Kurvjzieža kontemplācijas

Ā, nu es nedomāju tikai Konkrēto Personu, bet vēl veselu strēķīti, kas, sēdēdami dīvānā ar skatu uz Brīvības pieminekli, starp diviem ne visai putekļainiem datorā ieklabinamiem darbiņiem nepiemirst iecibot savu sāpi par tik pretīgi perversu deģenerējošu veidojumu kā lielpilsēta un cik labprāt viņi īstenībā tagad gavilētu tēva tīrumā, kājas govspļekā sildīdami.
Un ne mazākā mājiena - kas īsti kavē doties uz to Ulubeli-Bimini-Valhallu, iebrist vircā un bišķi pagavilēt.