Kurvjzieža kontemplācijas

pus nelok., s.; novec.
1. Puse (1).
Es ar savu arājiņu Uz pusīti vien dzīvoju: Pus gultiņas, pus sagšiņas, Pus rakstīta paladziņa. LD 24923 var.
Abi viņi bija lieli putnu mīļotāji un, padzirdējuši kādu putniņu dziedam, pus dienām, veseliem cēlieniem sēdēja un klausījās. LTP 452.
Ansim piederēja jau pus pilsētas.. K Skalbe 1, 68.
Lietus lija katru dienu, pat sausā nora izžulga tā, ka rati, uz vietas stāvēdami, līdz pus riteņiem sagrima dubļos. Upīts X, 751.
// Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
Seši un pus gadus Vanagu saimnieks.. izpildīja šo kristīga cilvēka pienākumu.. Blaumanis 6, 4.
..[pirmsrevolūcijas Krievijā] izdeva likumu, kas darba laiku ierobežoja līdz vienpadsmit un pus stundām.. Upīts 9, 707.
Pēc ilgas tirgošanās vienojās, ka Nagainis dos vekseli par pieciem tūkstošiem latu, bet akcijas saņems par diviem un pus. Rozītis III, 85.
2. apst. nozīmē Daļēji.
Normunds: Vai tu prasi vēl! Par to, kas savā cēlā parādībā Pus mirstīga un pusē nemirstīga Kā dieve jūsu vidū nonāca. Aspazija 3, 352.
..tas teikts pus pa jokam, pus nopietni. Rīgas B 83, 13, 4.
// Daļēji, nepilnīgi.
Smilga paceļ galvu, un no viņa acīm gaiši izstaro tas, kas balsī skan tā apspiesti un pus dzirdami. Upīts II, 410.