Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man šķiet, ka Ušakovam tagad būtu morāls pienākums līdzjūtošajai tautai sīki un smalki izstāstīt, kā tieši viņš sevi nodzinis līdz šādai te ligai. Visiem amatierskrējējiem būtu noderīgi uzzināt, ko tieši nedrīkst darīt. Protams, garās distances vienmēr ir zināms risks, un vienmēr kādam var uznākt sirdsklauve ar vieglu ģīboni. Taču 99% šādu gadījumu ģībējs paguļ pavēnī, dakteri viņam iedod (vai iešpricē) kādu mundrumzālīti, tad viņš izšņauc degunu un soļo mājup. Taču, ja normāla paskata vīrietis, kurš nav ne sagrabējis, ne resns un distanci skrien nebūt ne pirmo reizi, gandrīz atdod galus un spiests nomainīt teju ne pilnu komplektu iekšu, tad nav īsti skaidrs, kas tur pie vainas. Un man - kā amatierskrējējai, nevis kā Rīgas iedzīvotājai - liekas visnotaļ svarīgi saprast - KAS?!
  • jā, man kā cilvēkams, kas līdz vēliem pusaudža gadiem ir kautko nopietnāk darījis un iemantojis labu bāzīti un vēlāk ne tik nopietni, un tikai tad nolēmis noskriet kādus pāris pusgaros un vienu garo gabaliņu, arī liekas dīvaini - kā ir iespējams burtiski "aizskriet līdz komai". Tiesa, nekad neesmu skrējusi uz ātrumu (garo gabalu specifika - izturēt), tapēc sanāk vieglāk sevi čekot, bet jūt taču, ka paliek sūdīgi.. nu, ja vienīgi ignorē ķermeņa signālus - tas ir vienīgais izskaidrojums. Otrs - ja viņš ir mērs - droši vien nodomāja, ka nebūs jau mīkstais - tip` - reku vēl 2km - izturēs, izvilks, padzersies, ieies dušā un būs lab`.

    Sporta ārste neesmu, bet esmu gribējusi būt.. cik atceros no treneru stāstītā nometnēs un kas man ir licies, kā iespējamais skaidrojams ir, ka Ušiks sevi burtiski nodedzinājis, kas izskatās aptuveni tā:
    Jo mazāk cilvēks ir trenējies ilgtermiņā, jo mazāka ir amplitūda līdz anaerobajai pulsa zonai. Attiecīgi, ja cilvēks ilgstoši sakostiem zobiem skrien pāri savai normālajai aerobajai zonai, asinīs nenonāk tik daudz skābekļa, bet izdalās vairāk, ja nemaldos, pienskābes un kaut kā tur tā ķīmija sanāk tāda,ka anaerobajā zonā cilvēkam "deg" musīši un līdz pat, izskatās, "drošinātājiem".
    Vismaz man tas izskaidro skābekļa trūkumus/badu organismā, jo asinis ir tās, kas saista un apgādā šūnas/orgānus ar skābekli. Un iespējams ir kāda apstākļu sakritība (neveiksmīga pārtikas izvēle+iespējams kāda nezināma veselības problēma+nepietiekama sagatavotība), kas to visu padarīja par šādu rezultātu. Zinātāji drīkst mani labot un kritizēt, manas zināšanas ir druskas no sporta ārstu un treneru reiz stāstītā, bet man tas makes-sense šādā situācijā. Tiesa, detaļas nezinu par Uš.iepr.veselības stāvokli un trenētību, bet pieņēmums par netrenētību, jo nav dzirdēts, ka viņš kaut kur regulāri piedalītos sačos, tiesa darbs viņam nez vai ir no rāmākajiem, kas var ietekmēt veselību.
    • Lūk, lūk - tieši to es gribu, lai viņš visai tautai izstāsta! Cik trenējās, cik netrenējās, kādus drinkus lietoja, kādas kaites pirms tam pārslimojis. Citādi mēs visi te tikai ar minējumiem un teorētiskām spekulācijām mokāmies.:)
      • jā, es ar labprāt gribētu, lai tas tiktu publiski atklāts. Galvenokārt tādēļ, ka man gribas, lai cilvēki atbildīgi izturas pret savu organismu, ja ir uzstādījuši šādus fiziskus mērķus. Un, lai cilvēki nečīkst, ka redz "skriešana bojā veselību", ja tā jau bijusi ne tik nevainojama pirms viņi spēruši soli pāri starta līnijai.
        • Tieši tā. Šādi gadījumi bez papildus paskaidrojuma palīdz iesakņoties mītam par skriešanas kaitīgumu.
          • nu, bez mēra (samēra, nevis munipisalitātes vadītāja) un sajēgas viss ir kaitīgs.

            Gulēt kaitīgi, atrofējamies. Sēdēt kaitīgi, mugura un pakaļa cieš. Iet kaitīgi, locītavas izļurkājas, mugurkauls cieš. Skriet vispār skaidra nāve, ceļgali sadrūp un nieres apstājas.
      • Viņa treniņu grafiks bija vienbrīd tviterī, diezgan blīvi trenējās tieši pēdējos mēnešus, kas visiticamāk arī nozīmē, ka nebija izveidota pietiekama aerobā bāze un mitohondriji. Sportistiem- amatieriem no šī būtu jāmācās neforsēt, iespēju robežās vismaz 1x aiziet pie laba sporta ārsta uz slodzes/izturības testiem Latv.Olimpiskajā vienībā un uzzināt visu par savām iespējamajām jaudām, vielmaiņas ātrumu, pienskābēm, plaušu tilpumiem un skābekļa apmaiņu un citu specifiku. Un jā, nedzert enerģijas dzērienus, ja vien ne specializētie sāļu/magnija/vitamīnu dzērieni, kurus ierekomendē tas pats sporta ārsts.


        Reiz vienās piedzīvojumu sacīkstēs ieskrēju normālā krīzē, to sapratu tikai vēlāk: biju diezgan netrenējusies, bet braša, bliezu kopā ar ātriem džekiem un aiz lepnibas liku līdzi viņu ritmam. Kontrolpunktos uzkodu sporta želeju, uzdzēru ūdeni un vienā brīdī vienkārši nomaucos, saprotot, ka "plīst kuņģis". Tas bija mežā, kādus 15 km no Krāslavas, totālos bezceļos, kādu brīdi pagulšņāju sūnās un ar vienu no biedriem nolēmām iet uz tuvāko ceļu, lai sauktu ātros. Ejot palika labāk, tā ka mačus turpināju (bija palicis vien veloposms un airēšana, mani 2 mīļākie), bet pēc tam saņēmu diezgan lielu brāzienu no jau minētās sporta ārstes un liegumu bez a) normalizēta svara, b) aerobās bāzes veidošanas vismaz gada garumā piedalīties 24 stundīgos sporta formātos.
Powered by Sviesta Ciba