Trash panda

vakar biju aizgājusi uz ofisu. neiedziļināsimies tajā, cik tas ir mokoši. parunāsim par to, ka 16:30 sēdējām ar Gariju un vēl pāris cilvēkiem jau pie virtuves galda un malkojām als. bija tiešām jestri. apsmējāmies par mūziku, par visu ko. paklausījāmies gan industriāli caur sliktu speaker, gan arī mid2000s huiņu, gan vēl nezin ko. Garijs atkal centās uzminēt, cik man gadu. teicu, ka you can stop right there. nosmējāmies. izlakām divas pudeles prosecco. tad vīnu. tad vēl vīnu. tad aizgājām uz pabu. tur bija džintoniki. visādi lieliski nosmējāmies. man liekas, ka daudziem maniem kolēģiem palika daudz patiesāks iespaids par mani, bet es nezinu, vai tas ir labi. pēc vēl dažiem džintonikiem es devos māju virzienā, jo nu, dude, bija jau kādi deviņi vakarā un jutos sagurusi.

bet, mīļie cilvēki, man no ofisa tik ilgi jābrauc uz mājām, ka es paguvu atdzīvoties. un tad jau risinājums bija obviozais - lokālais barčiks, here I come. sapingoju vēl Rāžu, kurš teica, ka o!, davaj. šis vakariņojot tagad, bet došoties šas. ierados lokālajā barčikā, kur man nekavējoties atbrīvoja vietu pie bāra. visi metās man prasīt, kur Rāžs. pacēlu uzaci un prasīju, kāpēc viņi domā, ka es zinu? tad drusku saviebos un teicu, ka vispār jau viņš ir on his way. tad viņi tur ņēmās ar wink, wink, nudge, nudge, ka mēs ar Rāžu tā un šitā. vispār, tiešām sāk apnikt, ka cilvēki visu laiku mēģina man piešūt, ka es ar kādu cilvēku esmu pāris. es tikko tikai samierinājos, ka mēs ar Rāžu esam actual draugi. *paskatās nīgri apkārt* tad ieradās Rāžs un visi kļuva vēl līksmāki. es pat tā īsti nepamanīju, ka barčiku aizslēdza, jo man visu laiku lēja. mēs tur aiztrallinājāmies līdz vieniem naktī. tad Rāžs uzspieda man, ka šis brauks mājās ar taksi un tad tas taksis vedīs mani mājās. man gan būtu patikusi neliela pastaiga pa vēso auksto un pielijušo Lielmiestu, bet nu, overprotective friends are overprotective.

man liekas, ka mēs runājām, ka šovakar sazinamies un ejam dzert.

bet man šodien un rīt ir jāstrādā. *nogurst* also *salst*

Vakar aizmirsu ierakstīt cibā, ka šodien jāieraksta cibā, ka vakar biju ielejā.
Vēl es vakar biju ciemos pie TrakZ. Šodien atkal jūtos ļoti domīga par visu.
Also, looks like I’m going to need an accountant. (“If you live in a council flat... next to a river... but are not blind... WHAT?”)

Vēl man interesē, vai Rāžs tiešām šodien uzradīsies Prāgās.

viena no tām dienām darbos, kad sēdi un vienkārši gribas izveikt nelegālus vardarbības aktus masveidā. izstāstīt nevaru.
mierinājums ir tāds, ka šodien īsā diena.
vispār pēdējā laikā dzīve pārsvarā tiek pavadīta kaut kur mana emotional range galējībās (starp very grumpy and amused).

un amused šitajā te, tomēr padalīšos ar mazliet detalizētāku sarunu par to toastie making by Džema.
Džema: Rāž, do we have cheese and ham?
Rāžs: err, sure.
Džema: I don’t know, last I saw the fridge, it was unplugged.
Rāžs: nah, it’s fine.
Taksists O_O
Džema: Rāž, go and check.
Rāžs: nah
Džema: Taksist, go and check the fridge?
Taksists: where is it?
Džema: in there to the left.
Taksists minstinās, minstinās, tomēr aiziet: it’s plugged in.
Džema: check if there is ham and cheese
kaķ: yeah, and whilst you’re there, make it yourself.

Taksists: why don't you like your family?
kaķ īsi ieskicē.
Taksists: I'm sorry, I didn't know it was so deep and serious, I should have never asked.
kaķ: whatever.

bet šis svētdienas vakars tika iezīmēts vēsturē ar to, ka Džema man uztaisīja cheese toastie! un ticiet man, man nekad, nekad nebūtu bijis dūšas viņai prasīt. bet Taksists viņai izdīca un Džema teica, ja jau taisa viņam, moš vēl kāds grib. Rāžs, protams, nominēja mani. ā, nu vēl PĪ pieteicās.

btw, PĪ (Piedzērušais Īrs), ja. es viņu sākumā tā sāku saukt tāpēc, ka viņš tajā vakarā bija piedzēries. bet vispār šodien secināju, ka es viņu nekad neesmu redzējusi nepiedzērušos.

tāda tā mana dzīve, depresija un smieklīgi.

Māsa stāsta, ka esot ciemos pie kaut kādas kamrādkas un viņas tagad ejot likt maskas (kosmētiskās) un smērēties ar krēmiem. Un te es esmu, nodzīvojusies līdz sirmai galvai un vispār jau gandrīz respektablam vecumam, bet es nekad, nekad nebūtu iedomājusies, ka šādas lietas notiek ārpus filmām mūsdienu pasaulē.

Mani kamrādku vakari ir bijuši satikties, lai spēlētu datorspēles, skatītos filmas, ķēmotos ar fotoaparātu, ietu uz praidu, staigātos pa kapiem, runātu par feminismu un vispār - labi iedzertu atspirdzinošos dzērienus. I mean, cik krēmus var viena vakara laikā uzsmērēt?

tas nav paaugstinājums, tas ir titulu reorganizācijas jocīgais rezultāts, dude.
also, tiešām uzskatu LinkedIn par kaut kādu elles portālu, kuru lietojot one loses the last will to live.

vēl man kaut kā mistiski ir izdevies kārtējo reizi pārmaksāt manu (jau nomaksāto) student loan. refund pending. apm ņurd. citi iegulda akcijās vai valūtā, es, izrādās, ieguldu student loans company.

bet parunāsim taču par barčiku, ne?

vakar stāvu pie LSpB durvīm un veipoju savā nodabā, nāk Rāžs, ierauga mani: "What is this? An AA meeting?"

pēc kāda laiciņa Kornels tāds pienāk pie mums ar Rāžu un saka: "We need to get more young people to come here. We need to make this happen! young people from the ages of 18.. and twen... no, not 18, I'd have to ID them, no. From the ages of 20 and 35!"
Rāžs: "It's the music, it scares them away"
*kaķ māj ar galvu, ņirdz*
Kornels: "I know, even some of the recent pensioners think it's a bit outdated."

piektdien tātad landed on the Neō sōfa ar fruit salad ķepā. sestdien bija jāceļas uz Praidu. un uhti, Praids bija to vērts. jo tiešām, taču Notts uzreiz tāda līksmāka vieta, tur queering. un tik daudz marching people, bet not too much. un ir tik, tik. uhti. ja mani kaut kas aizkustina, tad tas ir Praids. ļ nopriecājāmies tipinot tur. pie skatuves aizgājām vienā āra kafejnīcā uz vīnu un (man) brokastīm. paklausījāmies Britniju un sapratām, ka nupat jau jāiet kāpt kalnā.

pēc nelielas garderobes un apavu nomaiņas, aizgājām iet. uzkāpām kalnā, kurš viss bija noklāts ar dzeltenu un nokaltušu zāli. izskatās mazliet pēc tuksneša. also, spīd saule, karsē, līst lietus un pūš vējš. drusku disonanse iestājas. paskatījāmies skatus un aizgājām uz Test Match uz sidru. paši saprotiet, ka nav viegli būt kalna galā, kur cenšas notikt maksimāli daudz dažādu laikapstākļu vienlaicīgi. also, tur nedod sidru.

barčikā mēs, protams, sēdējām ārā zem nojumes. man ik pa laikam salija viena kāja, bet tas taču nekas. galvenais, ka sidrā nelija. it's illegal to water down the drinks at the pub, teica Neō.

vakarā toties aizgājām skatīt drag show. because, people, Sharon Needles! support acts bija laikam četras personas, katrai viena dziesma. visas no rajona. also, neviena no šīm personām nemācēja vārdus savai vienai dziesmai. bija skumji. toties Sharon Needles was class. oh my, tas tik bija. ja neskaita, ka knapi izsprukām no Purple Rain. bet bija grandiozi. viņa tiešām lieliski dziedāja. viņa smieklīgi stāstīja. it really was uhti! šovs saucās Celebrity Morgue. žēl, ka nav nevienas fotkas, bet tad, kad es redzēju, ka apsargi brutāli aizvelk prom vienu čuvaku par fotkāšanu, nolēmu neriskēt. ja jums ir iespēja, ejiet skatīties Sharon Needles, ejiet.

protams, there were a few issues. piemēram, tas čuvaks mums priekšā, ja. viņš bija totally oblivious of the fact that he's not alone in the audience. that kind of a bliss must be so great to live in. his life must be so simple and lovely. also, nu bija, jā, mazliet seksisma tajā visā šovā. bet nu, drag queens, eh. it's for the drama.

Health apps saka, ka sestdien nostaigāti 17.5 km.

svētdien toties pastrādāju, bijām Contemporary Art Museum paskatīties Ikea on drugs, tad Brewdog pub. un tad jau vilciens, mājas, lokālais barčiks, Džema ļ sliktā omā, mājas. un next thing I know, it's today and I don't know what to do with myself.

also, should I tell that other woman that my name is not what she thinks it is? will she ever really need to use it?

O_O
karoč, mani no rīta sasvaipoja kaut kāda sieviete, ja. (bumblē, jo tindera man joprojām nav, this is so much better, lol) atrakstīja diez gan tādu jauku un interesantu pirmo ziņu. kaut ko atbildēju. izrādās, ka zaja dzīvo kaut kur tepat netālu. visu dienu kaut ko čatojam tur tā un šitā. viņa aizgāja uz pie-stacijas kafūzi strādāt no turienes. es tāda, wink, wink, cik forši tekstot ar tevi, bet amused, ka tu atrodies 12 min attālumā no manis. šī uzreiz, ka vispār esot aizdomājusies, ka varētu kafiju, bet man jābrauc. es tā paskatījos uz pulksteni, savu darbu listi un savu motivāciju.
karoč, jākāpj dušā, man te datums pirms došanās pie Neō uz fruit salad.

ļaudis, es gribu pastāstīt par šodienu.

vispirms es aizgulējos un aizdevos uz darbu un nokļuvu īsi pirms sava 10 am meeting. tur bija neliels ahtungs ar Mattie, kurš šķita totāli lonely viens pats mājās. tad parunājos ar Priekšnieku. tas likās it kā cerīgi. bet ej nu sazin, kas tur būs kad nonāks pie DrN. tad bija mokošas pāris stundas līdz pusdienu veggie pie and cider. un tad, kas šķita bezgalība, darbalaika otra puse ofisā. tas tiešām nebija patīkami un Garijs tur vēl kaut ko aizkavējās.

bet tad mēs ar Gariju aizgājām dzert. sarunājām, ka uz diviem drinkiem katrs un tad pa mājām. vispirms aizrunājāmies pa ceļam uz Monty's un piestājām kaut kādā āra vietā. tad Monty's. Garijs novērtēja, ka es zinu dive bars :D bet nu, tad aizgājām uz gejbāru uz pēdējo drinku. bet geju bārs bija pretī Prāgas barčikam. Garijs teica, ka jāiet tur uz vienu. tad es parādīju fotkas no Bridžbāra un vajadzēja uz Bridžbāru. bija kārtējais no maniem WTF moments in the toilet with other people. hehe. karoč, lieliski apdzirdīju Gariju. izrunājām gan darba sāpītes, gan Priekšnieka sāpītes, gan nākotnes, gan ceļojumus, gan open / non - mono / poly / RA relationships. izsūdzēju bēdas pēdējā laika šajā frontē. uzzināju visu ko interesantu par viņa love life. un par visu sasmējāmies. parunājām par politiku, par darbu. par visu. beigās pusdivpadsmitos beidzot Garijs teica, ka pjanijs un ies mā, kamēr vēl spējīgs aiziet. hehe.

esmu apm ņurd ar vakaru. nav jau tā, ka te _viss_ ir bēdu leja. tagad jau mājās un jūtos samērā omulīgi. tikai rīt atkal uz darbu jāceļas.

gaidu weekendu pie Neō, jo Neō ir īsts kačīts un būs jestri.

es šito, nu. man rīt desmitos meeting ar Priekšnieku. manas domas, ko un kā viņam stāstīt, ir kaut kāds random juceklis. man nav nekāda runa galvā, man ir piezīmes, pie tam, pat nevis postit lapiņu, bet tādas, kura nu uz beer mat, kura uz čeka otras puses, vēl kaut kāda uz noplēsta avīzes stūra un vienmēr jau ir vēstule no bankas.

par ko runājot, man ir vēstule no bankas sakarā ar kredītkonta Ts&Cs. no vienas puses, apsveru to jobanu kontu vienkārši aizvērt. bet atkal kredītkartei tas pluss, ka viņu ērti un labi lietot ārzemijās bez liekām komisijām vai satraukumiem. plus jau tas, ka negribas tomēr palikt ar vienu vienīgu Visa, jo ir tiešām dzīvē noderējis, ka makā atrodami dažādu karšu veidi.

kas atgādina, jānopērk jaunas sandales, jo vecās, par spīti sauklim, ka shoes for life, nav izturējušas pat vienu pilnu sezonu. nē, nu, ir jau skaidrs, ka es staigāju daudz, bet nu, tas nekā nemaina faktu, ka man atkal būs jāmeklē jaunas sandales, kuras nav: rozā, ar glitteriem, sudraba, zelta, brūnas, plastmasas, dārgas, priekšā starp pirkstiem, tiešām ar glitteriem, ar augstiem papēžiem, iešļūcenes, ar pūkām. pēc tam, kad tas atlasīts, sēdi un skumji skaties uz tām (pāgjušoreiz bija) 11 izvēlēm un domā, kuras tev nepatīk vismazāk. smalkās un ūber dārgās neredzu jēgu pirkt, jo man liekas, ka es vienkārši nemāku pareizi staigāt, man viss jūk ārā :D

Esmu pavadījusi ļ ilgu dzīves posmu pielaikojot un padzīvojoties dažādās “personībās”, lai kaut kā izdzīvotu un / vai iekļautos tajā, kas nu man apkārt. Pārsvarā esmu atzinusi tās par noderīgām at the time, bet moving on vienmēr ir sagādājis vislielāko prieku. Bet tagad tas vairs neizklaidē tik, tikai nogurdina pārsvarā. Kas savukārt nozīmē, ka nāksies beigt izvairīties no konfliktsituācijām.
I’m never going to be the best version of myself because I’m sick and tired of that shit.

Also, on a related note, countdown apps saka 86. Trešdien domāju aiziet uz ofisu, parunāties ar Priekšnieku par to visu.
Un jā, es publiski atzīstu, ka Brexit is one of top 3 reasons why.

Bet vispār, šovakar tāds saulains vakars, ies pastaigāties. Šeit vakars tika gaidīts jau kopš paša rīta.

šodien paskatījos fudbola spēles gaitas bbc lapā, lai zinātu, vai ir droši iet uz barčiku. kad kļuva skaidrs, ka EN zaudēs, spēle šas beigsies, sataisījos un aizgāju. tur visi bija saskumuši. bet man kaut kā izdevās izvilkt Rāžu no tās nelaimītes. uzjautrojāmies. tad atnāca viņa best friend. tad mums ar Rāžu nācās viņam paskaidrot, ka nē, mēs neesam pāris. nu kāpēc man visu laiku jāskaidro, ka es ar kaut kādiem cilvēkiem neesmu pāris? anyway. ļ labi iesmēlām, pajautrojāmies. čuvaks teica Balkan countries instead of Baltic countries. tad nokaunējās un pavadīja atlikušās 20 minūtes man atvainojoties par to, ka sadzēries esot. un nevarot būt, ka darbā visi uzskata, ka man ir attitude un es grumpy. bet nu citādi jestrs jaunēklis.

bet labā vakara daļa bija, kad gandrīz visi aizgāja prom. tad mēs ar Leo, Džemu un Rāžu visi kārtīgi izbičojāmies par citiem barčika šitiem te. atlaidām norm. tur gāja tiešām viss ļ manā gaumē. lai vai kas, bet šis barčiks ar Džemas maiņām, tas būs laikam tas, kas man visvairāk pietrūks. nav vērts pat mēģināt atstāstīt, you had to be here. lai cik nogurusi es nebiju pēc jobanas dienas ofisā, esmu ļ apm, ka tomēr aizgāju uz barčiku.

pēc tam Džema mani atveda ar savu auto mājās. arī ļ apm. jo tas, kādā stadijā cilvēki sevi nodzēra šovakar, būtu bijis nedaudz strjomīgi iet mājās vienai. bet ne tik strjomīgi, cik būtu bijis, ja EN būtu uzvarējuši, ja kas. jobans futbols.

jebkurā gadījumā. iedzeram vēl? labi, ka man mājās vienmēr kaut kāds alkohols atrodas.

Visu laiku pie jogas apskatiem aizmirstu piebilst, ka mana joga notiek skolā. Jā, actual kinderu spīdzinātuvē pa vakariem.
Uz nodarbību telpu jāiet cauri kafetērijai. Kafetērijā uz durvīm, kad iet tajā iekšā, ir uzlīmēta lapa ar tekstu: “no food or drink allowed”.
Nodarbību telpā ir projektors. Uz projektora ir uzlīme, ka nedrīkst pakārties uz projektora.

es savā dzīvē satieku reizēm tiešām fantastiskus cilvēkus. fantastiskus, iejūtīgus un labus savā būtībā.
bet man tā īsti vairs nav kauns, ka es tāda neesmu.
tāpēc varu tikai priecāties, ka šie cilvēki bija doti uz to laiku.
pat, ja beidzot pienācis tas brīdis, kad sāp.

citās ziņās, drīz būšot 30 grādi pēc celsija ārā. like, in a couple of hours. paslaistīšos un iziešu pastaigāt. jo jāizmanto iespēja, ka varu iziet no mājas pa dienu properly. Lielmiesta Praidu gan laikam šogad izlaidīšu, jo nu, šitādā karstumā pa pūļiem varētu nebūt pārāk jestri.

ā, vēl. Marlīne uzzināja, ka es mūsu dz d nebūšu Lielmiestā un vairs neraksta. hehe. vismaz šī problēma atrisinājusies.
bet tas ir highlightojis vienu Relationship Anarchy problēmu. ja nedefinē un nelabelo attiecības, tad reizēm ir grūti saprast ka un kad tās beigušās. nē nu, man ir skaidrs, manā galvā tur viss ir totāli over and out, bet, tā kā mēs "oficiāli" nekas nekad nebijām, tad liekas, ka viņas galvā tur vēl kaut kas no nedefinētā bija palicis. gan jau tagad beidzot viņa būs sapratusi, ka es neskriešu viņai vairs pakaļ, nesēdēšu gaidīdama viņas ziņas, neatmetīšu plānus dēļ viņas.

also, Bratislava, see you soon :)