Kurvjzieža kontemplācijas

krii

24.11.13 19:01

Man nevajag, lai kādu atlaiž no darba, kādu iesēdina, lai tiesa pasviež kādas nocirstas galvas saniknotajiem, kuri, tās apošņājuši, tūdaļ atkal brēks, ka šīs noteikti nav īstās. Vienīgais, ko es vēlos ir, lai gan būvniecībā, gan darba drošībā tiktu ieviesti daudz stingrāki standarti un bargākās, neapejamas kontroles sistēmas. Lai nevarētu Janka nospert maišeli cementa, Koļa pālī šķībi sametināt metāla konstrukciju, Gunča nepieskatīt, kur veči sakrauj būvmateriālus, Voviks samaksāt Andžam, lai paraksta nodošanas aktu, bet Raimis, Māra un Anna ignorēt signalizācijas. Lai katrā šajā posmā katru no viņiem kāds novērotu un bargi sistu pa pirkstiem.
Man nešķiet, ka svarīgākais ir uzzināt, kurš posms šajā gadījumā bijis visvājākais - varbūt visi. Es neņemos izsvērt, vai briesmīgāks ir cietumsods par nolaidību, kas izraisījusi smagas sekas, vai sadzīvošana ar sirdsapziņu, kura atgādina, ka, iespējams, tu esi līdzvainīgs daudzu desmitu ģimeņu izpostītās dzīvēs - iespējams, arī tas ir stingri individuāli.

Vienīgais ieguvums no šīs baismīgās nelaimes varētu būt rūpes par drošāku nākotni. Biedējošas paraugprāvas, lai apmierinātu atriebīgos, ir otršķirīgas.

• 26 raksta
• ir doma

• _re_

  24.11.13 19:53

  

  normatīvi un standarti būvniecībā, proti, tieši būvkonstrukcijām ir ļoti stingri, ar lielām rezervēm. patreiz arī notiek pāreja nozarē uz eironormām.
  bet problēma ir būvnieku 'visatļautība', spiežot gan uz projektētājiem (redz, konkrētās konstrukcijas nomainītas būvniecības procesā, kas nozīmē, ka sākotnēji inženieris paredzējis drošāku un pareizāku risinājumu, bet būvnieks ar pasūtītāju nolēma, ka var taču arī lētāku un vienkāršāku risinājumu būvniecības procesam), gan uz apakšuzņēmējiem. lūk un to diez vai diemžēl varēs mainīt vnk pastiprinot kaut kādus noteikumus, visticamāk ir vajadzīgs pierādīt, ka darbojas atbildības mehānisms. protams, nav nekādas pārliecības, ka būvniecības patiesie 'degradētāji' neizspruks no atbildības, jo parasti jau viņi savu panāk ar visiem vajadzīgajiem papīriem. bet ja tiks pieņemti skarbi sodi attiecībā kaut uz projektētājiem vai tiešajiem izpildītājiem, varbūt citi turpmāk turēs savu mugurkaulu stingrāku.
  īsāk sakot, man nav pārliecības, ka pietiks tikai ar sirdsapziņu, bez bailēm par sodu, lai atbildīgi darītu savu daļu.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • adinkra

    24.11.13 20:01

    ++

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • krii

    24.11.13 20:04

    

    Tādā gadījumā kādam ir jākontrolē būvnieki, lai viņi kopā ar pasūtītājiem nevarētu ko tādu nolemt. Vai tad nav jāsaskaņo katras izmaiņas, kas veiktas sākotnējā projektā, vai tad būvnieks ar pasūtītāju var tā vienkārši izlemt - ai, pofig, aizstāsim tērauda konstrukciju ar, nezinu, plastmasas, lētāk sanāks, gan jau arī turēs?
    Ja kādu iesēdinās, bet citi turpinās darīties pa vecam ("jo šoreiz jau tā nenotiks, neies jau raustīties, es jau neesmu tik dumjš kā Pēteris, es izvērtēju risku"), tad tā var notikt vēl un vēl.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • lennay

      24.11.13 20:17

      

      Tur, cik es saprotu, pa vidu ir jābūt būvuzraugam, kurš kādreiz pārstāvēja valsti, bet tagad - pasūtītāju. Teorētiski tādam modelim vajadzētu darboties, jo iesaistītajām pusēm svarīga reputācija. Man gan nav drošas pārliecības, ka valsti pārstāvošs būvuzraugs garantētu īpaši lielāku drošību. Korupciju - to gan.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

  • lennay

    24.11.13 20:12

    

    Jā, man arī neliekas, ka sirdsapziņa ir kāds soģis. Tiem, kas apzināti rīkojas ļaunprātīgi, apzinoties savas rīcības sekas, sirdsapziņas nav vai ir ļoti staipāma, toties ir kaudzēm attaisnojumi. Viņi nejūtas vainīgi. No sirds. Kas to lai zina - varbūt man viņu vietā arī būtu kaudze attaisnojumu, kuriem pati kvēli ticētu. Es nespēju iedomāties. Savukārt mazākiem gariņiem un mākslinieciskākām dvēselēm gan varētu būt sirdsapziņas ēdas - varbūt pat vairāk nekā patiesībā pelnījuši. Toties haizivis gan tāpēc jau ir haizivis un sasniedz to, ko sasniedz, jo ar sirdsapziņas ēdām neaizraujas un neaizrausies arī turpmāk. Ja arī kaut ko mainīs savā biznesa kultūrā, tad ne jau sirdsapziņas ēdu vai humānu apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka pašreizējais biznesa modelis var sākt neatmaksāties.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      24.11.13 20:15

      

      Tātad jāpadara šāds biznesa modelis neiespējams. Nevis jāiesēdina viens, lai nākamais turpinātu darīt ko līdzīgu.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

  • black_data

    26.11.13 14:44

    

    Plus. Iz sērijas, nav jēga izlikties, ka vecmāmiņas par kontrolieriem, un naudas sodi par braukšanu bez biļetes reizi par visām reizēm atrisina bezbiļetnieku problēmu. Lūk, ja panesīsies prakse bezbiļetniekiem sist pa purnu, un pēc tam uz Grēcinieku ielas publiski nopērt, tad viena daļa brašuļu pieklustu.
    
    Pēc analoģijas, būvnieki šobrīd to visu uztver kā sīkus pārkāpumus, vai izmaksu optimizāciju, un nekādi ne likuma pārkāpumu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      26.11.13 15:10

      

      Vispār gan tiesību zinātnē ir pētījumi, kas apliecina, ka noziedzību mazina nevis soda bargums, bet gan soda neizbēgamība, resp., lielāka procentuālā iespēja tikt pieķertam.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • black_data

        26.11.13 15:24

        

        Piemērā kar kontroli, iespēja pasūtīt konduktoru, un nejust par to ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus, kā reizi ir stāsts par iespēju no soda izbēgt.
        
        Vispārinot šo stāstu - sodam ir jābūt uztvertam kā sodam, nevis riskam. Riskus uzņēmēji izvērtē teju katru dienu, un risku uzņemšanās atkarībā no ieguvumiem ir uzņēmējdarbības esence. Tātad sodam ir jābūt tādam, kad riski neattaisno ieguvumus. Būvniecībā nestrādāju, tāpēc man ir grūti spriest, tie ir 10 tūkstoši, 10 miljoni, vai olas uz bluķīša, kas pārkāpj šo maģisko robežu, kad normālam uzņēmējam zūd vēlme uzņemties riskus.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais