Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man nevajag, lai kādu atlaiž no darba, kādu iesēdina, lai tiesa pasviež kādas nocirstas galvas saniknotajiem, kuri, tās apošņājuši, tūdaļ atkal brēks, ka šīs noteikti nav īstās. Vienīgais, ko es vēlos ir, lai gan būvniecībā, gan darba drošībā tiktu ieviesti daudz stingrāki standarti un bargākās, neapejamas kontroles sistēmas. Lai nevarētu Janka nospert maišeli cementa, Koļa pālī šķībi sametināt metāla konstrukciju, Gunča nepieskatīt, kur veči sakrauj būvmateriālus, Voviks samaksāt Andžam, lai paraksta nodošanas aktu, bet Raimis, Māra un Anna ignorēt signalizācijas. Lai katrā šajā posmā katru no viņiem kāds novērotu un bargi sistu pa pirkstiem.
Man nešķiet, ka svarīgākais ir uzzināt, kurš posms šajā gadījumā bijis visvājākais - varbūt visi. Es neņemos izsvērt, vai briesmīgāks ir cietumsods par nolaidību, kas izraisījusi smagas sekas, vai sadzīvošana ar sirdsapziņu, kura atgādina, ka, iespējams, tu esi līdzvainīgs daudzu desmitu ģimeņu izpostītās dzīvēs - iespējams, arī tas ir stingri individuāli.

Vienīgais ieguvums no šīs baismīgās nelaimes varētu būt rūpes par drošāku nākotni. Biedējošas paraugprāvas, lai apmierinātu atriebīgos, ir otršķirīgas.
  • tā gan
  • Parakstos.
    Tikai buutu labi to maaciibu pie reizes guut arii visaas citaas jomaas, kur notiek tieshi tas pats...
  • normatīvi un standarti būvniecībā, proti, tieši būvkonstrukcijām ir ļoti stingri, ar lielām rezervēm. patreiz arī notiek pāreja nozarē uz eironormām.
    bet problēma ir būvnieku 'visatļautība', spiežot gan uz projektētājiem (redz, konkrētās konstrukcijas nomainītas būvniecības procesā, kas nozīmē, ka sākotnēji inženieris paredzējis drošāku un pareizāku risinājumu, bet būvnieks ar pasūtītāju nolēma, ka var taču arī lētāku un vienkāršāku risinājumu būvniecības procesam), gan uz apakšuzņēmējiem. lūk un to diez vai diemžēl varēs mainīt vnk pastiprinot kaut kādus noteikumus, visticamāk ir vajadzīgs pierādīt, ka darbojas atbildības mehānisms. protams, nav nekādas pārliecības, ka būvniecības patiesie 'degradētāji' neizspruks no atbildības, jo parasti jau viņi savu panāk ar visiem vajadzīgajiem papīriem. bet ja tiks pieņemti skarbi sodi attiecībā kaut uz projektētājiem vai tiešajiem izpildītājiem, varbūt citi turpmāk turēs savu mugurkaulu stingrāku.
    īsāk sakot, man nav pārliecības, ka pietiks tikai ar sirdsapziņu, bez bailēm par sodu, lai atbildīgi darītu savu daļu.
    • ++
    • Tādā gadījumā kādam ir jākontrolē būvnieki, lai viņi kopā ar pasūtītājiem nevarētu ko tādu nolemt. Vai tad nav jāsaskaņo katras izmaiņas, kas veiktas sākotnējā projektā, vai tad būvnieks ar pasūtītāju var tā vienkārši izlemt - ai, pofig, aizstāsim tērauda konstrukciju ar, nezinu, plastmasas, lētāk sanāks, gan jau arī turēs?
      Ja kādu iesēdinās, bet citi turpinās darīties pa vecam ("jo šoreiz jau tā nenotiks, neies jau raustīties, es jau neesmu tik dumjš kā Pēteris, es izvērtēju risku"), tad tā var notikt vēl un vēl.
      • Tur, cik es saprotu, pa vidu ir jābūt būvuzraugam, kurš kādreiz pārstāvēja valsti, bet tagad - pasūtītāju. Teorētiski tādam modelim vajadzētu darboties, jo iesaistītajām pusēm svarīga reputācija. Man gan nav drošas pārliecības, ka valsti pārstāvošs būvuzraugs garantētu īpaši lielāku drošību. Korupciju - to gan.
    • Jā, man arī neliekas, ka sirdsapziņa ir kāds soģis. Tiem, kas apzināti rīkojas ļaunprātīgi, apzinoties savas rīcības sekas, sirdsapziņas nav vai ir ļoti staipāma, toties ir kaudzēm attaisnojumi. Viņi nejūtas vainīgi. No sirds. Kas to lai zina - varbūt man viņu vietā arī būtu kaudze attaisnojumu, kuriem pati kvēli ticētu. Es nespēju iedomāties. Savukārt mazākiem gariņiem un mākslinieciskākām dvēselēm gan varētu būt sirdsapziņas ēdas - varbūt pat vairāk nekā patiesībā pelnījuši. Toties haizivis gan tāpēc jau ir haizivis un sasniedz to, ko sasniedz, jo ar sirdsapziņas ēdām neaizraujas un neaizrausies arī turpmāk. Ja arī kaut ko mainīs savā biznesa kultūrā, tad ne jau sirdsapziņas ēdu vai humānu apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka pašreizējais biznesa modelis var sākt neatmaksāties.
      • Tātad jāpadara šāds biznesa modelis neiespējams. Nevis jāiesēdina viens, lai nākamais turpinātu darīt ko līdzīgu.
    • Plus. Iz sērijas, nav jēga izlikties, ka vecmāmiņas par kontrolieriem, un naudas sodi par braukšanu bez biļetes reizi par visām reizēm atrisina bezbiļetnieku problēmu. Lūk, ja panesīsies prakse bezbiļetniekiem sist pa purnu, un pēc tam uz Grēcinieku ielas publiski nopērt, tad viena daļa brašuļu pieklustu.

      Pēc analoģijas, būvnieki šobrīd to visu uztver kā sīkus pārkāpumus, vai izmaksu optimizāciju, un nekādi ne likuma pārkāpumu.
      • Vispār gan tiesību zinātnē ir pētījumi, kas apliecina, ka noziedzību mazina nevis soda bargums, bet gan soda neizbēgamība, resp., lielāka procentuālā iespēja tikt pieķertam.
        • Piemērā kar kontroli, iespēja pasūtīt konduktoru, un nejust par to ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus, kā reizi ir stāsts par iespēju no soda izbēgt.

          Vispārinot šo stāstu - sodam ir jābūt uztvertam kā sodam, nevis riskam. Riskus uzņēmēji izvērtē teju katru dienu, un risku uzņemšanās atkarībā no ieguvumiem ir uzņēmējdarbības esence. Tātad sodam ir jābūt tādam, kad riski neattaisno ieguvumus. Būvniecībā nestrādāju, tāpēc man ir grūti spriest, tie ir 10 tūkstoši, 10 miljoni, vai olas uz bluķīša, kas pārkāpj šo maģisko robežu, kad normālam uzņēmējam zūd vēlme uzņemties riskus.
  • Tev ir pilnīga taisnība. Taču arī paraugprāvām ir nozīme - tās izdevīguma un naudas svaru kausā pretī ieliek vismaz kaut ko. Pat ja tās ir bailes, ka tevi par to ko dari, var ielikt arī cietumā.
    • Nezinu. Es lāga neticu, ka bailes no soda ir efektīvākais līdzeklis, lai kaut ko sabiedrībā mainītu. Pozitīvā domāšana virzienā "Šoreiz jau nekas nenotiks" un "mani taču nepieķers" mēdz būt daudz, daudz stiprāka - citādi neviens nezagtu kaimiņa ābolus un nebrauktu tramvajā bez biļetes, kā arī nededzinātu kūlu un nebļitkotu uz plāna ledus.
      • Sabiedrībā varbūt arī ne, taču soda piespriešana uzņēmuma vadītājam, uzņēmumam, licences anulēšana, aizliegums strādāt utml. (sods!) padarītu halturēšanu par pārāk riskantu/ekonomiski neizdevīgu. Es savukārt neticu ka ārēja kontrole un normatīvi (būvinspekcijas & co) spēj kompensēt iekšējās kontroles/motivācijas/godaprāta neesamību.
        • Un tomēr - tas ir kaut kā līdzīgi ka ar piesprādzēšanos automašīnā. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa to dara nevis tāpēc, ka pastāv neliela iespēja ciest avārijā, kur tas būtu svarīgi, bet gan tāpēc, ka ir liela iespēja uzrauties uz ceļu policista posteni un samaksāt sodu.

          Attiecīgi - liela iespēja samaksāt soda naudu par sīku pārkāpumu padara cilvēkus daudz likumpaklausīgājus nekā teorētiska iespēja piedzīvot lielu negadījumu un nonākt cietumā.
    • par ko tad praavosiies, ja visi papiiri kaartiibaa?

      http://www.db.lv/ipasums/buve/mirskis-rigas-dome-konfisce-un-pielabo-zolitudes-maximas-buvniecibas-dokumentus-405566?cp=1#comments
    • Galvenais, sist pa sāpīgāko vietu - maku.
      Milzu naudas sodi kompensāciju veidā būtu labākais sods. Cietums - arī, bet tas nav tik iedarbīgs, manuprāt.
    • Luk, luk, neaizskaramibas sajuta..
  • Es teiktu, ka labak butu, ja laudis klutu godpratigaki. Ka to panakt, nezinu. Tacu zinu, cik neiespejami ir stradat, kad, censoties nelaut negodpratigaziem zagt, zuluties etc, ir 101 papirs, proceduras, sodi. Tiem, kas grib labticigi stradat, visi tas klust par pamatigu bremzejosu faktoru un demotivatoru.
    • Man liekas, ka tas ir vienkārši - sitot pa maku. Un neņemt vērā īpašumu aizplūšanu uz radu vārdiem.
    • Kā zinām, pat grēku plūdi nebija pietiekai efektīvs līdzeklis, lai selekcionētu godprātīgākus cilvēkus, bet Cēbaots tā centās.:)
      Jā, mani arī kaitina, ja kaut kur ir 101 procedūra un saskaņošana. Tomēr tas ir simtkārt labāk nekā riskēt, ka tev, pērkot dienišķo kefīra paku, uzgāžas betona klucis.
      • Tipa, jaa, bet nedaudz offtopika, tas ir viens no iemesliem, kapec, piemeram, kultura LV nav pelnosa (vai vismaz atmaksa pati sevi) nozare..

        bet tas ta, par buvniecibu jega maza, lai varetu jegpilni kontributet sai diskusijai..
        • Jā, es arī negribu diskutēt par būvniecību, kurā neorientējos (baidos, ka tikpat maz orientējas arī daudzi no tiem kaktu ekspertiem, kuri jau visu zina, arī to, kuram jāsēž un kāpec noteikti neisēdinās Īstos).
          Tomēr visnotaļ akceptēju, ka jomās, kur var daudz vieglāk radīt tiešus riskus cilvēka dzīvībai - tai skaitā būvniecībā, tāpat arī ceļu satiksmē, ieroču apritē, medicīnā, farmācijā utt., drošības standarti ir daudz augstāki nekā kultūrā, izglītībā utml., kā arī kontroles mehānismi daudz izvērstāki un stingrāki.
  • Pievienojiet arī manu parakstu!
  • Patiesībā tā ir Sistēma. Tu pat iedomāties nevari, kādi noziedzīgi rinķa danči notiek ap iepirkumiem būvniecībā. Es nedaudz zinu (man vairāki tuvi cilvēki strādā dažās organizācijās un stāda tāmes), tāpēc cenšos nedomāt par to, citādi ir tā, it kā auksta roka iekšā sažņaudz. Un baidos, ka tur nekas nemainīsies vēl ilgi, ja jebkad mainīsies, kamēr nemainīs Sistēmu.
    • Es šo to varu iedomāties gan, jo strādāju Pati-Zini-Kur laikā, kad mazliet tika papurināta RD Būvvalde un dažos no dokumentiem nācās ieskatīties.
      Tieši tā, jāmaina sistēma, galvenokārt uzraudzības un kontroles sistēma, jo nevar cerēt, ka ar grēku nožēlu kādam pietiks, lai turpmāk nebūtu paviršs, nezagtu, nekukuļotu un necenstos ietaupīt uz drošības rēķina.
Powered by Sviesta Ciba