Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man šķiet, ka Ušakovam tagad būtu morāls pienākums līdzjūtošajai tautai sīki un smalki izstāstīt, kā tieši viņš sevi nodzinis līdz šādai te ligai. Visiem amatierskrējējiem būtu noderīgi uzzināt, ko tieši nedrīkst darīt. Protams, garās distances vienmēr ir zināms risks, un vienmēr kādam var uznākt sirdsklauve ar vieglu ģīboni. Taču 99% šādu gadījumu ģībējs paguļ pavēnī, dakteri viņam iedod (vai iešpricē) kādu mundrumzālīti, tad viņš izšņauc degunu un soļo mājup. Taču, ja normāla paskata vīrietis, kurš nav ne sagrabējis, ne resns un distanci skrien nebūt ne pirmo reizi, gandrīz atdod galus un spiests nomainīt teju ne pilnu komplektu iekšu, tad nav īsti skaidrs, kas tur pie vainas. Un man - kā amatierskrējējai, nevis kā Rīgas iedzīvotājai - liekas visnotaļ svarīgi saprast - KAS?!
  • jā, es ar labprāt gribētu, lai tas tiktu publiski atklāts. Galvenokārt tādēļ, ka man gribas, lai cilvēki atbildīgi izturas pret savu organismu, ja ir uzstādījuši šādus fiziskus mērķus. Un, lai cilvēki nečīkst, ka redz "skriešana bojā veselību", ja tā jau bijusi ne tik nevainojama pirms viņi spēruši soli pāri starta līnijai.
    • Tieši tā. Šādi gadījumi bez papildus paskaidrojuma palīdz iesakņoties mītam par skriešanas kaitīgumu.
      • nu, bez mēra (samēra, nevis munipisalitātes vadītāja) un sajēgas viss ir kaitīgs.

        Gulēt kaitīgi, atrofējamies. Sēdēt kaitīgi, mugura un pakaļa cieš. Iet kaitīgi, locītavas izļurkājas, mugurkauls cieš. Skriet vispār skaidra nāve, ceļgali sadrūp un nieres apstājas.
Powered by Sviesta Ciba