Kurvjzieža kontemplācijas

jā, man kā cilvēkams, kas līdz vēliem pusaudža gadiem ir kautko nopietnāk darījis un iemantojis labu bāzīti un vēlāk ne tik nopietni, un tikai tad nolēmis noskriet kādus pāris pusgaros un vienu garo gabaliņu, arī liekas dīvaini - kā ir iespējams burtiski "aizskriet līdz komai". Tiesa, nekad neesmu skrējusi uz ātrumu (garo gabalu specifika - izturēt), tapēc sanāk vieglāk sevi čekot, bet jūt taču, ka paliek sūdīgi.. nu, ja vienīgi ignorē ķermeņa signālus - tas ir vienīgais izskaidrojums. Otrs - ja viņš ir mērs - droši vien nodomāja, ka nebūs jau mīkstais - tip` - reku vēl 2km - izturēs, izvilks, padzersies, ieies dušā un būs lab`.

Sporta ārste neesmu, bet esmu gribējusi būt.. cik atceros no treneru stāstītā nometnēs un kas man ir licies, kā iespējamais skaidrojams ir, ka Ušiks sevi burtiski nodedzinājis, kas izskatās aptuveni tā:
Jo mazāk cilvēks ir trenējies ilgtermiņā, jo mazāka ir amplitūda līdz anaerobajai pulsa zonai. Attiecīgi, ja cilvēks ilgstoši sakostiem zobiem skrien pāri savai normālajai aerobajai zonai, asinīs nenonāk tik daudz skābekļa, bet izdalās vairāk, ja nemaldos, pienskābes un kaut kā tur tā ķīmija sanāk tāda,ka anaerobajā zonā cilvēkam "deg" musīši un līdz pat, izskatās, "drošinātājiem".
Vismaz man tas izskaidro skābekļa trūkumus/badu organismā, jo asinis ir tās, kas saista un apgādā šūnas/orgānus ar skābekli. Un iespējams ir kāda apstākļu sakritība (neveiksmīga pārtikas izvēle+iespējams kāda nezināma veselības problēma+nepietiekama sagatavotība), kas to visu padarīja par šādu rezultātu. Zinātāji drīkst mani labot un kritizēt, manas zināšanas ir druskas no sporta ārstu un treneru reiz stāstītā, bet man tas makes-sense šādā situācijā. Tiesa, detaļas nezinu par Uš.iepr.veselības stāvokli un trenētību, bet pieņēmums par netrenētību, jo nav dzirdēts, ka viņš kaut kur regulāri piedalītos sačos, tiesa darbs viņam nez vai ir no rāmākajiem, kas var ietekmēt veselību.