Starp citu, kāpēc tie mudaki, kurus besī visas esošās un iespējamās urbānās reālijas, turpina dzīvot pilsētās un agresīvi īdēt, nevis mauc uz saviem pāķiem mūžīgā laimē diet?
Ā, nu es nedomāju tikai Konkrēto Personu, bet vēl veselu strēķīti, kas, sēdēdami dīvānā ar skatu uz Brīvības pieminekli, starp diviem ne visai putekļainiem datorā ieklabinamiem darbiņiem nepiemirst iecibot savu sāpi par tik pretīgi perversu deģenerējošu veidojumu kā lielpilsēta un cik labprāt viņi īstenībā tagad gavilētu tēva tīrumā, kājas govspļekā sildīdami. Un ne mazākā mājiena - kas īsti kavē doties uz to Ulubeli-Bimini-Valhallu, iebrist vircā un bišķi pagavilēt.
Es savlaik sev nodefinēju, ka man ideāli būtu dzīvot tā patālāk no pilsētas, ar opciju strādāt no mājām, bet vienlaikus ar civilizācijas ekstrām - labu internetu, civilizētu pārtiku u.t.t. :)
Nezinu. Es paskatos pār labo plecu un ieraugu logā aizsnigušu pļavu un baltus kokus. Un, ja es gribētu iztēloties, ka esmu laukos, nekas man neliecinātu pretējo. Varbūt vienīgi - man ir mazāk uzmācīgu, nodzērušos kaimiņu, govs nav jāslauc, un ja savajadzēsies ātro palīdzību, tā atbrauks 10-15 minūtēs, nevis pēc 2 stundām.
Mēs pārvācāmies uz pierīgu. Tālāk 'aizmaukt' liedz darbs. Es gan neesmu pret lielām pilsētām, ir ok studentgadiem un karjeras attīstībai. Esmu pret bērnību lielpilsētās, bērniem vajag gaisu un vietu.
Tu nesaproti, tas nav vienkārši "I have a dream", runa ir par reālu valsts un zemes decentralizāciju, bezmaz utopisku projektu, balstoties uz to veselīgo vairākumu (vai vismaz lielo skaitu) pilsētā iesprūdušo, kuri sirdī tomēr vienmēr ir vēlējušies dzīvot laukos. Rīga ir forša, bet Rīga vienlaikus ir šīs valsts viena no strukturāli lielākajām nelaimēm un pārpratumiem, totāli neadekvāti Latvijas mērogiem un atpaliekoši no mūsdienu tehnoloģiju un transporta iespējām, mēs vairs sen nedzīvojam 19. otrajā pusē vai sovjetu murgos. Runa ir par reālu back to land kustību 21. gs. gs. edīcijā.
Rīga ir vienīgā iespēja izdzīvot tādam(-ai) latvietim (-ei) kā es - un arī maniem senčiem vismaz trijās paaudzēs, kuri citādi būtu nodzērušies, pakārušies, vai jel kādi citādi neatgriezeniski sadirsuši savas un savu pēcteču dzīves. Mana vecmāmiņa no mātes puses 15 gadu vecumā atbēga uz Rīgu, visā nopietnībā riskējot ar dzīvību. Novāciet savus netīros taustekļus no Rīgas, ejiet dzīvot savos pāķos, ja jums tie patīk, slimais vai veselīgais meinstrīm, man jūs nerūpat, tik beidziet gānīt to, kas man ir svēts.
Nu kam vajadzīga šī mūžīga lauku vienādošana ar dzeršanu, pagrimumu un nolaišanos, it kā žīdi būtu naudas izkrāpēji un arābi blondīņu izvarotāji. Es cīnos par lauku cilvēktiesībām, pret urbānistu diskrimināciju un privileģētību pastāvošajā diskursīvo prakšu varas struktūrā.
Nu, bet lieliski - tad dari to laukos, iedzīvini savas pastorālās, agrārās un vēl sazinkādas citas rustiskās un rukoliskās vērtības, ja Tev tās rūp. Veido savu ideālo viensētu, ciemu un sādžu. Šobrīd Tu nodarbojies tikai ar urbānās vides gānīšanu kā tāda maucīga, upura lomā iestrēgusi pseidofeministe vai rūgtuma pārņemts cionists, kurš visās diskursīvajās praksēs saskata latentu antisemītismu - tavā gadījumā "urbānismu".
Nē, ne tikai blenšana nabā laukos apcerīgā gaisotnē, to jau viņi tikai grib, gaida uz taisnajo eskeipismu, mani interesē ļoti ziedonisks lauki/mežs ienāk pilsētā, disruptīvas intervences, kas sapurina letarģiskus, iemigušus, nebrīvus tranus un liktu aizdomāties "bāc, bet ko es šeit daru, varbūt var kaut kā citādāk?!"
Neblenz nabā, pārvieto savu pēcpusi uz vidi, kurā vari attīstīties, vienlaikus attīstot apkārtni, un dari to. Pievērs uzmanību, ka Ziedonim pilsētā ienāk Mežs, nevis lauki - un īstenībā, Meža, t.i., bezapziņas, klātbūtne te - Rīgā - šobrīd ir daudz spēcīgāk jūtama nekā Kolkā vai Ciblā.
Un ne mazākā mājiena - kas īsti kavē doties uz to Ulubeli-Bimini-Valhallu, iebrist vircā un bišķi pagavilēt.
Es gan neesmu pret lielām pilsētām, ir ok studentgadiem un karjeras attīstībai. Esmu pret bērnību lielpilsētās, bērniem vajag gaisu un vietu.
Novāciet savus netīros taustekļus no Rīgas, ejiet dzīvot savos pāķos, ja jums tie patīk, slimais vai veselīgais meinstrīm, man jūs nerūpat, tik beidziet gānīt to, kas man ir svēts.
Es cīnos par lauku cilvēktiesībām, pret urbānistu diskrimināciju un privileģētību pastāvošajā diskursīvo prakšu varas struktūrā.
Pievērs uzmanību, ka Ziedonim pilsētā ienāk Mežs, nevis lauki - un īstenībā, Meža, t.i., bezapziņas, klātbūtne te - Rīgā - šobrīd ir daudz spēcīgāk jūtama nekā Kolkā vai Ciblā.
Starp citu, ir līdzīga suga - ``dīvāna karotāji`` saucas, kas īd par patriotismuun kaujā iešanu, bet par karu zina labākajā gadījumā no datorspēlēm.
Un Ieva Zībārte. http://www.diena.lv/atslegvards/ieva-zi
Ja visi rīkotos kā Tu, pasaule būtu ievērojami labāka.