Starp citu, kāpēc tie mudaki, kurus besī visas esošās un iespējamās urbānās reālijas, turpina dzīvot pilsētās un agresīvi īdēt, nevis mauc uz saviem pāķiem mūžīgā laimē diet?
Ā, nu es nedomāju tikai Konkrēto Personu, bet vēl veselu strēķīti, kas, sēdēdami dīvānā ar skatu uz Brīvības pieminekli, starp diviem ne visai putekļainiem datorā ieklabinamiem darbiņiem nepiemirst iecibot savu sāpi par tik pretīgi perversu deģenerējošu veidojumu kā lielpilsēta un cik labprāt viņi īstenībā tagad gavilētu tēva tīrumā, kājas govspļekā sildīdami. Un ne mazākā mājiena - kas īsti kavē doties uz to Ulubeli-Bimini-Valhallu, iebrist vircā un bišķi pagavilēt.
Es savlaik sev nodefinēju, ka man ideāli būtu dzīvot tā patālāk no pilsētas, ar opciju strādāt no mājām, bet vienlaikus ar civilizācijas ekstrām - labu internetu, civilizētu pārtiku u.t.t. :)
Nezinu. Es paskatos pār labo plecu un ieraugu logā aizsnigušu pļavu un baltus kokus. Un, ja es gribētu iztēloties, ka esmu laukos, nekas man neliecinātu pretējo. Varbūt vienīgi - man ir mazāk uzmācīgu, nodzērušos kaimiņu, govs nav jāslauc, un ja savajadzēsies ātro palīdzību, tā atbrauks 10-15 minūtēs, nevis pēc 2 stundām.
Un ne mazākā mājiena - kas īsti kavē doties uz to Ulubeli-Bimini-Valhallu, iebrist vircā un bišķi pagavilēt.