu laiku sev par nelaimi neko par šo tēmu nepētīju un nelasīju). tas īsumā ir robežu jautājums: dzīvojot blakus atkarīgam cilvēkam (ne obligāti no alkohola, bet klasiskais ir tieši alkohols), otrs (parasti dzīvesbiedrs, visbiežāk tieši sievietes) it kā palīdz atkarīgajam, taču patiesībā neko nedara slimības (atkarības) ārstēšanā, jo tas dod psiholoģisku varas un kontroles sajūtu. piemēram, šajā situācijā - mamma nevis pasūta dzerošo vīru, tā saglabājot savu pašcieņu un spiežot viņu pašmotivēti atmest dzeršanu, bet raujās melnās miesās, lai uzturētu ģimeni un vīra dzeršanu. ārēji viņa savās acīs rīkojas "pareizi", pēc būtības - viņam kaitē, jo atbalsta un veicina dzīvesbiedra slimību. pašreizējā situācija izklausās tāpēc ļoti loģisks iznākums. atvaino, ja virspusīgi trivializēju tavu ģimenes vēsturi, tikai mēģinu ilustrēt, ka mammas gadījumā tad varētu būt drusku cita psiholoģiskā bāze nekā atkarībai un tad attiecīgi jādomā citi risinājumi nekā augstākminētie. sanāk, ka mamma dzer neveselīga enivronmenta (tēvs) iespaida, kuru nav ieinteresēta mainīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?