Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vēl, dārgie draugi, lūdzu, atcerieties, ka salikteņu daļas "vis-" un "pus-" vienmēr raksta kopā, pavisam cieši kopā ar vārdu, tā ka ūdens cauri netecēja. Turklāt raksta ar vienu "s", bet tas ir cits, tikpat dramatisks stāsts. Ticiet man, ka visi šie "pus gadu viņa jutās kā viss skaistākā" ir nenormāla, pretīga, acis plosoša kroplība. Nerakstiet tā nekad, pat mājās zem deķa nē! Lūdzu! Valkājiet zeķes zandalēs, leopardraksta legingus, bāziet džemperus biksēs, kaut vai apenēs, tie visi ir nieki, pārejošs mirkļa iespaids, ko garāmgājējs ierauga un aizmirst, taču nekad nekādos apstākļos neatdaliet vis- un pus-, kā arī nekabiniet tiem klāt lieko "s", kas tos pārvērstu patstāvīgā vārdā vai neidentificējamā mutantā. Citādi visi šie vārdiem norautie visi un pusi ellē knābās jūsu acis, plosīs jūsu aknas un lies kausētu svinu jums rīklēs. Esmu jūs brīdinājusi.
  • :DDDDD
  • āmen
  • +++
  • Un tā tam būs būt!
  • Atradusies te. Gan "vis", gan "pus" ir pilnvērtīgi atsevišķi lietojami vārdi un par to, ka mulsini cilvēkus ar šiem "nekad nekādos apstākļos", tavas aknas cietīs precīzi tikpat vai pat vēl jo vairāk, jo iztēlojies, ka cilvēki ar kļūdām valodas lietojumā speciāli dala salikteņus daļās(tā, tā, te ir saliktenis, paņemšu un sadalīšu).
    • OK, piekrītu par "vis", ka to var lietot kā atsevišķu partikulu. ("Neiešu vis!") Taču "pus" ārpus vārda nevar izdzīvot, gluži kā abortēts embrijs, tāpēc ļausim viņam vienmēr būt iekšpus.
      • pus nelok., s.; novec.
        1. Puse (1).
        Es ar savu arājiņu Uz pusīti vien dzīvoju: Pus gultiņas, pus sagšiņas, Pus rakstīta paladziņa. LD 24923 var.
        Abi viņi bija lieli putnu mīļotāji un, padzirdējuši kādu putniņu dziedam, pus dienām, veseliem cēlieniem sēdēja un klausījās. LTP 452.
        Ansim piederēja jau pus pilsētas.. K Skalbe 1, 68.
        Lietus lija katru dienu, pat sausā nora izžulga tā, ka rati, uz vietas stāvēdami, līdz pus riteņiem sagrima dubļos. Upīts X, 751.
        // Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
        Seši un pus gadus Vanagu saimnieks.. izpildīja šo kristīga cilvēka pienākumu.. Blaumanis 6, 4.
        ..[pirmsrevolūcijas Krievijā] izdeva likumu, kas darba laiku ierobežoja līdz vienpadsmit un pus stundām.. Upīts 9, 707.
        Pēc ilgas tirgošanās vienojās, ka Nagainis dos vekseli par pieciem tūkstošiem latu, bet akcijas saņems par diviem un pus. Rozītis III, 85.
        2. apst. nozīmē Daļēji.
        Normunds: Vai tu prasi vēl! Par to, kas savā cēlā parādībā Pus mirstīga un pusē nemirstīga Kā dieve jūsu vidū nonāca. Aspazija 3, 352.
        ..tas teikts pus pa jokam, pus nopietni. Rīgas B 83, 13, 4.
        // Daļēji, nepilnīgi.
        Smilga paceļ galvu, un no viņa acīm gaiši izstaro tas, kas balsī skan tā apspiesti un pus dzirdami. Upīts II, 410.
        • Ak, varēji taču pameklēt vēl ko iz Fīrikera vai Manteifeļa, saglabājot oriģinālo ortogrāfiju!:)
          • Fīrikers ne Fīrikers, bet apgalvot, ka lietot valodu tā, kā lietoja Blaumanis, Skalbe vai Upīts ir aplami un par to draud svina liešana rīklē...nu, nezinu, ir jābūt lielai pilsoniskai drosmei un pārliecībai :))
            • Jā, šodien latviešu valoda ir citāda nekā pirms 100, vai 50 gadiem.
              • Pavei, kā.
              • Tikai precizēšu, tātad, ja kāds uzraksta "pus pa jokam", šis kāds arī ir pelnījis svinu rīklē?
                • Svinu, ne svinu, bet labskanīgi man tas nešķiet. Ja man būtu tāds teksts jārediģē, es drīzāk ieteiktu "pa pusei kā joku" vai "pusi pa jokam".
                  • Labskanīgums vistomēr tāds parametrs ar subjektīvā piegaršu, taču(te gan varu kļūdīties), manuprāt, gramatiski arvien pilnīgi leģitīms lietojums.
                    • Piespiedi mani atvērt "tezaurs.lv" un pārliecināties, ka "pus" jebkurā kontekstā ir novecojusi forma, savukārt saliktenis "puspajokam" gan ir pilnīgi leģitīms.:)
                      Un vēl - lai attaisnotu savu pirmītējo skarbumu: man nudien ir stipri vienaldzīgi, kā cilvēki raksta savās cibās (jo tas tiešām ir tikpat kā mājās zem deķa, vai rajona bodītē, aliņu pērkot), taču, ja tā izdarās žurnālisti, kuriem par rakstīšanu maksā naudu, tas ir... ļoti, ļoti, ļoti slikti un nepiedienīgi.
                      • Nav tik viennozīmīgi, starp citu. http://www.tezaurs.lv/lvv/?vards=pus
                      • Žurnālistu prasmes ir ne tik daudz gramatiski pareizi uzrakstīt, kā uzrakstīt interesanti. Pareizrakstību kļūdu izšķeršanai ir domāti redaktori, bet ja avīze vai izdevums ir nerentabls un redaktoriem nespēj samaksāt algu, tad nu neko darīt.

                        Šekspīrs pat savu vārdu nemācēja uzrakstīt pareizi (tas ir vienā konsekventā veidā). :)
                • Pret "puspajokam" man pilnīgi noteikti nebūtu iebildumu.
                  • Šis izskatās diezgan jocīgs. Reizēm ar pareizrakstības standartu zināšanām ir par maz. Vajag arī nedaudz mūsdienīgas stilas izjūtas.

                    Lai gan stils arī ir subjektīvs. Vieniem patīk "laika apstākļi", citi stāv un krīt par "laikapstākļi".

                    Un par novecojušu arī ir tād diskutabli. Pēdējā laikā daudz ir sākuši lietot "visnotaļ", kas man atgādina vecas tantes. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais :)
                    • Valodas izjūta, kas pieļauj lietot "pus gadu viņa jutās viss skaistākā" ir nevis mūsdienīga, bet tikai neglābjami tizla un kropla. Visnotaļ tizla un kropla, lai cik jocīgi tas kādam neliktos. Es nekaunos no savas subjektivitātes un no savas puses šo diskusiju slēdzu.
                      • Man "pusgadu" izklausās ļoti birokrātiski un lietojams lietišķos tekstos. Savukārt sarunvalodā es biežāk dzirdu "pus gadu" (ar pauzi starpā), un tā arī rakstītu, ja citētu kāda cilvēka teikto. Bet kā jau teicu, tas ir subjektīvi, bet dažreiz ir svarīgi nesagrozīt, nenogludināt cilvēka teikto un arī rakstiski parādīt, kā viņš dzīvē runā. Svarīgs ir konteksts.
              • Nez kāpēc latviešu valodas un literatūras adepti mani par šādu domu iekš satori.lv nomētāja mēsliem kā dimiterpāris praidistus. Kā nekā savi 90% skolā mācāmās literatūras un valodas paraugu akurā† no tevis minētā laika. :)
            • +
  • Nu nezinu vis, vai mani sagaida tik šaušalīgas mokas.
    • Vainīga. Par "vis" kā partikulu bija jāpieliek atsevišķs teikumiņš.:)
    • Vienīgais, kas mierina, ka katram ir kāda joma, kurā viņš vai nu nav iesprindzis, vai nav spējīgs orientēties principā, tāpēc beigu beigās visas akniņas būs uz viena iesma savērtas.
  • Džemperi apenēs :D
  • man visviens, viss viens pīpis
  • Ak, dies! Es pat pasmaidīju. Pat es.
  • Tb ļaužu slāņi un kategorijas atšķiras ne tikai ar socializēšanās rituāliem, izturēšanās manierēm un apģērba gaumi, bet arī ar valodu, un pieprasīt, lai proletārietis līdz astes kaulam lauztu savu patību, sākot runāt kā kaut kāds tur Stradiņš, ir muļķīgi: nacionālkomunistu (sākumā nacionālistu uzsāktais, tad lielinieku turpinātais) aizsāktais bezšķiru valodas unifikācijas projekts, tāpat kā Sizifa projekts, ir izgāzies.
  • pus dienu strādāju, līdz paņēmu pusdienu pauzi... un ko es redzu :)
Powered by Sviesta Ciba