Man šķiet, ka Ušakovam tagad būtu morāls pienākums līdzjūtošajai tautai sīki un smalki izstāstīt, kā tieši viņš sevi nodzinis līdz šādai te ligai. Visiem amatierskrējējiem būtu noderīgi uzzināt, ko tieši nedrīkst darīt. Protams, garās distances vienmēr ir zināms risks, un vienmēr kādam var uznākt sirdsklauve ar vieglu ģīboni. Taču 99% šādu gadījumu ģībējs paguļ pavēnī, dakteri viņam iedod (vai iešpricē) kādu mundrumzālīti, tad viņš izšņauc degunu un soļo mājup. Taču, ja normāla paskata vīrietis, kurš nav ne sagrabējis, ne resns un distanci skrien nebūt ne pirmo reizi, gandrīz atdod galus un spiests nomainīt teju ne pilnu komplektu iekšu, tad nav īsti skaidrs, kas tur pie vainas. Un man - kā amatierskrējējai, nevis kā Rīgas iedzīvotājai - liekas visnotaļ svarīgi saprast - KAS?!
Un tie vieglākie gadījumi ir pilnīgi normāli. Es nemaz nebaidītos no iespējas apģībt un pagulēt ēniņā, kamēr izskatīgs feldšerītis tausta man pulsu un dod validolu.:)
Taču neviens apjautātais mediķis nav man mācējis pateikt - kā var nonākt līdz ka TĀDAM.
Un no plaušu tūskas brīvi attīstās nieru mazspēja.
Tas ir saistīts ar sirdi arī, protams, taču ne jau ar kādu baiso kaiti, bet tālab, ka sirds tiek pārpūlēta vienkārši.