Vēl, dārgie draugi, lūdzu, atcerieties, ka salikteņu daļas "vis-" un "pus-" vienmēr raksta kopā, pavisam cieši kopā ar vārdu, tā ka ūdens cauri netecēja. Turklāt raksta ar vienu "s", bet tas ir cits, tikpat dramatisks stāsts. Ticiet man, ka visi šie "pus gadu viņa jutās kā viss skaistākā" ir nenormāla, pretīga, acis plosoša kroplība. Nerakstiet tā nekad, pat mājās zem deķa nē! Lūdzu! Valkājiet zeķes zandalēs, leopardraksta legingus, bāziet džemperus biksēs, kaut vai apenēs, tie visi ir nieki, pārejošs mirkļa iespaids, ko garāmgājējs ierauga un aizmirst, taču nekad nekādos apstākļos neatdaliet vis- un pus-, kā arī nekabiniet tiem klāt lieko "s", kas tos pārvērstu patstāvīgā vārdā vai neidentificējamā mutantā. Citādi visi šie vārdiem norautie visi un pusi ellē knābās jūsu acis, plosīs jūsu aknas un lies kausētu svinu jums rīklēs. Esmu jūs brīdinājusi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiValodas izjūta, kas pieļauj lietot "pus gadu viņa jutās viss skaistākā" ir nevis mūsdienīga, bet tikai neglābjami tizla un kropla. Visnotaļ tizla un kropla, lai cik jocīgi tas kādam neliktos. Es nekaunos no savas subjektivitātes un no savas puses šo diskusiju slēdzu.- extranjeroMan "pusgadu" izklausās ļoti birokrātiski un lietojams lietišķos tekstos. Savukārt sarunvalodā es biežāk dzirdu "pus gadu" (ar pauzi starpā), un tā arī rakstītu, ja citētu kāda cilvēka teikto. Bet kā jau teicu, tas ir subjektīvi, bet dažreiz ir svarīgi nesagrozīt, nenogludināt cilvēka teikto un arī rakstiski parādīt, kā viņš dzīvē runā. Svarīgs ir konteksts.