izmisuma kliedziens valsts svētku priekšvakarā
Tas nu ir noticis. Analfabētisms pārņēmis vadošo izdevniecību produktu vākus. Šodien ieraudzīju žurnālu "Ievas Stāsti", kuram uz vāka dižojās un rotājās divos atsevišķos vārdos rakstīts "tikpat". ("Cik maksā stelles? TIK PAT, cik mašīna").
Ja šo lasa kāds no izdevniecības "Santa", lūdzu, nododiet sveicienus Dansbergas Ančas kundzei un iesakiet beidzot pieņemt darbā korektoru. Es, protams, labprātāk ieteiktu atlaist rakstīt neprotošos žurnālistus, taču baidos, ka šāda misija nav realizējama.
Kurp raugās Valsts valodas centrs? Kādēļ tas nesargā savu mazizglītoto lasītāju svētās tiesības saņemt dienišķo sēnalu devu uzrakstītu nekropļotā valodā? Kādēļ, kādēļ, kādēļ?
Kāpēc brēkāt par zemo dzimstību, ja valoda tāpat (un nevis "tā pat"!!!!!) jau ir tik piesmieta, ka maz vairs palicis, ko nākamām paaudzēm nodot?
Kāpēc visa ierēdņu armija to pieļauj?
Ja šo lasa kāds no izdevniecības "Santa", lūdzu, nododiet sveicienus Dansbergas Ančas kundzei un iesakiet beidzot pieņemt darbā korektoru. Es, protams, labprātāk ieteiktu atlaist rakstīt neprotošos žurnālistus, taču baidos, ka šāda misija nav realizējama.
Kurp raugās Valsts valodas centrs? Kādēļ tas nesargā savu mazizglītoto lasītāju svētās tiesības saņemt dienišķo sēnalu devu uzrakstītu nekropļotā valodā? Kādēļ, kādēļ, kādēļ?
Kāpēc brēkāt par zemo dzimstību, ja valoda tāpat (un nevis "tā pat"!!!!!) jau ir tik piesmieta, ka maz vairs palicis, ko nākamām paaudzēm nodot?
Kāpēc visa ierēdņu armija to pieļauj?
Vai arī - "Tik pat tiranozaurs nespētu aprīt" vai "Tā pat blusa nelec"
Protams no stilistikas viedokļa nav lāga veidot šādas vārdkopas, jo tās runājot saplūst un asociējas ar vārdiem "tikpat" un "tāpat", kuriem patiešām ir cita nozīme.
(hmm, pēdējā laikā šī piebilde, šķiet, kļūst obligāta)
plēš, plēš. man gan šķiet, ka daudz lielāka un smagāka problēma ir vienkārši slikti teksti, kas ne tikai degradē cilvēku valodas izjūtu, bet arī padara viņus vienkārši stulbākus, nespējīgus spriest un just.
Pirmām kārtām tā, protams, ir redaktora atbildība - bija taču jāapskatās vāka makets, pirms laida drukāt! Maketētājs drīkst nemācēt pats savu vārdu uzrakstīt un korektors var kaut ko palaist garām, bet redaktors atbiild par visu. Un tā nav zemsvītras piezīme kādā tur 49.lappusē, vissīkākajā šriftā, tas ir lielburtains virsraksts uz vāka.
tāda kļūda uz vāka ir līdzīga publiskam pirdienam - nepatīkami un kauns, un nebūt nav ok, bet tāpēc jau nav jācērt nost galvas. bet tas, kas vairumā gadījumu notiek aiz vākiem, gan ir nokārtošanās istabas vidū.
[tas nekas, ka man jāj prātu, ka tik to dara saskaņā ar valsts valodas likumu visjaunākajā redakcijā]
var sasistiespasaule iet uz galu. Atlikušie 9nedalās uz pusēm: vienai pie kājas, otrie ir pilnīgā panikā un izmisumā, jo listes neatceras vai regulāri putro, kur to visu internetā varēja atrast arī satraukumā neatceras un pēdējam draugam zvanīt baidās.tā jau piekrītu gan, ka iet roku rokā, tikai es tur nekādas interesantas sakarības nesamanu.
nav jau tik sen, vēl treknajā saulītē, ēlertes diena un tamlīdzīgi flagmaņi izdomāja, ka ir taču Tilde un spelčekeri un jūķūbtransleits un sāka vaļināt korektōres kā pēc komandas. tagad takš mēs visi lieli un vareni un vīķi freimaņi. ap to pašu laiku es vienā notāru kantorī saskāros ar tādu Fawlty Towers scenāriju (dokumentu apstrādes jeb kopīpastas žanrā), ka iesaucu šo par Lielo Amatieru laiku.
bet visādi citādi uz to formālo es cenšos neieciklēties. un labi vien ir. tici man - ja ieciklētos, Halks un Zmejs Gorīničs uz Kamčatku aizbēgtu. tāpēc gramārnažus uzraugu par šķiras ienaidniekiem, entrōpijas vairotājiem un tādiem kā nelaimīgiem mīlniekiem, ibō nedabūs viņi nekad to, uz ko aicina Radītāju vai mītisku ierēdņu armiju.
Mans brēciens ir par to, ka sen jau vairs negaidu kvalitatīvu žurnālistiku, dziļus un pārdomātus pētnieciskus rakstus, ka nav lemts, tad nav, bet to mazo mazumiņu - nelikt uz vāka muļķīgas kļūdas, kas tam pašam skolas neizmācītajam jaunulim lieku reizi sajauc galvu, nu, vismaz tik daudz taču var!
Esmu pieņēmusi to, ka žurnālistu redakcijās (tāpat kā visur citur) nevar pieņemt darbā tikai erudītus cilvēkus ar plašu redzesloku un dziļu interesi par kaut ko, kas nav Mušdirsānu dziedniece Marija ar savu novārdoto cukuru vai jaunākās smēres pret pumpām, ka lielākā daļa tur būs seklas viduvējības, kas rakstīs seklas, viduvējas mulķības. Taču, ja seklajām, viduvējajām muļķībām pa vidu vēl saliek brēcošas pareizrakstības kļūdas, es topu pavisam skumja. Pavisam, pavisam.
ortogrāfija, tāpat kā dēmō- un visas citas krātijas (tā pat es māku pateikt), ir pārejoša lieta. nav vērts pret to izturēties ar pārspīlētu pietāti. tā nav nekāda Dievišķa atklāsme, vnk. viens no mūsu trial'n'error ķēdes posmiem. turklāt tās pamatā ir vienošanās, kontrakts. ko var pieņemt vai noraidīt, daļēji vai pilnībā.
šī tiešām būs bijusi nieka kļūme. skaidrs, ka viņiem ir kaut kāds mehānisms blusu izķeršanā, bet šoreiz kas nogājis greizi. kā aleja teica – izrādīsim nu biškuci cēlsirdīgas žēlsirdības ;) paldies par sarunu.
jebkurā gadījumā esmu ļoti attālināts no tās sfēras, Tev tiešām varētu būt labāk zināms.
Tiesa, portālam korektora nav vispār. Tikai laikrakstam. (Tas par laiku līdz š.g.februārim)
katram savs Ahilleja papēdis
Re: katram savs Ahilleja papēdis
Konkrēts piemērs - mūsu kopīgā paziņa nodod rakstu, un korektore viņas teikumu "darbs darāms lēni" izlabo uz "darbs darāms lēnu", jo esot tak arī tādi apstākļa vārdi kā "augstu", "zemu". Un iepūt tu viņai!
Tā arī nodrukāja.