![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man nevajag, lai kādu atlaiž no darba, kādu iesēdina, lai tiesa pasviež kādas nocirstas galvas saniknotajiem, kuri, tās apošņājuši, tūdaļ atkal brēks, ka šīs noteikti nav īstās. Vienīgais, ko es vēlos ir, lai gan būvniecībā, gan darba drošībā tiktu ieviesti daudz stingrāki standarti un bargākās, neapejamas kontroles sistēmas. Lai nevarētu Janka nospert maišeli cementa, Koļa pālī šķībi sametināt metāla konstrukciju, Gunča nepieskatīt, kur veči sakrauj būvmateriālus, Voviks samaksāt Andžam, lai paraksta nodošanas aktu, bet Raimis, Māra un Anna ignorēt signalizācijas. Lai katrā šajā posmā katru no viņiem kāds novērotu un bargi sistu pa pirkstiem.
Man nešķiet, ka svarīgākais ir uzzināt, kurš posms šajā gadījumā bijis visvājākais - varbūt visi. Es neņemos izsvērt, vai briesmīgāks ir cietumsods par nolaidību, kas izraisījusi smagas sekas, vai sadzīvošana ar sirdsapziņu, kura atgādina, ka, iespējams, tu esi līdzvainīgs daudzu desmitu ģimeņu izpostītās dzīvēs - iespējams, arī tas ir stingri individuāli.
Vienīgais ieguvums no šīs baismīgās nelaimes varētu būt rūpes par drošāku nākotni. Biedējošas paraugprāvas, lai apmierinātu atriebīgos, ir otršķirīgas.
Man nešķiet, ka svarīgākais ir uzzināt, kurš posms šajā gadījumā bijis visvājākais - varbūt visi. Es neņemos izsvērt, vai briesmīgāks ir cietumsods par nolaidību, kas izraisījusi smagas sekas, vai sadzīvošana ar sirdsapziņu, kura atgādina, ka, iespējams, tu esi līdzvainīgs daudzu desmitu ģimeņu izpostītās dzīvēs - iespējams, arī tas ir stingri individuāli.
Vienīgais ieguvums no šīs baismīgās nelaimes varētu būt rūpes par drošāku nākotni. Biedējošas paraugprāvas, lai apmierinātu atriebīgos, ir otršķirīgas.
Tikai buutu labi to maaciibu pie reizes guut arii visaas citaas jomaas, kur notiek tieshi tas pats...
bet problēma ir būvnieku 'visatļautība', spiežot gan uz projektētājiem (redz, konkrētās konstrukcijas nomainītas būvniecības procesā, kas nozīmē, ka sākotnēji inženieris paredzējis drošāku un pareizāku risinājumu, bet būvnieks ar pasūtītāju nolēma, ka var taču arī lētāku un vienkāršāku risinājumu būvniecības procesam), gan uz apakšuzņēmējiem. lūk un to diez vai diemžēl varēs mainīt vnk pastiprinot kaut kādus noteikumus, visticamāk ir vajadzīgs pierādīt, ka darbojas atbildības mehānisms. protams, nav nekādas pārliecības, ka būvniecības patiesie 'degradētāji' neizspruks no atbildības, jo parasti jau viņi savu panāk ar visiem vajadzīgajiem papīriem. bet ja tiks pieņemti skarbi sodi attiecībā kaut uz projektētājiem vai tiešajiem izpildītājiem, varbūt citi turpmāk turēs savu mugurkaulu stingrāku.
īsāk sakot, man nav pārliecības, ka pietiks tikai ar sirdsapziņu, bez bailēm par sodu, lai atbildīgi darītu savu daļu.
Ja kādu iesēdinās, bet citi turpinās darīties pa vecam ("jo šoreiz jau tā nenotiks, neies jau raustīties, es jau neesmu tik dumjš kā Pēteris, es izvērtēju risku"), tad tā var notikt vēl un vēl.
Pēc analoģijas, būvnieki šobrīd to visu uztver kā sīkus pārkāpumus, vai izmaksu optimizāciju, un nekādi ne likuma pārkāpumu.
Vispārinot šo stāstu - sodam ir jābūt uztvertam kā sodam, nevis riskam. Riskus uzņēmēji izvērtē teju katru dienu, un risku uzņemšanās atkarībā no ieguvumiem ir uzņēmējdarbības esence. Tātad sodam ir jābūt tādam, kad riski neattaisno ieguvumus. Būvniecībā nestrādāju, tāpēc man ir grūti spriest, tie ir 10 tūkstoši, 10 miljoni, vai olas uz bluķīša, kas pārkāpj šo maģisko robežu, kad normālam uzņēmējam zūd vēlme uzņemties riskus.
Attiecīgi - liela iespēja samaksāt soda naudu par sīku pārkāpumu padara cilvēkus daudz likumpaklausīgājus nekā teorētiska iespēja piedzīvot lielu negadījumu un nonākt cietumā.
http://www.db.lv/ipasums/buve/mirskis-r
Milzu naudas sodi kompensāciju veidā būtu labākais sods. Cietums - arī, bet tas nav tik iedarbīgs, manuprāt.
Jā, mani arī kaitina, ja kaut kur ir 101 procedūra un saskaņošana. Tomēr tas ir simtkārt labāk nekā riskēt, ka tev, pērkot dienišķo kefīra paku, uzgāžas betona klucis.
bet tas ta, par buvniecibu jega maza, lai varetu jegpilni kontributet sai diskusijai..
Tomēr visnotaļ akceptēju, ka jomās, kur var daudz vieglāk radīt tiešus riskus cilvēka dzīvībai - tai skaitā būvniecībā, tāpat arī ceļu satiksmē, ieroču apritē, medicīnā, farmācijā utt., drošības standarti ir daudz augstāki nekā kultūrā, izglītībā utml., kā arī kontroles mehānismi daudz izvērstāki un stingrāki.
Tieši tā, jāmaina sistēma, galvenokārt uzraudzības un kontroles sistēma, jo nevar cerēt, ka ar grēku nožēlu kādam pietiks, lai turpmāk nebūtu paviršs, nezagtu, nekukuļotu un necenstos ietaupīt uz drošības rēķina.