![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man šķiet, ka Ušakovam tagad būtu morāls pienākums līdzjūtošajai tautai sīki un smalki izstāstīt, kā tieši viņš sevi nodzinis līdz šādai te ligai. Visiem amatierskrējējiem būtu noderīgi uzzināt, ko tieši nedrīkst darīt. Protams, garās distances vienmēr ir zināms risks, un vienmēr kādam var uznākt sirdsklauve ar vieglu ģīboni. Taču 99% šādu gadījumu ģībējs paguļ pavēnī, dakteri viņam iedod (vai iešpricē) kādu mundrumzālīti, tad viņš izšņauc degunu un soļo mājup. Taču, ja normāla paskata vīrietis, kurš nav ne sagrabējis, ne resns un distanci skrien nebūt ne pirmo reizi, gandrīz atdod galus un spiests nomainīt teju ne pilnu komplektu iekšu, tad nav īsti skaidrs, kas tur pie vainas. Un man - kā amatierskrējējai, nevis kā Rīgas iedzīvotājai - liekas visnotaļ svarīgi saprast - KAS?!
Un ja pie vainas drinki - tad cik īsti to draņķu jāiztempj, lai būtu šādas sekas?
Kā pati teici - ir tie "nepārprotamie signāli", kuri vīriešiem nemaz tik nepārprotami nešķiet atsevišķos gadījumos. Neba vienīgais Ušakovs šādi no trases nogāja, nogāja vēl strēķītis, kāds vājākā formā, aber zviedrs kaut kāds, cik noprotu - smagākā. Ja pareizi saprotu, no tiem, kuri tika transportēti uz slimnīcu, sievietes nebija nevienas, tā kā Tavam satraukumam nav pamata:))
Un tie vieglākie gadījumi ir pilnīgi normāli. Es nemaz nebaidītos no iespējas apģībt un pagulēt ēniņā, kamēr izskatīgs feldšerītis tausta man pulsu un dod validolu.:)
Taču neviens apjautātais mediķis nav man mācējis pateikt - kā var nonākt līdz ka TĀDAM.
Un no plaušu tūskas brīvi attīstās nieru mazspēja.
Tas ir saistīts ar sirdi arī, protams, taču ne jau ar kādu baiso kaiti, bet tālab, ka sirds tiek pārpūlēta vienkārši.
Sporta ārste neesmu, bet esmu gribējusi būt.. cik atceros no treneru stāstītā nometnēs un kas man ir licies, kā iespējamais skaidrojams ir, ka Ušiks sevi burtiski nodedzinājis, kas izskatās aptuveni tā:
Jo mazāk cilvēks ir trenējies ilgtermiņā, jo mazāka ir amplitūda līdz anaerobajai pulsa zonai. Attiecīgi, ja cilvēks ilgstoši sakostiem zobiem skrien pāri savai normālajai aerobajai zonai, asinīs nenonāk tik daudz skābekļa, bet izdalās vairāk, ja nemaldos, pienskābes un kaut kā tur tā ķīmija sanāk tāda,ka anaerobajā zonā cilvēkam "deg" musīši un līdz pat, izskatās, "drošinātājiem".
Vismaz man tas izskaidro skābekļa trūkumus/badu organismā, jo asinis ir tās, kas saista un apgādā šūnas/orgānus ar skābekli. Un iespējams ir kāda apstākļu sakritība (neveiksmīga pārtikas izvēle+iespējams kāda nezināma veselības problēma+nepietiekama sagatavotība), kas to visu padarīja par šādu rezultātu. Zinātāji drīkst mani labot un kritizēt, manas zināšanas ir druskas no sporta ārstu un treneru reiz stāstītā, bet man tas makes-sense šādā situācijā. Tiesa, detaļas nezinu par Uš.iepr.veselības stāvokli un trenētību, bet pieņēmums par netrenētību, jo nav dzirdēts, ka viņš kaut kur regulāri piedalītos sačos, tiesa darbs viņam nez vai ir no rāmākajiem, kas var ietekmēt veselību.
Gulēt kaitīgi, atrofējamies. Sēdēt kaitīgi, mugura un pakaļa cieš. Iet kaitīgi, locītavas izļurkājas, mugurkauls cieš. Skriet vispār skaidra nāve, ceļgali sadrūp un nieres apstājas.
Reiz vienās piedzīvojumu sacīkstēs ieskrēju normālā krīzē, to sapratu tikai vēlāk: biju diezgan netrenējusies, bet braša, bliezu kopā ar ātriem džekiem un aiz lepnibas liku līdzi viņu ritmam. Kontrolpunktos uzkodu sporta želeju, uzdzēru ūdeni un vienā brīdī vienkārši nomaucos, saprotot, ka "plīst kuņģis". Tas bija mežā, kādus 15 km no Krāslavas, totālos bezceļos, kādu brīdi pagulšņāju sūnās un ar vienu no biedriem nolēmām iet uz tuvāko ceļu, lai sauktu ātros. Ejot palika labāk, tā ka mačus turpināju (bija palicis vien veloposms un airēšana, mani 2 mīļākie), bet pēc tam saņēmu diezgan lielu brāzienu no jau minētās sporta ārstes un liegumu bez a) normalizēta svara, b) aerobās bāzes veidošanas vismaz gada garumā piedalīties 24 stundīgos sporta formātos.
Individuāli cilvēks var ar sevi darīt ko grib, lai nodzenas līdz nāvei, ja tā patīk, bet vai tāds var būt vadītājs?